Vai man vajag vakcinēties pret gripu?

Katru gadu dzirdam runas par vakcinēšanos pret gripu, un jāsaka – cik cilvēku, tik viedokļu. Vēl joprojām ir daudzi, kas gripu neuztver nopietni un izvairās no pretgripas vakcinācijas, savukārt arvien lielāka iedzīvotāju daļa sākusi aptvert un novērtēt pretgripas vakcinācijas nepieciešamību un drošību.

Parasti baidāmies no tā, ko nezinām, tāpēc kopā ar speciālistiem apskatīsim, kas īsti ir gripa un vai nepieciešams vakcinēties pret gripu.

Līdz ar gadalaiku nomaiņu un temperatūras pazemināšanos, mainās arī procesi un aizsargspējas mūsu organismā un pieaug varbūtība saslimt ar gripu un citiem respiratoriem vīrusiem. Cilvēkiem novājinās imunitāte, kas noved pie biežākām saslimšanām, darbaspēju samazināšanos un ilgstošas atveseļošanās. Lai gan saaukstēties mēdzam visi, ir jāpievērš uzmanība tam, cik liels katram no mums ir risks saslimt ar gripu. Epidemiologi brīdina, ka īpaši piesardzīgiem jābūt cilvēkiem, kuri:

• Slimo ar astmu, hroniskām plaušu, asinsvadu sistēmas un sirds, nieru un vielmaiņas slimībām;
• Dosies uz ārstēšanos stacionāros
• Plāno operāciju
• Bērniem, kuru organisms vēl nav izveidojis imunitāti pret nevienu no gripas vīrusiem (lielākoties vecumā no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem)
• Cilvēkiem, kuru imunitāte parasti mēdz būt pazemināta, īpaši cilvēkiem pensijas vecumā, jo šai grupai organisma aizsardzība vairs nav tik spēcīga
• Ir bērniņa gaidībās vai plāno grūtniecību gripas sezonā
• Strādā ārstniecības iestādēs
• Strādā ar cilvēkiem, piemēram, kafejnīcās, veikalos, uzņemšanā

Gripa uz cilvēka organismu atstāj smagas sekas, reizēm pat letālas. Gripa ir vīrusu infekcija un ar to lielākoties inficējas ieelpojot, retāk – nonākot kontaktā ar saslimuša cilvēka sekrētu, piemēram, skūpstoties vai daloties ar dzērienu, vai atrodoties tuvu personai runāšanas, klepošanas vai šķaudīšanas brīdī.

Gripas vīruss līdzīgi citiem vīrusiem ir viltīgs, to ne vienmēr pamanīsim uzreiz. Atkarībā no cilvēka imunitātes vīruss var izplatīties un radīt saslimšanu organismā tikai pēc četrām dienām. Parasti izplatīšanās periods ir no vienas līdz četrām dienām. Turklāt, atlabšana pēc gripas norit daudz ilgāk, nekā, piemēram, pēc saaukstēšanās. Gripa novājina un toksiski ietekmē organismu, tāpēc, pat pēc gripas pārslimošanas, cilvēks būs novārdzis un ar samazinātām darba spējām vēl vismaz 2 nedēļas. Bieži gripa norit ar komplikācijām, kas var izraisīt pacienta nāvi, piemēram, plaušu un sirds mazspēja un iekaisums, nervu sistēmas darbības traucējumi.

Vai zināji?

• Katru gadu ar gripu saslimst 10% Latvijas iedzīvotāju!
• Valsts kompensē 50% no gripas vakcinācijas grūtniecēm, personām vecumā no 65 gadiem un cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām slimībām un imūndeficītu, kā arī tiem, kas saņem imūnsupresīvu terapiju.
• Valsts pilnībā kompensē vakcināciju pret gripu bērniem no pusgada līdz divu gadu vecumam, bērniem no divu gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam, kuri pieder dažādām veselības riska grupām (cik maksā gripas vakcīna un vai tev pieejama kompensācija - sīkāk interesējieties pie sava ģimenes ārsta).

Speciālisti vērš uzmanību, ka cilvēkiem, kuriem ir alerģija uz olas baltumu vai olām, nepieciešams konsultēties ar ārstu pirms vakcinēšanās pret gripu, jo vakcīna tiek attīstīta olu produktos un varētu izraisīt komplikācijas.