Lietuvai nepieciešami līdz 34 miljoniem eiro, lai aizsargātu savus zemūdens kabeļus, un tam ir nepieciešams Eiropas Savienības (ES) finansējums, paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Aplēsts, ka tikai Lietuvai vien reāli nepieciešami aptuveni 32-34 miljoni eiro, ņemot vērā pašreizējo situāciju," pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu Viļņā sacīja Palucks.

"Mēs noteiktu laiku varam finansēt šīs lietas no saviem līdzekļiem, ja vēlāk spēsim tos segt vai atgūt no Eiropas fondiem," teica Lietuvas premjerministrs.

"Runa vairāk ir par līdzekļu plūsmu, bet mums ir vajadzīgs politisks lēmums pēc iespējas ātrāk," viņš piebilda.

Palucks paskaidroja, ka līdzekļi ir nepieciešami kabeļu fiziskai un tehnoloģiskai aizsardzībai.

"Tam, kas nodara kaitējumu, tas arī jāsedz - protams, tas ir saistīts ar ilgstošu pierādīšanas procesu," viņš paskaidroja.

"Arī elektrības cenu atšķirības ir faktors, tāpēc mēs runājam par papildu līnijām, lai gadījumā, ja viena līnija nedarbojas, elektrības cenas nepieaugtu, jo mums ir alternatīvas. Bet es uzskatu, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētājs to saprot," Palucks piebilda.

Eiropas enerģētikas un mājokļu komisārs Dans Jergensens un Eiropas aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus svētdien Viļņā paziņoja, ka nākamajā bloka daudzgadu budžetā tiks meklēti risinājumi ES atbalstam kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzībai.

Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks Ramūns Dilba jau iepriekš sacīja, ka Lietuva 2028-2034.gada ES budžetā meklēs finansējumu Baltijas jūras kabeļu aizsardzībai.

Janvārī Baltijas valstu enerģētikas ministri parakstīja vēstuli enerģētikas komisāram, informējot EK par nepieciešamību stiprināt Baltijas jūras infrastruktūras aizsardzību.

Reaģējot uz kabeļu bojājumu incidentiem, NATO janvārī Baltijas jūrā sāka jaunu novērošanas misiju "Baltic Sentry", lai novērstu mēģinājumus uzbrukt zemūdens infrastruktūrai reģionā.

Enerģētikas infrastruktūras aizsardzība reģionā atkal kļuva aktuāla pēc tam, kad Ziemassvētku dienā, iespējams, sabotāžas rezultātā tika bojāts zemūdens kabelis "Estlink 2" starp Somiju un Igauniju. Taā pašā laikā tika bojāti vēl četri telekomunikāciju kabeļi tajā pašā reģionā.

Janvāra beigās tika sabojāts "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) datu pārraides kabelis starp Zviedriju un Latviju. Tas ir jau kārtējais incidents Baltijas jūrā pēdējo mēnešu laikā.

Eksperti un politiķi uzskata, ka tā varētu būt Krievijas organizētā hibrīdkara sastāvdaļa pret Rietumiem.