
Foto: Edijs Pālens/LETA
Vecāku organizācijas mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa Smildziņa sociālajos tīklos dalījusies ar 10 faktiem, kas katram no mums liek aizdomāties par demogrāfisko situāciju Latvijā.
Inga raksta: "Kad es piedzimu, Latvijā gadā nāca pasaulē vidēji 40 000 bērnu (gandrīz pilna Mežaparka lielā estrāde!). Pagājušajā gadā – vairs tikai 12 500. Tas ir gandrīz trīs reizes mazāk. Šādus faktus nevar ignorēt.
Kā “Vecāku organizācijas mammām un tētiem” vadītāja akcentēju – šie skaitļi nav tikai statistika. Tā ir mūsu nākotne, mūsu bērni, mūsu Latvija.
Dalos ar 10 faktiem, kas katram no mums liek aizdomāties:
- Dzimstības kritums sākās jau 1989. gadā, kad dzimstības koeficients nokrita zem 2,1 (kas ir nepieciešams paaudžu nomaiņai). Šobrīd tas ir tikai 1,4.
- 1997. gadā Latvijā dzimstības koeficients sasniedza vēsturiski zemāko punktu – 1,00. Šis ir signāls, ka demogrāfiskā krīze nav jauna, tā ilgstoši ir ignorēta.
- Sievietēm Latvijā pirmie bērni piedzimst arvien vēlākā vecumā. 1993. gadā – vidēji 22,6 gadu vecumā, 2023. gadā – jau 28 gados.
- Tajā pašā laikā tādās valstīs kā Zviedrija un Vācija, kur sievietēm pirmie bērni piedzimst vēl vēlāk, auglības rādītāji ir augstāki nekā Latvijā. Tas nozīmē – ja pirmie bērni piedzimst vēlāk, tā nav problēma, ja valsts atbalsta vecākus!
- Pēdējos 60 gados ES dzimstība samazinājusies gandrīz uz pusi – no 6,8 miljoniem jaundzimušo 1964. gadā līdz 3,67 miljoniem 2023. gadā.
- Latvijā uz 1000 darbspējīgiem cilvēkiem jau ir 623 cilvēki ārpus darba vecuma – šī demogrāfiskā slodze apdraud mūsu pensiju, veselības un aprūpes sistēmu.
- Ekonomika un demogrāfija ir cieši saistītas. Mazāk bērnu šodien = mazāk darba roku rīt. Mēs zaudējam produktivitāti, nodokļu maksātājus, drošību un arī – latviešus.
- Sabiedrība mainās: ģimenes veidojas vēlāk, bērni tiek plānoti atbildīgi, balstoties uz dzīves stabilitāti, nevis sabiedrības spiedienu.
- Valsts politikai jāpielāgojas mūsdienu ģimenes modelim. Nevis radīt vainas izjūtu, ka bērnu ienākšana ģimenē tiek atlikta, bet nodrošināt vidi, kurā kļūt par vecākiem (radot tik bērnu, cik ģimene ir vēlējusies!) ir iespējams jebkurā vecumā, arī pēc 30!
- Nepieciešama ilgtermiņa, gudra demogrāfijas stratēģija, nevis tikai pabalsti. Jāinvestē, piemēram, vecāku atbalsta pakalpojumos, elastīgā darbā un cieņpilnā attieksmē pret ģimenēm.
Kā vecāki mēs sakām – Latvijai ir jābūt vietai, kur ģimenes vēlas laist pasaulē bērnus. Latvijai ir jābūt vietai, kur bērniem augt stipriem un laimīgiem. Atbildīga, saprotoša un uz nākotni vērsta valsts politika ir mūsu visu kopīga atbildība.

Foto: Edijs Pālens/LETA
