Вы используете старую версию браузера, некоторые интерфейсы могут работать. Мы рекомендуем вам обновить ваш браузер!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Deputāti kā problēmu Latvijā akcentē vardarbību pret sievietēm un bērniem

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Saeimas deputāti šodien debatēs par tiesībsarga Jura Jansona ziņojumu par 2023.gadu kā būtisku problēmu valstī akcentēja vardarbību pret bērniem un sievietēm, tostarp izceļot seksuālu vardarbību.

Deputāte Leila Rasima (P) uzsvēra, ka Stambulas konvencijas ratificēšana nav panaceja un pati par sevi neko neatrisina. Tiesībsargam būtu vairāk jāpievēršas seksuālajai vardarbībai izglītības iestādēs, kā arī naida runai, kas noved pie vardarbības.

Turpinot diskusiju, deputāte Līga Kozlovska (ZZS) pievērsās seksuālās vardarbības cēloņiem. Viņa uzskata, ka viens no tiem ir atkarību pieaugums jauniešu vidū, bet vēl būtiskāks esot bijušo valdību "ļoti sliktais lēmums" izslēgt veselības mācību no izglītības programmas. Kozlovska vēlas, lai jautājums par veselības mācību, kā noteiktu izglītības formu bērniem jau no pirmsskolas vecuma, ir viens no galvenajiem uzdevumiem.

"Izpratnes trūkums sabiedrībā noved pie tā, ka cilvēku prātos darbojas tikai fizioloģiskie procesi - dzimumdziņa, vardarbība pret otru cilvēku. Ja meitenes baidīsies runāt, ka pret viņām notiek vardarbība, tad mūsu sabiedrība ir slima, un mums tas ir jāatzīst," pauda Kozlovska.

Deputāts Andris Bērziņš (ZZS) piekrita kolēģēm par vardarbības aktualitāti, taču savā runā fokusējās uz ģimenēm. Bērziņš uzskata, ka vislielākā vardarbība notiek tieši ģimenēs, vistuvāko cilvēku starpā. Deputāts aicināja visus cienīt vienam otru.

Savukārt opozīcijas deputāts Aleksandrs Kiršteins pārmeta tiesībsargam "kreiso aktīvismu", norādot, ka "pieminēt sievietes ir labi, bet kāpēc netiek runāts arī par vīriešiem". Kiršteins uzskata, ka tiesībsargam vajadzētu analizēt Eiropas Centrālās bankas sniegtos datus, kas atspoguļo tiesību pārkāpumus pret noguldītājiem. Tas savukārt novedot pie mazo uzņēmumu bankrota, iedzīvotāju aizbraukšanas un citām sekām, kas patiesi ir būtiskas.

Kiršteins kritizēja arī tiesībsarga pasivitāti skolu tīkla optimizēšanās jautājumā, paužot pārliecību, ka bērnu tiesību aizstāvība nenorit pēc būtības. "Tas, ka mazo skolu slēgšana ir noziegums, to jūs no šī tiesībsarga nedzirdēsiet. Tas, ka bērnus 60 minūtes ved kā kartupeļu maisus uz skolu - tas tiesībsargu neinteresē," kolēģus emocionāli uzrunāja Kiršteins.

Atbildot uz atsevišķiem izteikumiem, tiesībsargs skaidroja, ka pats nosaka darba prioritātes, reizē Tiesībsarga birojs savu pieeju veido arī atziņās no starptautiskās sabiedrības.

Jansons uzsvēra, ka jautājumos, kur debatēs kritika tika veltīta viņa virzienā, ir runa par iepriekšējo parlamentu sasaukumu neizdarītajiem mājasdarbiem. Tiesībsargs norādīja, ka par 13.Saeimā nepaveiktajiem jautājumiem vērsās 14.Saeimā, bet viņš ar skumjām secina, ka no parlamenta uz to nav bijusi reakcija.

"Ja kādi likumi netiek ievēroti, prasiet no valdības, ministriem, ierēdniecības," tā deputātus iesaistīties cilvēktiesību nodrošināšanā aicināja Jansons.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Похожие советы

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas