Inflācija šogad saglabāsies zema, un tuvākajā laikā iespējams arī deflācijas periods, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane informē, ka saskaņā ar "Eurostat" ātro novērtējumu, februārī inflācija Latvijā bija viszemākā starp eirozonas valstīm. Ekonomiste skaidro, ka šajās pārmaiņās būtiska loma ir enerģijas cenu izmaiņām. Savukārt to, ka šīs globālās energocenu svārstības atstāj nozīmīgāku ietekmi uz cenām Latvijā, ietekmē gan enerģijas patēriņa struktūra, gan dažādu valstu lēmumi par atbalstu mājsaimniecībām augsto energocenu laikā un arī tas, cik lielu daļu ar enerģiju saistītas cenas ieņem kopējos mājsaimniecību izdevumos.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī inflācija Latvijā bija vien 0,4%, mēneša laikā cenas pieauga par 0,1%. Iepriekš minētās enerģijas cenas gada laikā kritušās ievērojami, atsevišķām produktu kategorijām pat par piektdaļu.

Salīdzinot ar situāciju pirms gada, pašlaik daudzviet Latvijā ir zemākas siltumapgādes cenas, nedaudz lētāka degviela, par kripatiņu mazāki izdevumi par elektrību. Opmane pauž bažas, vai šīs tendences nemazinās iedzīvotāju motivāciju domāt par energoefektivitāti un pāreju uz videi draudzīgākiem enerģijas avotiem, jo augsto enerģijas cenu periodā šajās jomās bija manāma aktīva rosība.

"Tomēr par šīm pārmaiņām jādomā, izsverot ieguvumus ilgtermiņā, un jārēķinās, ka, pat ja tuvākajā nākotnē energocenu pīķi nav gaidāmi, šīm cenām raksturīgas straujas svārstības, un varbūt tieši šis ir īstais brīdis, kad parūpēties, lai, ja augstas energocenas atgriežas, esam tām labāk sagatavojušies," skaidro Opmane.

Ekonomiste uzsver, ka tuvākajā nākotnē aktuālāks būs pārtikas cenu pieaugums. Šeit gan pie vainas nav pievienotās vērtības nodokļa palielinājums augļiem un dārzeņiem, šī nodokļa izmaiņu ietekme uz kopējo inflāciju ir neliela - ņemot vērā likmes pieaugumu un šo preču īpatsvaru patēriņa grozā, ietekme uz kopējo inflāciju būs vien aptuveni 0,1 procentpunkts. Būtiskākas ir tendences globālajos pārtikas tirgos, kur pēdējo mēnešu laikā pieaugušas gan piena, gan gaļas, gan graudaugu cenas.

Lai arī februārī pārtikas cenas akciju ietekmē Latvijā nedaudz kritās, līdzīgas augšupvērstas cenu tendences kā globālajos pārtikas tirgos vērojamas arī Latvijā, norāda Opmane. Tomēr zemākas energoenerģijas cenas vieš cerību, ka mazināsies to ietekme uz pārtikas cenu ražošanas un pārvadāšanas izmaksu pieaugumu, kas pērn gada sākumā bija būtisks cenu pieaugumu veicinošs faktors.

Latvijas Bankas ekonomiste prognozē, ka inflācija Latvijā šī gada laikā saglabāsies zema, tiesa gan, dažādu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas būs gana plašā variācijā - kādas no tām turpinās būtiski samazināties, citām vērojamais pieaugums būs krietni virs vidējā. Atkarībā no tā, kam ir lielāka nozīme mūsu personīgajā patēriņā grozā, šī gada laikā var rasties sajūta, ka cenas vai nu sarūk, vai pieaug straujāk, nekā to rāda cenu statistika. Tomēr droši vien cenu pieaugums pat "personīgās inflācijas uztverē" nebūs ne tuvu tik liels kā pirms gada vai diviem, uzskata Opmane.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka nav tā, ka inflācijas Latvijā vairs nav vispār, taču tā ir tik maza, ka to pilnībā "nodrošina" viena diezgan maza pakalpojumu kategorija. Veselības aprūpes izmaksu ietekme uz cenu indeksu procentpunktos gada laikā līdzinājās kopējai inflācijai, pieaugot par 0,4%. Pārējās kategorijas vārgi vilka kopējās patēriņa izmaksas nedaudz uz augšu vai leju, vienīgi mājokļu uzturēšanas izmaksu ietekme bija nozīmīga - mīnus 1,53 procentpunkti. Preču deflācija turpinās jau ceturto mēnesi, februārī sasniedzot mīnus 1,1%, pakalpojumu inflācija februārī vēl bija plus 4,8%.

Latvijā februārī bija vislēnākais cenu kāpums eirozonas valstu starpā, atzīst Strautiņš, un norāda, ka patlaban gūstam daļēju gandarījumu par ciešanām, ko laikā no 2021.gada līdz 2023.gada vidum radīja viens no augstākajiem inflācijas līmeņiem. Vienlaikus ekonomists norāda, ka tā brīža ciešanas netiks kompensētas pilnībā - cenu kāpums tikpat daudz neatpaliks no eirozonas vidējā, cik to iepriekš pārsniedza. Taču gandarījums būs un to varēs baudīt ilgstoši -ja vien nebūs skaudru nodokļu izmaiņu, cenu līmenis turpmāko divu gadu laikā gandrīz nemainīsies, uzskata Strautiņš.

Februārī cenas jau bija par 1,8% zemākas nekā 2023.gada maijā un pērnā gada maija līmeni nesasniegs vēl vairākus gadus, uzskata Strautiņš. Viņaprāt, ir riskanti kaut ko prognozēt pasaulei tik nemierīgos laikos, taču, ja nebūs lielu ārēju satricinājumu vai politikas izmaiņu, tad par inflāciju varam uz laiku aizmirst.

Strautiņa ieskatā arvien ticamāka kļūst deflācijas sākšanās maijā, tā varētu turpināties apmēram līdz 2025.gada vidum. Martā gada inflācija varētu drusciņ pakāpties saistībā ar akcīzes nodokļa izmaiņām, bet pēc tam atkal virzīties lejup.

Analizējot cenu izmaiņas mēneša laikā, Strautiņš norāda, ka bija niecīgs kāpums par 0,1%, kas ir mazāks nekā vidēji mēdz būt šajā laikā (ap 0,3%). Cenu līmenis būtu samazinājies pret janvāri, ja vien nebūtu degvielas cenu pieauguma par 5%. Ekonomists uzskata, ka martā šīs izmaksas daudz nemainīsies. Citā postenī enerģija dzīves dārdzību ietekmēja pretēji. Vareni griežoties hidroelektrostaciju turbīnām un vēja rotoriem, elektrības cenas samazinājās par 4,1%, arī marts elektrības lietotājiem ir vieglas dzīves mēnesis.

Strautiņam šķiet interesanti, ka pārtikas cenas februārī pret janvāri samazinājās par 0,1%, tas šajā gadalaikā nemēdz notikt, šī bija pirmā reize kopš 2009.gada. Pat periodos ar kopumā mērenu cenu kāpumu tieši februārī pārtika nereti sadārdzinās par procentu vai vairāk. Ekonomistam bija sajūta, ka tirgotāju īstenotās atlaižu kampaņas bija īpaši enerģiskas un tām ir rezultāts. No pārtikas cenu kāpuma gada griezumā par 25,2% pērn februārī esam nonākuši līdz 1,1%.

Inflācijas problēmai turpinot izzust gan Latvijā, gan Eiropā, patērētāji drīz sagaidīs arī nozīmīgu EURIBOR procentu likmju, tātad parādu apkalpošanas izmaksu samazinājumu. Strautiņa ieskatā šis brīdis ir nedaudz aizkavējies, salīdzinot ar gaidām gadu mijā, taču pirmais Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju solis lejup jūnijā ir ļoti ticams.

Arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis akcentē, ka Latvijas gada inflācija februārī noslīdēja jau līdz 0,4%, kas ir starp zemākajām Eiropas Savienībā (ES). Neskatoties uz zemo vidējo inflāciju, sabiedrībā saglabājas augstas inflācijas uztvere. Ekonomista ieskatā tas ir tādēļ, ka salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, cenu līmenis ir krities degvielai un maksai par mājokli, ko ietekmē enerģijas cenu samazināšanās. Pārējās grupās, īpaši pakalpojumos, cenu pieaugums ir bijis noturīgi augstāks.

Gašpuitis norāda, ka neliels atspaids, pretēji janvārim, iedzīvotāju pirktspējai februārī būs mazāki enerģijas rēķini, ko noteica neierasti siltie laikapstākļi. Saglabājoties zemai gāzes cenai, daudzviet, vajadzētu sarukt arī siltumenerģijas tarifiem.

Šobrīd cenu pieauguma dinamika apsīkst un parādās lejupvērsts spiediens daudzās grupās, īpaši precēm, skaidro Gašpuitis. Viņaprāt, liels jautājums ir cik spēcīgi attīstīsies Ķīnas deflācija un cik lielā mērā tas ietekmēs globālo preču cenas. Daudzās preču grupās varam piedzīvot ievērojamas atlaides, kā arī turpmākajos mēnešos cenu līmeni turpinās svārstīt sezonālie faktori, kas var būt ļoti svārstīgi.

Gašpuitis uzskata, ka pakalpojumos cenu kāpums būs noturīgi augstāks, taču kamēr statistikā saglabāsies enerģijas cenu krituma ietekme, kopējā inflācija saglabāsies zema. Šī iemesla dēļ inflācija martā turpinās pazemināties. Atkarībā no mēneša inflācijas, martā iespējama arī deflācijas parādīšanās, kas savu zemāko punktu varētu sasniegt maijā.

Tālāk, mazinoties enerģijas cenu krituma ietekmei, gada inflācija sāks atgūties, jo to virzīs pakalpojumu cenu pieaugums. Darba algu kāpums saglabājas spēcīgs un to lielākā vai mazākā mērā uzņēmējiem nāksies pārvirzīt cenās. Gašpuitis norāda, ka gada vidējās inflācijas prognoze ir 1,4%.

Savukārt "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks secina - ja janvāris bija gana rosīgs ar dažādām tarifu izmaiņām, tad februāris inflācijas ziņā bija mazāk notikumiem bagāts. Netipiski siltie laikapstākļi, vidējai temperatūrai esot 3,7 grādus virs normas, ļāva ievērojami sarukt elektroenerģijas cenai "NordPool" biržā, kurā bija 36% kritums, salīdzinot ar janvāri.

Pēc cenu kāpuma janvārī valsts atbalsta mājsaimniecībām maiņas dēļ, februārī elektroenerģija kļuva lētāka par 4,1%. Mazliet cita dinamika bija gāzei, kurai mainījās tarifs janvārī, savukārt februārī cenas palika nemainīgas. Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopojuma septiņi pakalpojumu sniedzēji dažādās apdzīvotās vietās Latvijā samazināja tarifus par siltumenerģiju, un tikai vienam tarifi pieauga. Attiecīgi siltuma cenas februārī vidēji saruka par 0,3%, salīdzinot ar janvāri.

Dažādu tarifu un nodokļu izmaiņas, kā arī sezonalitāte tuvākajos mēnešos turpinās uzturēt mērenu ikmēneša cenu pieaugumu, norāda Mālnieks. Pakalpojumu cenas, arvien gana strauji augošo algu balstītas, veicinās inflāciju. Savukārt cenu kāpumu turpinās iegrožot ECB monetārā politika augstu procentu likmju veidolā. Mālnieks skaidro, ka zems pieprasījums saglabājas kā būtisks traucēklis uzņēmumiem, kas nozīmē, ka cenu celšanas iespējas ir ierobežotas.

Patērētāju noskaņojums pēdējos mēnešos ir krietni uzlabojies, taču tas arvien atrodas zem ilgtermiņa vidējā. Attiecīgi strauju un drīzu patēriņa atsākšanos "Swedbank" vēl negaida un tas nerada papildus spiedienu uz cenām.

Ģeopolitiskā spriedze saglabājas, kas nozīmē, ka augšupvērstu risku inflācijai netrūkst, atzīst Mālnieks. Tomēr ne visur pasaulē inflācija ir problēma. Ķīnā, papildus citiem izaicinājumiem tās ekonomikā, deflācija novērojama jau vairākus mēnešus, kas rada lejupvērstu spiedienu, piemēram, uz pasaules tērauda un elektroauto cenām.

"Eurostat" ātrais novērtējums eirozonas inflācijai februārī liecina, ka gada inflācija turpina sarukt, taču ir mazliet ietiepīgāka nekā gaidīts. Salīdzinot ar citām eirozonas dalībvalstīm, Latvijas gada inflācija saglabājas kā zemākā, Lietuvā inflācija ir 1,1% apmērā, kamēr Igaunijā 4,4% apmērā - otra augstākā starp dalībvalstīm.

ECB marta prognozēs būtiski pazeminājusi eirozonas inflācijas prognozi šim gadam - no 2,7% uz 2,3%, savukārt inflācija 2025.gadā tiek prognozēta 2% apmērā. Mālnieks skaidro, ka komplektā ar vājākām ekonomikas izaugsmes prognozēm tas liek domāt, ka procenta likmju kritums vairs nav aiz kalniem. Tomēr ECB ir piesardzīga savā vērtējumā, un joprojām redz riskus saistībā ar algu kāpumu un tā ietekmi uz pakalpojumu cenām. Attiecīgi "Swedbank" ir mainījusi savas prognozes un sagaida, ka ECB likmju samazināšana sāksies jūnijā, nevis aprīlī kā prognozēts iepriekš.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka līdz vasarai, visticamāk, inflācija Latvijā saglabāsies ļoti zemā līmenī. Eirozonā kopumā inflācija februārī bija 2,6%, kas jau ir gana tuvu ECB mērķim. Tas ekonomistam ļauj domāt, ka jau jūnijā ECB varētu sākt procentu likmju samazināšanu, lai gan vismaz 10 valstīs inflācija joprojām pārsniedz 3% un atsevišķās valstīs pat 4%, tajā skaitā Igaunijā kur šogad ir palielināta pievienotās vērtības nodokļa likme.

Pēc Āboliņa prognozēm līdz vasaras vidum inflācija Latvijā būs ļoti zema. Atsevišķos mēnešos ir iespējama pat deflācija, savukārt 2024.gadā kopumā inflācija Latvijā varētu būt robežās no 1% līdz 1,5%, jo šobrīd ekonomikā nav ārēja inflācijas spiediena. Kopš 2022.gada maija resursu cenas pasaulē ir samazinājušās par 30% līdz 40%, savukārt dabasgāzes cenas Eiropā šogad ir atgriezušās gandrīz 2021.gada līmenī. Izaugsme eirozonā un Ķīnā šobrīd ir salīdzinoši vāja, savukārt dēļ pērn īstenotajiem naftas ieguves samazinājumiem Saūda Arābijai un citām OPEC valstīm šobrīd ir netipiski lielas naftas ražošanas rezerves jaudas. Tādēļ īstermiņā naftas un citu dabas resursu cenu pieaugums ekonomistam šķiet maz ticams.

Energoresursu cenu kritums ir bijis galvenais iemesls, kas ir ļāvis samazināt inflāciju gan Latvijā, gan Eiropā, un atsevišķās jomās mums ir potenciāls vēl tālākam cenu samazinājumam, skaidro Āboliņš. Piemēram, siltumenerģijas cenas Rīgā šobrīd noteikti ir pārāk augstas un te ir potenciāls tālākam samazinājumam. Pēc Āboliņa aplēsēm, pie pašreizējām dabasgāzes cenām siltumenerģijas cenām Rīgā būtu jāsamazinās vismaz par 10% līdz 20%.

Līdz ar inflācijas kritumu ir skaidrs, ka procentu likmes eirozonā, visticamāk, jau ir sasniegušas maksimumu, un EURIBOR līdz gada beigām varētu samazināties zem 3%, prognozē Āboliņš. Lai arī ECB šonedēļ vēl nelēma par procentu likmju samazināšanu, tomēr tā samazināja eirozonas inflācijas prognozi 2024.gadam no 2,7% līdz 2,3%. Tas ir signāls, ka procentu likmju samazinājums ir tuvu un varētu sākties šī gada jūnijā, ja tuvāko mēnešu inflācijas un darba atalgojuma dati apstiprinās līdzšinējās inflācijas samazināšanās tendences.

Ar inflāciju saistītie izaicinājumi Latvijas un Eiropas ekonomikā gan, visticamāk, nav beigušies, uzskata Āboliņš. Viņaprāt, Latvijas ekonomikā šobrīd lielākais risks noteikti ir saspringtā ģeopolitiskā situācija, kas var izraisīt jaunus cenu kāpumus. Piemēram, Jemenas nemiernieku kuģu apšaudes Sarkanajā jūrā jau ir palielinājušies jūras pārvadājumu izmaksas pasaulē, kas tuvākajā laikā atkal varētu radīt jaunus cenu pieaugumus.

Tikmēr iekšējā ekonomikā inflācijas psiholoģija ekonomikā joprojām ir spēcīga, par ko liecina arī uzņēmēju un patērētāju aptaujas, kurās inflācijas gaidas joprojām atrodas salīdzinoši augstā līmenī, norāda Āboliņš. Darba algas Latvijā šobrīd aug ļoti strauji, pat neskatoties uz to, ka ekonomika nav augusi jau divus gadus.

Tas nozīmē, ka kādā brīdī uzņēmumiem var atkal nākties celt cenas, jo bez produktivitātes pieauguma cita veida kā palielināt atalgojumu nav. Ekonomists atzīst, ka tam ir būtiski riski, jo daudzās jomās cenas Latvijā jau atrodas Eiropas līmenī vai vismaz būtiski no tā neatpaliek. Savukārt, ceļot cenas, eksportējošiem uzņēmumiem ir risks zaudēt savu konkurētspēju. Arī finanšu tirgus ieskatā inflācijas riski ir pietiekami būtiski, tādēļ atgriešanās pie ļoti zemām vai nulles procentu likmēm tuvākajā laikā ir maz ticama. Procentu likmju līmenis, ar ko eirozonā ir jārēķinās ilgākā termiņā, varētu būt aptuveni 2 līdz 2,5%, prognozē Āboliņš.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2023.gada februāri - palielinājās par 0,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 5,8%.

2024.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts).