Apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons. Foto: Ieva Leiniša/LETA
Augstākā tiesa (AT) atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu, ar kuru uzņēmējam Mārim Martinsonam atcelts Konkurences padomes (KP) piemērotais naudas sods un uzlikts pienākums ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus.
AT, neminot personas vārdu, aģentūru LETA informēja, ka izvērtējis padomes iebildumus, AT apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, jo iestāde, neskatoties uz tai doto rīcības brīvību un no tās izrietošo pienākumu izdarīt lietderības apsvērumus, nebija piešķīrusi nozīmi apstākļiem, kāpēc pārkāpums pieļauts.
KP bija ierosinājusi lietu par konkurences tiesību pārkāpumu un uzaicinājusi pieteicēju sniegt paskaidrojumus. Norādot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis kriminālprocesu, pieteicējs atsaucās uz tiesībām neliecināt un nesniegt paskaidrojumus pret sevi. Padome pieteicēja rīcībā konstatēja pārkāpumus, uzlika naudas sodu, kā arī noteica pienākumu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus. Uzņēmējs vērsās tiesā.
Apgabaltiesa atzina, ka padome pamatoti pieteicēja darbībās konstatēja pārkāpumu un uzlika atbilstošu pienākumu. Vienlaikus tā secināja, ka Martinsonam piemērotā naudas soda apmērs ir pārlieku bargs, proti, nav nedz taisnīgs, nedz samērīgs. Vērtējot naudas soda apmēru, jāņem vērā Martinsona rīcības motīvi un attieksme, pauda tiesa. Pieteicējam bijuši pamatoti iemesli, kāpēc viņš atteicās sniegt paskaidrojumus, un uzņēmēja rīcība nav vērtējama kā ļaunprātīga. Turklāt pārkāpums ieildzis pašas iestādes, nevis pieteicēja rīcības dēļ.
KP iebilda, ka uzņēmēja nolūkam nebija nozīmes. AT tam nepiekrita. Iestādei bija rīcības brīvība lemt gan par naudas soda uzlikšanu, gan par tā apmēru. Tātad tai bija jāizdara lietderības apsvērumi. "Ņemot vērā to saturu, nozīme var būt arī apstākļiem, kāpēc pārkāpums pieļauts. No tā var būt atkarīgs, kāda iejaukšanās privātpersonas tiesībās ir nepieciešama, piemērota, vajadzīga un atbilstīga, lai sasniegtu naudas soda mērķi un lai tas būtu samērīgs. Var būt tā, ka privātpersona nav pildījusi iestādes uzlikto pienākumu, jo ir kļūdījusies, novērtējot savu pienākumu vai tiesību apjomu. Var būt tā, ka privātpersona apzināti izvairās no iestādes uzliktā pienākuma pildīšanas. Pieejai, nosakot naudas soda apmēru, abās situācijā būtu jābūt atšķirīgai. Vienā situācijā varētu būt pietiekami atrisināt tiesisko strīdu par privātpersonas pienākumu apjomu, bet otrā - būtu piemērojams sods, lai panāktu iestādes uzliktā pienākuma izpildi," sprieda AT.
Atbilstoši likumā noteiktajam, ja nepieciešams, tiesa uzdod iestādei atceltā lēmuma vietā izdot jaunu. Šīs tiesību normas mērķis nav novērst kļūdas iestādes lēmumā, bet gan nodrošināt, ka situācija nepaliek bez noregulējuma apstākļos, kad tas ir patiesi būtiski.
Tiesai, balstoties uz racionāliem un saprātīgiem apsvērumiem, jāvērtē, vai turpmākais process dos kādu labumu, un vai šo administratīvo procesu kopumā ir pamats turpināt. Konkrētajā gadījumā tas ir izdarīts. No apgabaltiesas apsvērumiem ir saprotams, kāpēc nav saskatāms risks, ka tiks kavēta KP funkciju izpilde, ja sods netiks piemērots. Proti, uzņēmējs paskaidrojumus nesniedza nevis tāpēc, ka apzināti izvairījās no šā pienākuma pildīšanas, bet gan bija tiesisks strīds par pieteicēja tiesību un pienākumu apjomu.
Jau vēstīts, ka Martinsons kopā ar bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču ir iesaistīti kukuļošanas krimināllietā. Pirmās instances tiesa abus atzina par vainīgiem, bet spriedums nav stājies spēkā, jo ir pārsūdzēts.
Savukārt Martinsona veidotie būvuzņēmumi ir iesaistīt tā sauktajā būvniecības karteļa lietā.
Apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons. Foto: Ieva Leiniša/LETA