Tramps kārtējo reizi pauž vēlmi anektēt Dānijai piederošo Grenlandi

Grenlande nevēlas nonākt Vašingtonas pārvaldībā, paziņoja salas politiskās partijas, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotiem draudiem ar spēku pārņemt ASV kontrolē ar minerāliem bagāto salu.Grenlande ir Dānijas Karalistes daļa, taču tā ir lielā mērā autonoma un nav Eiropas Savienības (ES) sastāvā. Tramps arvien aktīvāk uzstāj, ka sala ir nepieciešama ASV nacionālajai drošībai. Piektdien ASV prezidents paziņoja, ka Vašingtona "kaut ko darīs Grenlandes lietā, patīk viņiem tas vai nepatīk"."Mēs nevēlamies būt amerikāņi, mēs nevēlamies būt dāņi, mēs vēlamies būt grenlandieši," pausts piecu Grenlandes parlamentā pārstāvēto partiju līderu kopīgajā paziņojumā."Par Grenlandes nākotni jālemj grenlandiešiem," tajā uzsvērts, piebilstot, ka "neviena cita valsts nedrīkst iejaukties šajā jautājumā. Mums pašiem jālemj par mūsu zemes nākotni - bez spiediena pieņemt pārsteidzīgu lēmumu, bez vilcināšanās un bez citu valstu iejaukšanās".Dānija un citi Eiropas sabiedrotie ir pauduši šoku par Trampa draudiem Grenlandei, kas ir stratēģiski nozīmīga sala starp Ziemeļameriku un Arktiku, kurā ASV kopš Otrā pasaules kara ir militārā bāze. Tramps uzstāj, ka salas kontrole ir ļoti svarīga ASV nacionālajai drošībai, ņemot vērā Krievijas un Ķīnas pieaugošo militāro aktivitāti Arktikā."Mēs neļausim Krievijai vai Ķīnai okupēt Grenlandi. Tieši to viņi darīs, ja mēs to neizdarīsim. Tāpēc mēs kaut ko darīsim ar Grenlandi, vai nu laipni vai arī skarbāk," piektdien teica ASV prezidents.Gan Krievija, gan Ķīna pēdējos gados ir palielinājušas militāro aktivitāti šajā reģionā, taču neviena no tām nav izvirzījusi pretenzijas uz šo plašo ledaino salu.ASV valsts sekretāram Marko Rubio nākamnedēļ plānotas tikšanās ar amatpersonām no Dānijas un Grenlandes.Dānijas premjerministre Mete Frederiksena ir paudusi pārliecību, ka jebkāds ASV uzbrukums NATO sabiedrotajam nozīmētu 80 gadu ilgās transatlantiskās drošības beigas.Tramps savas pirmās prezidentūras laikā 2019. gadā piedāvāja iegādāties Grenlandi, taču viņa piedāvājums tika noraidīts.ASV Grenlandē ir militārā bāze kopš Otrā pasaules kara, un patlaban bāzē pastāvīgi dislocēti aptuveni 150 ASV karavīri. Taču Aukstā kara laikā ASV izvietoja Grenlandē līdz pat 6000 karavīru, un saskaņā ar 1951. gada līgumu Savienotās Valstis var vienkārši paziņot Dānijai, ka tās atkal palielinās karavīru skaitu Grenlandē.

Dānija

Donalds Tramps

Ārvalstīs

Grenlande nevēlas nonākt Vašingtonas pārvaldībā, paziņoja salas politiskās partijas, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotiem draudiem ar spēku pārņemt ASV kontrolē ar minerāliem bagāto salu. Grenlande ir Dānijas Karalistes...

Grenlande noraida Trampa ambīcijas un uzsver tiesības lemt par savu nākotni

Ielādējam...