VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēgusi 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem par darbu veikšanu uz Latvijas-Krievijas robežas par trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvi visā tās garumā, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Pirmie darbus aprīļa sākumā uzsāks Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kas veiks žoga izbūvi 20 kilometru garumā Grebņevas un Punduru robežapsardzības nodaļu posmos un SIA "Citrus Solutions" un SIA "Hagberg Construction" Aizgāršas robežapsardzības nodaļas posmā.

Aprīļa sākumā robežžoga izbūvi sāks NBS piecas brigādes, paralēli darbus veicot piecos posmos. No NBS puses žoga izbūvē piedalīsies aptuveni 80 karavīri un zemessargi un šo 20 kilometru posmu izbūvi plānots īstenot līdz rudenim. Savukārt "Citrus Solutions" un "Hagberg Construction" Aizgāršas robežapsardzības nodaļas posmā robežžoga izbūves darbus sāks aprīļa vidū un tos plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

No VNĪ noslēgtajiem 16 līgumiem, 14 paredz darbu izpildi līdz šā gada beigām. Robežžoga izbūve sāksies ar prioritārajiem posmiem jau aprīlī, taču īpaši sarežģītos posmos aptuveni 28 kilometru žoga un infrastruktūras izbūve turpināsies vēl 2025.gadā. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, purvainajās zonās uz Latvijas-Krievijas robežas plānots inovatīvs pontonu risinājums ar žogu, kas ir ilgmūžīgs, tā kalpošanas laiks ir vismaz 50 gadu, informē Gavrilova.

Kopumā VNĪ noslēdzis līgumus ar sešiem uzņēmumiem - "Citrus Solutions", "Hagberg Construction", SIA "Nordes būve", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", pilnsabiedrību "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company".

Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024.gada beigām, savukārt īpaši sarežģīto posmu izbūve ar valdības lēmumu noteikta līdz 2025.gada 25.oktobrim un pārējās infrastruktūras izbūve plānota līdz 2025.gada beigām. Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 kilometru garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti.

Valdība 20.februārī atļāva VNĪ uzņemties finansiālās saistības 66 884 169 eiro apmērā žoga izbūvei uz Latvijas-Krievijas robežas prioritāro posmu pēdējā kārtā.

Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, VNĪ atļauts uzņemties finansiālās saistības žoga izbūvei prioritāro posmu pēdējā kārtā ar kopējo aptuveno garumu 66,7 kilometri.

No minētā finansējuma būvdarbiem paredzēti 63 310 547 eiro, būvuzraudzībai 1 286 400 eiro, autoruzraudzībai 492 604 eiro, savukārt būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei paredzēti 1 794 617 eiro.

Latvijas-Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Šobrīd uz Latvijas-Krievijas robežas ir izbūvēts žogs aptuveni 100 kilometru garumā. Vēl jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.

Ar īpašu likumu 2023.gada vasarā VNĪ tika uzdots vadīt, īstenot un uzraudzīt Latvijas ārējās robežas Latvijas-Krievijas robežžoga un infrastruktūras izbūvi. Savukārt 2021.gada nogalē VNĪ tika nodots robežas ar Baltkrieviju žoga un infrastruktūras izbūves process.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un NBS.

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.