Kā tiek izvēlēti Olimpisko spēļu rīkotāji?

Ja esat futbola līdzjutējs, Jūs, bez šaubām, zināt par strīdiem, kas saistīti ar to, kādā veidā 2018. gadā par Pasaules kausa izcīņas rīkotāju tika izvēlēta Krievija, bet četrus gadus vēlāk - Katara. Šis strīds, savukārt, iespējams, ir licis Jums uzdot jautājumus par to, kā tiek izvēlēta citu lielu sporta pasākumu rīkošanas pilsēta. Vai, piemēram, kā spēļu automāti ar Olimpisko spēļu tematiku tiek ieviesti online kazino?

Nav lielāka sporta notikuma par Olimpiskajām spēlēm, kas aptver daudzas disciplīnas un aicina sportistus no visas pasaules ierasties un mēģināt izcīnīt bronzas, sudraba vai zelta medaļu. Lēmumu pieņem Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļi, aizklāti balsojot.

Piedāvājumu iesniegšanas process

Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles pirmais posms ir tas, ka ieinteresētās valstis iesniedz pieteikumus, lai pretendētu uz tiesībām kļūt par Olimpisko spēļu rīkotājpilsētu. Patiesībā tas sākas daudzus gadus pirms faktiskajām spēlēm, kuras pilsēta rīkos, - iepriekš tas bija septiņus gadus, bet pēc tam tika pagarināts līdz 11 gadiem Losandželosai 2028. gadā un Brisbānai 2032. gadā. Sākotnējais potenciālās pilsētas solis ir mainījies, jo iepriekšējais atlases veids paredzēja, ka kandidātpilsētu izvirza Nacionālā olimpiskā komiteja. Problēma bija tā, ka tas bija ilgstošs un dārgs process.

Lai samazinātu Olimpisko spēļu rīkošanas izmaksas, dažas pilsētas sāka atturēties no vēlmes kļūt par Olimpisko spēļu rīkotājām, nemaz nerunājot par uzticības zudumu olimpiskajai kustībai. Tas bija tāpēc, ka tas radīja iespēju kukuļdošanai, kā tas notika deviņdesmitajos gados, kad sešas MOK amatpersonas tika izslēgtas no vadošās organizācijas pēc tam, kad, kā ziņots, tās ņēma kukuļus, lai palīdzētu Soltleiksitijai iegūt Ziemas olimpisko spēļu rīkošanas tiesības 2002. gadā. Tā vietā tagad notiek "dialogs" starp ieinteresēto pilsētu un Starptautisko olimpisko komiteju.

Stratēģiskais novērtējums

Stratēģiskā novērtējuma mērķis ir noskaidrot, kāpēc pilsēta vēlas rīkot Olimpiskās spēles. Kāds ir tās redzējums un prioritātes? Šajā novērtējumā papildus politiskajai situācijai, ilgtspējības jautājumiem, kā arī politiskās un cilvēku attīstības scenārijiem tiek aplūkots arī potenciālās uzņēmējas valsts ekonomiskais konteksts.

Tehniskais novērtējums

Lai gan potenciālās rīkotājvalsts stratēģiskais novērtējums, iespējams, ir vissvarīgākais aspekts, lai nodrošinātu, ka netiek ļaunprātīgi izmantotas cilvēktiesības, lai atbrīvotu vietu spēļu rīkošanai, cita starpā, arī tehniskais novērtējums ir svarīga pieteikuma daļa. Tā ir pieejas daļa, kurā galvenā uzmanība pievērsta pilsētas kā uzņēmējas pilsētas iespējamībai, uzdodot vienu vienkāršu jautājumu: vai tā patiešām var rīkot Olimpiskās spēles? Tas būs atkarīgs no finansējuma, sabiedrības intereses un transporta, kā arī no drošības.

Tehniskajā novērtējumā papildus dalībniekiem un skatītājiem pieejamajām naktsmītnēm tiks izvērtētas arī piedāvātās norises vietas un sporta objekti. Pēdējos gados ir mainījusies pieeja, lai Olimpiskās spēles padarītu ilgtspējīgākas. Tā ir pārorientējusies uz esošās infrastruktūras un spēļu norises vietu izmantošanu, kad vien tas ir iespējams. Piemēram, 2024. gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē 95 % norises vietu būs esošās vai pagaidu, savukārt 2032. gada Olimpiskajās spēlēs Losandželosā šis rādītājs pieaugs līdz 100 %.

Kāpēc tika mainīts process?

Starptautiskā Olimpiskā komiteja nolēma mainīt rīkotāju atlases procesu vairāku iemeslu dēļ. Tā vēlējās nodrošināt, lai tas "neatpaliktu no strauji mainīgās pasaules", nodrošinot iespēju rīkot spēles, kas "labāk atbilst nākamo rīkotāju ilgtermiņa plāniem". Turklāt šis solis arī ļāva potenciālajām rīkotājpilsētām ievērojami ietaupīt, un cerams, ka šis lēmums ļaus īstenot ilgtspējīgākus projektus, kas ilgtermiņā sniegs labumu olimpiskajām pilsētām.

Šie soļi tika veikti pēc tam, kad 2013. gadā par SOK prezidentu kļuva Tomass Bahs, kurš attiecīgi sāka pildīt nākamā gada pienākumus. Tolaik tie saņēma vienprātīgu Starptautiskās Olimpiskās komitejas pilntiesīgo locekļu atbalstu, kas to izmantoja, lai izstrādātu "ceļvedi olimpiskās kustības nākotnei". Viena no galvenajām jomām, ko "Olimpiskā programma 2020" centās uzlabot, bija kandidēšanas procedūra, ieviešot jauno filozofiju par projektiem, kas atbilst attiecīgo pilsētu sporta, sociālajiem, ekonomiskajiem un vides plāniem.

SOK uzskatīja, ka izmaiņām bija tūlītēja ietekme. Dialoga posma, kas nav saistošs, ieviešana labi nostrādāja, izvēloties 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājpilsētu. Pilsētām, kas pieteicās uz rīkošanu, radās ievērojami mazākas izmaksas nekā iepriekšējos gados gan attiecībā uz kandidatūras budžetu, gan darbības budžetu. Pilsētām piedāvātais lielāks elastīgums tika uzskatīts par labu lietu, un Komiteja, visticamāk, centīsies ieviest turpmākas izmaiņas nākotnē.

Kāpēc kāda pilsēta vēlas kļūt par Olimpisko spēļu rīkotāju?

Lai gan pilsētām ir daudz lētāk un vieglāk pieteikties uz Olimpisko spēļu rīkošanu nekā agrāk, rodas jautājums, kāpēc pilsētas vispār gribētu rīkot Olimpiskās spēles? Visbiežāk atbilde ir saistīta ar naudu. Lai gan ir skaidrs, ka Olimpisko spēļu rīkošana ir saistīta ar zināmu prestižu, pilsētām, kas kļūst par Olimpisko spēļu mājvietām, uz spēles ir likts daudz vairāk. Piemēram, jau 2001. gadā pilsēta, kas rīkoja olimpiskās spēles, tikai par televīzijas un sponsorēšanas tiesībām varēja saņemt aptuveni 1,2 miljardus ASV dolāru.

Pievienojiet tam ieņēmumus no IOC oficiālajiem sponsoriem, piemēram, McDonald's un Coca-Cola, un Jūs varat saprast, kāpēc pilsēta varētu būt ieinteresēta iztērēt sākotnējos līdzekļus, kas tai daudzkārt atgriezīsies. Olimpisko spēļu laikā pilsētu apmeklēs tūristi, kas nodrošinās vēl vienu ieņēmumu avotu gan pašvaldībām, gan vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt ir arī pasaules mēroga atpazīstamība, kas būs saistīta ar to, ka pilsēta būs spēļu rīkotāja. Kurš gan var aizmirst, kāda bija Londona 2012. gadā, kad tā bija spēļu saimniece un redzēja, kā valsts apvienojās, pirms to vēlāk sagrāva negatīvisms un meli par Brexit?