Pagājušajā gadā Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centrā no narkotisko vielu pārdozēšanas miris 17 gadus vecs jaunietis, intervijā ar Latvijas Radio atklāj centra direktors Kaspars Jasinkevičs.

"Nekas neliecināja par to, ka viņš būtu lietojis tajā vakarā. Un jau pēc dažām stundām tika konstatēts, ka ir problēmas, un tika izsaukta neatliekamā palīdzība. Tomēr glābt viņu neizdevās," pastāstīja viņa aizbildnis, centra direktors Jasinkevičs.

Šis esot bijis smagākais negadījums, ko direktors piedzīvojis desmit gadu laikā kopš stāšanās amatā. Mirušais jaunietis esot atteicies no ārstēšanās.

"Parasti narkotiku un atkarību [izraisošu] vielu lietošana iet kopā, protams, ar vajadzību pēc līdzekļiem. Tad tās ir laupīšanas, zagšanas, tas ir tas, ko mēs zinām [kā tirdzniecības centra] "Origo" apkaimē, un viss, kas ar to saistīts," stāstīja Jasinkevičs.

Kā stāsta jaunieša aizbildnis, puisis narkotikas lietojis kopā ar citiem: "Paldies dievam, viņi ir dzīvi. Kāds ir ieslodzījuma vietā, kādam mums ir izdevies izveidot dažādus pakalpojumus. Ļoti dažāda situācija, bet teikt, ka šobrīd tas ir kaut kā atrisinājies, pilnīgi noteikti nevar."

Pretrunas likumos neļauj palīdzēt jauniešiem ar narkotiku atkarībām

Centra vadītājs norādīja uz pretrunām likumos un noteikumos. Piemēram, kārtībā, kādā veicama obligātā ārstēšana bērniem, norādīts, ka narkoloģisko palīdzību bez bērna un vismaz viena no viņa vecākiem, aizbildņa vai bāriņtiesas piekrišanas var sniegt tikai tad, ja bērnam ir smaga apreibinošo vielu saindēšanās un ir apdraudēta viņa dzīvība, un sākušies psihiski traucējumi.

Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēts, ka bērnam, kuram narkotisko vai citu apreibinošo vielu dēļ ir psihiski vai uzvedības traucējumi, par valsts naudu ir nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija. Ja bērns nevēlas ārstēties, tad to tomēr dara, ja ārstēšanu ļauj bāriņtiesa.

Turpretim Pacientu tiesību likumā norādīts, ka, ja vismaz 14 gadus vecs nepilngadīgais atsakās ārstēties, bet ārsts uzskata, ka ārstniecība ir pusaudža interesēs, piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā likumiskais pārstāvis. Šajā gadījumā jaunieša ārstēšanu nosaka ārsts.

Jasinkevičs norāda, ka realitātē notiek citādāk: “Arī tad, ja ārsts to [ārstēšanu] uzskata par vajadzīgu, neviens nevar viņu [nepilngadīgo] piespiest to darīt. Pat ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par obligāto ārstēšanu, vienalga – ja jaunietis pats atsakās, tad viņš netiek ārstēts.”

Centra vadītājs norāda, ka faktiski šobrīd ir izveidojusies tāda situācija – ja jaunietis lieto narkotikas, tad nav veida, kā viņu piespiest ārstēties jeb pārtraukt šo vielu lietošanu.

“Tā tiešām ir problēma, kas būtu jārisina. Mēs šajā situācijā esam pilnīgi bezspēcīgi," stāsta Jasinkevičs.