Gandrīz puse jeb 46% iedzīvotāju vismaz reizi patvaļīgi ir pārtraukuši vai beiguši lietot viņiem nozīmētās zāles, to neapspriežot ar ārstu vai farmaceitu, noskaidrots "Veselības centru apvienības" (VCA) un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā aptaujā.

Biežākie iemesli zāļu terapijas pārtraukumiem saistīti ar subjektīvo pašsajūtu, piemēram, teju trešdaļa norāda, ka, uzsākot terapiju, jutušies labāk un tādēļ nolēmuši, ka zāles vairs nav jālieto. Vēl 22% kā iemeslu norādījuši pašsajūtas pasliktināšanos vai kādu blakusparādību novērošanu.

Kā citi iemesli minēti arī aizmāršība lietot zāles regulāri, bailes no blakusparādībām, kā arī tas, ka zāles nav bijušas valsts kompensētas.

Lielākā daļa aptaujāto pārtraukuši vai beiguši lietot zāles vairākkārt.

Tāpat noskaidrots, ka biežāk pārtraukt vai nelietot zāles bez konsultēšanās ar speciālistu ir gadījies cilvēkiem vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem.

Aptaujas dati liecina, ka tikai mazāk par trešdaļu iedzīvotāju vienmēr konsultējas ar ārstu par zāļu lietošanu, un apzinīgākie ir vecumā no 60 gadiem, kur šādi atbildējušo skaits sasniedz 35%. Vēl 17% respondentu atzīmējuši, ka neatceras, vai kādreiz patvaļīgi pārtraukuši viņiem nozīmēto terapiju.

Aptaujas dalībnieki biežāk norādījuši trīs faktorus, kas ikdienā palīdzētu ievērot ārstēšanas režīmu - ģimenes locekļu un tuvinieku atbalsts, pieejamākas zāles, ar to saprotot zemāku cenu vai ērtāku iegādi, kā arī regulāri atgādinājumi par zāļu lietošanu telefonā vai citā ierīcē.