You are using an old version of browser and some interface won't work. We recommend you to update your browser!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Kā pārliecināties, ka tiešām iegādājamies Latvijā ražotu pārtiku?

Kādu informāciju meklēt uz iepakojuma, lai būtu droši, ka ēdīsim Latvijas gaļu, sieru vai kūku?

Preces ietekme uz vidi veidojas no dažādiem faktoriem. Jāņem vērā gan ražošanas process, gan iepakošana, gan uzglabāšana un tirgošana, gan pati lietošana un pāri palikušā uztilizācija. Arī transports sniedz savu artavu. Ja pārējie faktori ir līdzīgi, tad pilnīgi noteikti videi draudzīgāk būtu izvēlēties preci, kas ražota tuvu, preci, kuras izejvielas ražotas tepat. Jo mazāk jābrauc, jo mazāk jātērē importēta fosilā degviela, jo mazāk siltumnīcas efekta gāzu emisijas. Protams, nevar neminēt arī sociālos ieguvumus – izvēloties vietējo preci, mēs savu naudu atstājam šeit pat. Un, ja nu akrutāt gribas aizbraukt uzņēmumu paskatīties, kā tas strādā un rada iecienīto preci, vieglāk (un videi draudzīgāk) ir sasniegt galamērķi Latvijā, nevis citur. Bet, izrādās, ne vienmēr Latvijas preci atrast ir tik viegli.

Ja, piemēram, pārtikas preces tilpums un masa parasti norādīts vienā un tajā pašā vietā (etiķetes aizmugurē vai iepakojuma apakšējā stūrītī), tad informācija par ražošanas un/vai izcelsmes valsti ir jāpameklē. Un ne vienmēr to vispār varēs atrast. Vismaz pārtikas nozarē ražošanas/izcelsmes valsts atklāšanas nosacījumi atšķiras dažādām preču grupām. Noteikti izcelsmes valsts ir skaidri jānorāda augļiem, dārzņiem, gaļai, olīveļļai.

Kuri ir latvieši?

Par to, ka prece ir ražota Latvijā, var liecināt vairākas norādes. Pirmkārt, vienkāršs uzraksts “Ražots Latvijā”. Turklāt, ja ir šāda norāde, bet galvenās preces izejvielas nav no Latvijas, tad tas ir atsevišķi jānorāda – piemēram, ja Latvijā ražotai desai gaļa nāk no Polijas, tam jābūt pieminētam.

Jau labi zināma vietējās preces atpazīšanas zīme ir Zaļā karotīte. Tā liecina gan par paaugstinātām kvalitātes prasībām, gan par to, ka produkts ražots Latvijā, gan par to, ka lielākā daļa izejvielu (vismaz 75%) ir no Latvijas. Bordo karotīte tiek izmantota augstas kvalitātes Latvijā ražotiem produktiem, kuru izejvielas pārsvarā ir importētas – diemžēl ne visas izejvielas iespējams iegūt Latvijā. Kaut vai klimata dēļ – piemēram, melnā tēja pilnīgi noteikti būs no kādas citas valsts.

Ja man šķiet, ka tas nav no Latvijas?

Ja pircējam rodas šaubas par pārtikas preces “pilsonību” un ir aizdomas, ka zemenes vai gurķi, kas uzdodas par latvieti, patiesībā atvesti no citas valsts, var vērsties Pārtikas un Veterinārajā dienestā. Pēc iespējas precīzāk jāapraksta konkrētais gadījums – kur, kāds produkts, kāds tirgotājs un ražotājs un kāpēc šķiet, ka informācija nav patiesa. Tad dienests vērsīsies pie tirgotāja un pārbaudīs preces pavaddokumentus, un ar šo detektīva darbu varēs secināt – vai viss ir kārtībā vai tomēr tirgotājs ir tīši vai netīši melojis. Gan pircēju aizdomas, gan pirmās šmaukšanās tradicionāli tirgū parādās, sākoties dārzeņu sezonai – pircēji ir noilgojušies pēc Latvijas gurķiem un tomātiem, bet negodprātīgi tirgotāji to grib izmantot un “iesmērēt” importa produkciju, sakot, ka tā augusi Latvijā. Kaut arī šādi gadījuma laiku pa laikam notiek, nevarētu sacīt, ka tā ir masveidīga problēma. 2023.gadā 6% no visiem pārbaudītajiem produktiem izrādījās ar nepareizi norādītu izcelsmes valsti.

Vairāk skaties:

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Zaļi maldināts?" saturu atbild SIA "Finger Film Production"

#SIF_MAF2023


Māris Olte Foto: 1188play ekrānšāviņš

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Similar news

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...

Loading...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas