Kolorītais ceļojumu blogeris Žigimants Krēsliņš, kurš plašāk zināms kā Žigis, šobrīd devies uz tālo zemi Austrāliju, kur kādu laiku plānojis pavadīt, ļaujot sekot līdzi savam piedzīvojumam! Sarunā ar 1188.lv Žigis pastāstīja – kā tad radās viņa kolorītais tēls, ko iemācījies, apceļojot pasauli un vēl!

Žigis ap sevi sapulcinājis lielu auditoriju. Kā tad radās viņa tēls? "Es patiesībā nezinu, bija un bija! Ja man prasa, vai es kaut ko priekš tēla veidošana darījis, tad nē, absolūti neko. Kā laidu, tā laidu. Man gan ir bijuši ieteikumi, bet es beigu beigās izdaru tieši pretēji. Ja man saka nelamājies, es tieši principiāli lamājos. Ikdienā gan es tā ļoti nelamājos. Tas tēls dabīgi izveidojās ne no kā," pastāsta Žigis.

Žigis teic, ka tas, kas cilvēkus uzrunā, ir "pāķa tēls": "Tāds lauku muļķītis, bez izglītības, kuram ir viedoklis par visu ko, neskatoties uz to – ir pareizs vai nav. Tāds Trampa elektorāts. Savādāk nevaru pateikt," smej Žigis un turpina: "Mēs katrs pazīstam vismaz vienu vai divus tādus cilvēkus, tur jau tas numurs, tad nu mēs caur mani pasmejamies par viņiem. Ja pieliek vēl to "maķ pere maķ", tad jau sanāk tāds normāls pāķis.

Tas ir tāds mans kods – es cenšos atveidot tādu parasto Latvijas stulbeni."

Un ko ģimene saka par Žiga publisko tēlu? "Mēs par to baigi nerunājam. Sieva mani pamāca, ka ikdienā tā nevajadzētu darīt. Es gan neliegšos, ik pa laikam arī pietēloju, jo tas imidžs man ir jāuztur. Viņa saka,ka es zīmējos, īpaši kaut kur sabiedrībā – jo viņi gaida kaut ko no manis, es arī izšauju šad un tad. Apkārtējie no manis to gaida, bet sievai tas nepatīk.

Žigim ne pārāk patīkot fanu uzmanība brīžos, kad viņš ar sievu apmeklē, piemēram, kafejnīcu.

Pie galda prasa man nofočēties, nu šis man besī.

Man liekas, ka jābūt kaut kādām elementārām robežām! Nav jau tā, ka čalis sēž uz trotuāra, ierauj. Nu tādā gadījumā varētu piesēst blakus," viņš smej.

Žiga tēlu ģimene esot pieņēmusi, nekādu iebildumu ģimenei neesot. "Viņi man nemāca, ko man darīt un nedarīt. Viņi zina, ka, pirmkārt, es neklausīšu, otrkārt, es tāpat darīšu, kā esmu izdomājis, un, treškārt, es tāpat zinu, kā man darīt vislabāk! Sīkajiem skolas laikā gan kaut ko teica, bet bērni tā īpaši neizceļ, kas ir viņu tētis. Kad kāds uzzina, ierauga, tad gan ir gadījušies sajūsmas pilni izsaucieni." Žigis smejas.

Viņš teic, ka ģimenē viens otra darīšanās īpaši neiejaucas, ja nu akurāt' kāds nenāk pēc padoma.

Žigis nu ir Austrālijā, un tur plāno kādu laiku arī būt. Un tieši ar ceļojumiem jau ir arī saistīts viņa blogs un nu jau lērums uzrakstītās grāmatas.

Vaicāts, cik valstīs līdz šim bijis, Žigis teic, ka skaits ir mazliet nojucis, bet 100 vēl neesot, bet ļoti tuvu gan – ja pareizi saskaitījis, tad līdz šim apceļojis 97 valstis. Kur pasaules daļa pārsteigusi viņu visvairāk? "Tas nav atbildāms jautājums, tas būtu tāpat kā man vaicātu, kurš bērns man patīk vislabāk. Es varu pateikt, ka vismazāk man šobrīd patīk Āfrika, cik esmu bijis, daba ir ļoti skaista, bet cilvēki – mazliet cūkas. Nezinu, viņi laikam savā nodabā nemāk saimniekot.

Ilgu laiku mana mīlestība bija Ziemeļamerika, jo tur es sāku – man senās maiju un acteku kultūras ļoti patīk. Runājot par cilvēkiem, man ļoti patīk Okeānijā dzīvojošie cilvēki – viņi ir ļoti sirsnīgi, viņiem ir pilnīgi cits skatījums uz dzīvi, to grūti tā izstāstīt. Āzija atkal pārsteigusi ar tādu aktivitāti – tur kā verdošā katlā visu laiku kaut kas notiek. Āzija mani pārsteidza pozitīvi, jo šis kontinents tā īpaši nekad nav paticis. Ar visu to, ka esmu vēstures skolotājs, man Ķīnas, Japānas kultūra tā nekad nav uzrunājusi. Padziļināti nav bijusi interese iedziļināties. Katrs kontinents ar kaut ko ir īpašs.

Kā tad Žigis ceļo? "Turcija un ļožaki nav mans, to laikam zina visi. Es nevarētu iedomāties, ka es varētu "all inclusice" kūrortā nedēļu pie baseina dzert kokteiļus. Tas nav mans stils, tā man šķiet degradācija. Es nesaprotu šos cilvēkus. Tā, manuprāt, nav ceļošana, tā ir norīšanās, nodzeršanās, bezjēdzīgi nosists laiks.

Man ceļojot visu laiku ir vajadzīga kustība. Esmu kā atoms, mierā nevaru nosēdēt. Grūti pat vienu dienu nosēdēt vienā vietā. Es cenšos pēc iespējas ceļojuma laikā vairāk apskatīt, reizēm gan sanāk ziedot kādas vietas padziļinātu izpēti, bet man vajag to kustību.

Cenšos maksimumu izspiest ar minimāliem līdzekļiem.

Es neceļoju "Instagram" bilžu dēļ. Ja ceļoju viens, tad ļoti pieticīgi. Vienīgais – es cenšos nepalikt kopmītņtipa numuros. Ceļojot ar sievu, viņa arī nav ļoti prasīga, tāpēc mums ceļot kopā ir ļoti forši. Zinot, ka sievietēm šādi tādi šikumi patīk, cenšos pielāgoties. Vēl es ceļojumos nestaigāju pa restorāniem, un tieši šis arī palīdz ieekonomēt – es ēdu to, ko ēd vietēji.

Un esam nonākuši līdz stāstam par Austrāliju – kā tad radās šī doma?

"Man Austrālija jau patika pirmo reizi, kad tur biju. Toreiz biju tur pusotru mēnesi. Austrālija ir milzīga, tas ir tas pats, kas divas Eiropas. Miljoniem vietu, ko nepaguvu apskatīt. Austrālija sen bija mans sapnis. Esam šeit kopā ar sievu, viņa nebija šeit bijusi iepriekš. Kopā apskatīsim dienvidu pusi, bet uz bīstamajiem rajoniem – Austrālijas ziemeļiem – došos viens, tur var nogalināt jebkas.

Tur ir pasaules indīgākie zirnekļi, čūskas un kas tik vēl ne! Man bail nav. Mēs apzināti krājām naudiņu šim braucienam, misija Austrālija nav vienkāršs galamērķis, bet nu esam šeit!"

Žiga Austrālijas ceļojuma piedzīvojumiem varēsiet sekot līdzi viņa "Facebook" lapā "Žiga ceļojumi. Nu un pārējā figņa", un ar īpašiem stāstiem viņš turpinās ik pa laikam dalīties arī ar portālu 1188.lv