<div>Sankcijas nav formalitāte, bet rīks kara apturēšanai, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) konferencē "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" norādīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).Viņa atzīmēja, ka sankcijas ir ģeopolitiska rakstura problēma un arī ārpolitikas jautājums. Braže uzsvēra, ka Latvijas ārpolitikā un drošības politikā tiek ievēroti trīs galvenie principi - stiprināt valsti, ieguldot aizsardzībā un drošībā, panākt, lai Eiropas Savienība (ES) un NATO kļūtu stiprākas, un vājināt Krievijas spējas turpināt karu Ukrainā.Ārlietu ministre klāstīja, ka sankcijām jābūt efektīvi piemērotām un tās nepārtraukti jāpielāgo mainīgajiem apstākļiem. Šajā darbā ES sadarbojas ar dažādu valstu valdībām gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos.Braže arī akcentēja, ka patlaban Krievijā neviens politiskais līdzeklis nav vērsts uz miera panākšanu, un varas instrumenti tiek izmantoti kara uzturēšanai. Viņa secināja, ka ES dalībvalstīm jābūt gatavām turpināt sankcijas ilgtermiņā, tās pastāvīgi pilnveidojot un pielāgojot, lai tās saglabātu efektivitāti.Ārlietu ministre norādīja, ka sankcijas ietekmē Krievijas ekonomiku un konkrētas personas un uzņēmumus, tomēr ar to nepietiek - vajadzīgi papildu soļi. Vienlaikus Krievija turpina plašu dezinformācijas un sabiedrības ietekmēšanas kampaņu, cenšoties radīt iespaidu, ka sankcijas nedarbojas, lai gan realitātē to ietekmi apliecina Krievijas ekonomikas lejupslīde, uzsvēra ministre.Braže norādīja, ka kopumā ES sankcijas piemērotas vairāk nekā 2600 personām un 560 ēnu flotes kuģiem. Viņa piebilda, ka tiek turpināts darbs pie sankciju ievērošanas trešajās valstīs, tostarp Ķīnā, Indijā un Centrālāzijas valstīs, lai tās izprastu sankciju pret Krieviju nozīmi.Ārlietu ministre akcentēja, ka Latvija atrodas uz ES un NATO ārējās robežas un tas prasa nopietnu attieksmi pret sankciju apiešanu. Viņasprāt, arī pret Baltkrieviju ir jāpiemēro tādas pašas sankcijas kā pret Krieviju, jo Baltkrievija atbalsta Krievijas karadarbību Ukrainā.Braže pieminēja, ka Latvija, kura ievēlēta ANO Drošības padomē nepastāvīgās locekles statusā, iecerējusi aktualizēt jautājumus par jūras pārvadājumu drošību, kur ēnu flote rada būtiskus draudus. Tāpat uzmanība tiks pievērsta kriptovalūtām un citiem instrumentiem, kas izmantoti sankciju apiešanai.

Tikmēr "Royal United Services Institute" Drošības un finanšu centra direktors Toms Kītings norādīja, ka vairāki lēmumi 2022. un 2023. gada sākumā bijuši reaktīvi un atbildējuši konkrētā brīža situācijai, taču šodien tirgus apstākļi ir mainījušies. Kītings uzsvēra, ka pienācis laiks pārtraukt "lavīšanos" ap Krievijas naftas ierobežojumiem un pieņemt stingrāku nostāju - atteikties no naftas cenas griestiem un pārtraukt Krievijas naftas iepirkšanu. Viņš piebilda, ka šāds solis skaidri apliecinātu starptautisko partneru stingrību.Somijas Ārlietu ministrijas sankciju koordinatore Pija Sarivāra norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) stratēģiskais mērķis ir apturēt Krievijas spēju turpināt karu. Viņa uzsvēra, ka sankcijas jau ierobežo Krievijas piekļuvi Rietumu tehnoloģijām un finansēm, taču jāturpina darbs, īpaši cīņā pret sankciju apiešanu trešajās valstīs. Sarivāra skaidroja, ka 19. sankciju pakotne vēl vairāk samazinās ES atkarību no Krievijas energoresursiem, savukārt 20. pakotnē plānots pastiprināt pasākumus naftas sektorā.Lielbritānijas Ārlietu, Sadraudzības un attīstības biroja direktora vietniece sankciju jautājumos Estere Blaite uzsvēra, ka Lielbritānijai pēc breksita ir lielāka rīcības brīvība sankciju piemērošanā, taču būtiski saglabāt ciešu sadarbību ar partneriem. Viņa norādīja, ka Lielbritānija koncentrējas uz diviem mērķiem - mazināt Krievijas enerģētikas ieņēmumus un apgrūtināt tās militāro apgādi.Diskusijā Kītings akcentēja, ka sankciju politikas mērķis ir liegt Krievijai finansēt karu Ukrainā, taču rīcībai jābūt dinamiskākai, īpaši tādās jomās kā kriptovalūtu izmantošana mikroelektronikas iegādei no Ķīnas. Viņš norādīja, ka sankciju īstenošanā jāiegulda tikpat liela enerģija kā ēnu flotes izsekošanā un naftas infrastruktūras ierobežošanā.Bijušais ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) direktors Džons Smits sacīja, ka gan ASV, gan Eiropa līdz šim rīkojušās pārāk piesardzīgi. Viņaprāt, sankciju politika Krievijas iebrukuma sākumā bijusi drosmīga, taču tagad tā kļuvusi fragmentēta un zaudējusi tempu. Smits aicināja stiprināt ne tikai jaunu sankciju noteikšanu, bet arī to īstenošanu un uzraudzību, uzsverot, ka daudzās valstīs solītā sankciju izpildes pastiprināšana nav notikusi.Savukārt Blaite norādīja, ka Lielbritānija izmanto sankcijas kā ārpolitikas un nacionālās drošības instrumentu. Viņa uzsvēra, ka saskaņā ar jaunās nacionālās drošības stratēģijas principiem sankcijas tiek piemērotas, lai vājinātu pretinieku spējas, izjauktu noziedzīgus tīklus un novērstu nelikumīgu migrāciju, tostarp vēršoties pret cilvēku kontrabandas un tirdzniecības organizatoriem.FID rīkotajā konferencē "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" eksperti no ES, Lielbritānijas, Kanādas un ASV ceturtdien diskutē par kopīgo atbildību sankciju efektivitātes nodrošināšanā.</div>

Война в Украине

Krievijas iebrukums Ukrainā

Актуально

Sankcijas nav formalitāte, bet rīks kara apturēšanai, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) konferencē "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" norādīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Viņa atzīmēja, ka sankcijas...

Braže noliedz, ka sankcijas agresorvalstīm būtu tikai formalitāte: Tas ir rīks kara apturēšanai

LETA

Похожие новости

Загружаем...