Latvijā 17% iedzīvotāju nekad nav krājuši līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, liecina bankas "Luminor" pasūtītā aptauja, ko veicis pētījumu centrs "Norstat".

Dati rāda, ka 43% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumus veido neregulāri, savukārt 14% spēj regulāri atlikt vairāk nekā desmito daļu no saviem ienākumiem.

Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijas iedzīvotāji krāj mazāk. Lietuvā regulāri vairāk nekā 10% no ienākumiem uzkrāj 23% cilvēku, bet Igaunijā – 17%.
"Šie dati parāda, ka Latvijā joprojām ir liels potenciāls finanšu pratības stiprināšanai," norāda "Luminor Bank" privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.

Viņš skaidro, ka cilvēkiem bez uzkrājumiem biežāk nākas aizņemties, kad rodas neplānoti izdevumi, kas palielina finanšu riskus.

Aptauja arī atklāj dzimumu un ienākumu atšķirības. Vīrieši (18%) biežāk nekā sievietes (11%) regulāri atliek vairāk nekā desmito daļu no ienākumiem, savukārt sievietēm raksturīgāka ir neregulāra krāšana – to atzīst 46% aptaujāto.

Pie zemākiem ienākumiem līdz 550 eiro mēnesī tikai 9% iedzīvotāju spēj atlikt vairāk nekā 10% no saviem ienākumiem.

Ienākumu grupā no 751 līdz 1000 eiro šādu cilvēku īpatsvars pieaug līdz 19%, bet tiem, kuri pelna vairāk nekā 1250 eiro, jau ceturtā daļa regulāri veido uzkrājumus.

Visaktīvāk krāj jaunieši līdz 30 gadu vecumam – šajā grupā 19% regulāri atliek vismaz 10% no ienākumiem. Ar vecumu šī tendence mazinās – pēc 50 gadu vecuma uzkrājumu apjoms samazinās, savukārt cilvēki virs 60 biežāk norāda, ka ar esošo uzkrājumu līmeni jūtas pietiekami droši un tos vairs nepalielina.
Aptauja Baltijas valstīs veikta 2025. gada septembrī, un tajā piedalījās 3002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Lasi arī!

Aptauja: Teju pusei Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumi neparedzētiem gadījumiem