Вы используете старую версию браузера, некоторые интерфейсы могут работать. Мы рекомендуем вам обновить ваш браузер!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Vasarsvētku ticējumi

Balts balodis - Vasarsvētku simbols, Image by Kiều Trường from Pixabay

Balts balodis - Vasarsvētku simbols, Image by Kiều Trường from Pixabay

Šodien, 23.maijā tiek svinēti Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki. Kristīgajā pasaulē ir tikpat nozīmīgi kā Ziemassvētki un Kristus Augšāmcelšanās svētki. Kristieši Vasarsvētkus uzskata, ka šī ir Kristīgās baznīcas dzimšanas diena. Bet latviešu tautas ticējumos uzskata, ka tieši Vasarsvētki būtiski ietekmē veselību un labklājību.

Vasarsvētki kristīgajā baznīcā

Kristieši uzskata, ka šajā dienā jūdi bija pulcējušies Jeruzalemē pieminēt notikumus Sinaja tuksnesī, un Dieva Gars esot nolaidies par Mariju un apustuļiem kā ugunsmēles, un piepildījis gan Mariju, gan apustuļus ar savu spēku.

Gan Svēto Garu, gan Vasarsvētkus simbolizē balts balodis lidojumā. Kristietībā uzskata, ka nolaižoties pār cilvēkiem un pieskaroties ar spārnu tiem, balodis simbolizē to, ka katrā ir Dieva gars. Svētā Gara nosūtīšanas svētki baznīcās tiek svinēti kops 425. gada.

Vasarsvētki latviešu ticējumos

Vasarsvētkos latvieši dekorē mājas un pagalmus ar meijām. Tieši to smarža iezīmē vasaras ienākšanu. Tiek tīrītas un pušķotas sētas, sakoptas istabas, pagalmi un gan sētā, gan sirdī tiek ielaista vasara un daba, kas beidzot ir uzplaukusi. Un ne attapsimies, kā pavisam drīz būs pienākuši arī vasaras Saulgrieži. Latviešu tauta vienmēr izcēlusies ar daudzām tradīcijām un ticējumu ievērošanu.

  • Trīs ceturtdienas pirms Vasaras svētkiem nedrīkstos lauku darbus strādāt, citādi krusa nositot labību.
  • Senāk katoļiem Vasarsvētki bijuši lieli svētki, kurus svētījuši trīs dienas. Vasaras svētku naktī apkārt staigājuši burvji un raganas, tādēļ Vasaras svētku rītā govis nedzina ganos, jo zāle bijusi apburta.
  • Vasaras svētkos ļaudis pušķojuši istabas ar bērziem un kalmēm, bet gani pušķojuši govis, par ko saimnieces tiem devušas sieru.
  • Vasarsvētkos nedrīkstot ēst gaļu, citādi tad lopi sprāgstot.
  • Vasarsvētkos jāiet baznīcā, lai iegūtu svētību.
  • Vasarsvētku rītā esot agri uz upi jāiet mazgāties. Upei esot jātek pret rītiem jeb prom no saullēkta puses, lai nekad neaizgulētos un nenāktu miegs.
  • Cits ticējums vēsta, ka pirms saullēkta jāiet mazgāt uz upi muti, un upē jāiemet sudraba vai vara nauda. Mājup ejot, nedrīkst atskatīties, bet tiklīdz nonāk mājās, jādodas gulēt. Kas naudu no upes sapnī izcels, tas arī apprecēs.
  • Ja pirms Vasarsvētkiem, kamēr vēl bērzu sulas nebijušas baznīcā sanestas, pērās jaunām bērzu slotām, tad esot kašķi dabūjuši.
  • Vasarsvētku meijas esot jāliek šķūnī zem siena, lai siens nepelētu.
  • Ja pirms Vasarsvētkiem rūc pērkons, tad vasara būs auglīga.
  • Vasarsvētkos ievāktiem augiem un meijām piemītot dziednieciskas īpašības.
  • Līdz Vasarsvētkiem nedrīkst sēdēt uz zemes, citādi piemetas visādas kaites.

Lasi arī:

Balts balodis - Vasarsvētku simbols, Image by Kiều Trường from Pixabay

Balts balodis - Vasarsvētku simbols, Image by Kiều Trường from Pixabay

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Похожие советы

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas