Ijabs: ES ar saviem līdzekļiem jāiesaistās ārējās robežas stiprināšanā

Eiropas Savienībai (ES) ar saviem līdzekļiem ir jāiesaistās ārējās robežas stiprināšanā, tostarp infrastruktūras izbūvē, tādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un partijas "Latvijas attīstībai" (LA) saraksta līderis nākamajām EP vēlēšanām Ivars Ijabs.

Politiķis uzsvēra, ka patlaban ārējās robežas stiprināšana ir viena no prioritātēm. Politiķis minēja piemēru - Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansēto programmu "Interreg". Pēc Ijaba paustā, programma ir paredzēta tam, lai ES dalībvalstis varētu sadarboties pāri robežām ar trešajām valstīm, lai tur attīstītu arī kopīgus infrastruktūras projektus.

"Sākotnēji programma bija domāta mierīgiem mērķiem, bet šobrīd es neredzu iemeslus, kāpēc lai šo naudu nevarētu novirzīt mūsu robežas stiprināšanai, ņemot vērā, ka mums ir robeža ar divām, maigi izsakoties, Eiropai nedraudzīgām valstīm," pauda Ijabs.

Viņš atzīmēja, ka daudzi darbi, kas saistīti ar aizsardzības industrijas stiprināšanu un attīstību, ir uzsākti šajā EP sasaukumā, taču pagaidām nav skaidrs, kā tas tiks turpināts. Ijabs akcentēja, ka no sākotnēji "brašajām iecerēm" par 100 miljardu eiro novirzīšanu Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai ir nonākts pie likumdošanas piedāvājumiem, kuros no 100 miljardiem eiro palikuši pāri trīs. Politiķa ieskatā tas ir absurdi.

"Protams, arī tādas lietas kā robežsardze, proti, robežsardzes sadarbība, kas jau notiek ES robežsardzes aģentūras "Frontex" formātā. "Frontex" mandāts sargāt ārējo robežu diemžēl ir ļoti ierobežots. Domāju, viena no nākamā EP sasaukuma prioritātēm būtu "Frontex" mandātu paplašināt, lai tie nav tikai cilvēki, kas uz robežas reģistrē nelikumīgos robežas šķērsotājus, bet cilvēki, kas robežu sargā praktiski," sacīja EP deputāts.

Viņš norādīja, ka ne jau Brisele garantēs Latvijas drošību. Ijabs uzsvēra, ka jādomā par to, kā motivēt pārējās Eiropas valstis ieguldīt savā drošībā un palielināt aizsardzības budžetus. Politiķis akcentēja, ka EP par to ir daudz runāts, bet dalībvalstis bijušas "diezgan izvairīgas".

"Ja Latvijā mēs domājam par to, kā aizsardzībai 2027.gadā atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Polija jau patlaban aizsardzībai atvēl 4% no IKP, turpretim Vācija ir tik tikko sasniegusi 2% no IKP. Tad ir jādomā, kā ar "pātagas un cukurgraudiņu" politiku motivēt dalībvalstis ieguldīt savā drošībā un aizsardzībā," teica eiroparlamentārietis.

Viņš norādīja, ka Eiropas Investīciju banka līdz šim tikusi uzlūkota kā Eiropas Komisijas "kabatas banka", kas lielākoties finansē zaļus projektus. Pēc Ijaba domām, patlaban prioritāte ir izmainīt Eiropas Investīciju bankas profilu, lai tā varētu atbalstīt arī aizsardzības projektus. Vēl viens jautājums ir par to, vai aizsardzības izdevumi būtu ierēķināmi kopējos budžeta deficīta griestos.

"Piemēram, vai mēs drīkstam aizņemties, lai stiprinātu valsts bruņotos spēkus un mūsu aizsardzības spējas. Tā ir nozīmīga diskusija. Es domāju, ka par to ir jārunā, jo Eiropa ļoti ilgu laiku ir baudījusi tā dēvēto "miera dividendi". Mēs esam ievērojami samazinājuši aizsardzības budžetus. Tur mēs varam, protams, rādīt ar pirkstu uz Vāciju vai Luksemburgu, bet arī Latvijā pirms 12 gadiem aizsardzības budžets bija mazāks par 1% no IKP," uzsvēra politiķis.

Viņš norādīja, ka "miera dividende" ir beigusies, ir strauji jāiet tajā virzienā, lai atjaunotu savas aizsardzības spējas, tostarp arī aizņemoties. Ijaba ieskatā tās ir ekonomiski nozīmīgas lietas, kuras būtu jāapspriež nākamajam EP cerībā, ka mainīsies domāšana, saprotot, ka ES nav pilnībā civila organizācija, kas nodarbojas tikai ar subsīdijām un regulēšanu, bet ka tai ir jābūt noteiktai lēmumos arī attiecībā uz kopējām aizsardzības spējām.