Miegs, foto - Pixabay
BENU aptieka veikusi aptauju, kā rezultātā noskaidrojies, ka pēdējā mēneša laikā 23% iedzīvotāju ir saskārušies ar miega traucējumiem (4% - bieži, 10% - dažreiz, 9% - reti). BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātu apkopojums iegūts sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 cilvēkus. Covid-19 otrajā vilnī miega kvalitātes rādītāji ir nedaudz uzlabojušies, ja salīdzina ar šī gada aprīli, kad kopumā 29% iedzīvotāju piedzīvoja miega traucējumus. Aptaujā secināts arī, ka 74% respondentu miega kvalitāte pēdējā mēneša laikā nav mainījusies.
Kas rada miega traucējumus?
Psihoterapeits Andris Veselovskis skaidro, ka pavasarī Covid-19 bija kas jauns, nezināms un biedējošs, tādēļ, iespējams, tam bija lielāks efekts arī uz cilvēku miega kvalitāti, tomēr šobrīd situācija turpina saasināties un vispārējā satraukuma līmenim atkal varētu būt vērojams pieaugums. Vasarā situācija normalizējās un cilvēki atguva pārliecību par pārskatāmu nākotni, ienākumiem un veselību, bet šobrīd situācija strauji virzās pretējā virzienā. Krīze liek pastiprināti domāt par veselību, darbu un jaunajiem apstākļiem, pietam krīzes laiks cilvēkus sadala arī pēc darba apjoma - daļai darba nav un miega kvalitāti ietekmē tieši satraukums par ienākumiem, savukārt citiem darba apjoms ir ievērojami audzis, radot pārslodzi un miega traucējumus, piemēram, veselības aprūpes darbiniekiem. Tāpat miega traucējumi rodas no tā, ka cilvēks savā prātā mēģina atrisināt radušās problēmas. Prāts nespēj apstāties, ir pārāk uzbudināts un nereti apstrādā visus negatīvos scenārijus, respektīvi, cilvēka prāts šādos brīžos pārcenšas, radot jaunas problēmas. Psihoterapeits skaidro, ka daļa cilvēku mēģina "miegā paslēpties", guļot pārmērīgi daudz un tādējādi cenšoties izvairīties no pastāvošām problēmām.
Kā uzlabot miega kvalitāti?
Andris Veseļovskis min, ka miega uzlabošanai svarīgi ir mazināt vispārējo stresa līmeni. Skaidrs, ka ir nepieciešams iegūt uzticamu aktuālo informāciju par valstī notiekošo, tomēr ziņu skatīšanos būtu vēlams ierobežot līdz vienai reizei dienā, lai lieki nenoslogotu prātu un neradītu papildu negatīvas domas. Šobrīd īpaši svarīgas ir kustības - fiziskas aktivitātes un komunikācija ar citiem, pozitīvi noskaņotiem cilvēkiem. Tāpat katram ir nepieciešams skaidrs rīcības plāns tuvākajām dienām, šobrīd labāk fokusēties uz to, kas katram jāizdara tuvā un pārredzamā nākotnē. Ārsts atgādina, ka stresa samazināšanai der aktivitātes, kuras sniedz pozitīvas emocijas: dziedāšana, pastaigas, literatūra, filmas, meditācija un citas, bet pirms došanās gulēt ieteicams nedarīt neko uzbudinošu, kā piemēram - jāizvairās no telefona un datora lietošanas, kā arī nevajadzētu aizrauties ar trekniem ēdieniem un alkoholu. Pirms miega ieteikums palasīt grāmatu vai klausīties mierīgu mūziku. Svarīgi, lai vide guļamistabā ir mierīga, klusa un pietiekami tumša.
Ārsts aicina iedzīvotājus krīzi pieņemt kā šī brīža dzīves sastāvdaļu un dzīvot ar pārliecību, ka ar šiem izaicinājumiem var tikt galā.
Lasi arī:
Tumša istaba – labāks miegs! Labāks miegs - stiprāka veselība!
Nespēj izgulēties? Varbūt pie vainas matracis?
Kāpēc cilvēki iemiegot mēdz noraustīties jeb piedzīvo miega krampjus?
Šausmas guļot. Vai lietuvēns jeb miega paralīze ir bīstama?
Miegs, foto - Pixabay