Pāris aizvadītajos gados piedzīvotā iespaidīgā inflācija, kas noveda pie straujāka algu kāpuma, izraisījusi neloģisku situāciju - faktiski jebkurš vidējās algas saņēmējs šobrīd Latvijā tiek uzskatīts par turīgu cilvēku, un viņam tiek piemērots palielinātais Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) 23% apmērā. Latvijas uzņēmējiem šāda situācija šķiet absurda, tādēļ divas trešdaļas aicina šo slieksni paaugstināt vismaz līdz 2000 eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, aizvadītā gada pēdējā ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1610 eiro. Atsevišķās nozarēs vai reģionos tā bija krietni lielāka. Piemēram, Rīgā strādājošie par pilnas slodzes darbu pērn nopelnīja 1706 eiro, bet vismaz četrās nozarēs nodarbināto vidējais atalgojums bija tuvu pie vai pāri diviem tūkstošiem eiro. Kā zināms, IIN likme no 20% līdz 23% tiek palielināta darbiniekiem, kuri vidēji mēnesī nopelna 1667 eiro. Tādējādi liela daļa galvaspilsētā un arī daudzviet citur strādājošo valsts ieskatā ir bagāti cilvēki, kuri jāapliek ar papildu nodokli, lai gan inflācijas ietekmē šo iedzīvotāju rocība būtiski nav pieaugusi.

Absurdā situācija nav palikusi nepamanīta darba algu maksātājiem - darba devējiem. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā aptaujā 31,8% uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka palielinātā IIN slieksni jāpaaugstina vismaz līdz 2000 eiro, bet vēl 40,1% respondentu prasa to celt pat virs diviem tūkstošiem eiro. Vēl 14,7% aicina iestrādāt likumā punktu, ka palielināta nodokļa slieksnis nedrīkst būt zemāks par vidējo bruto algu valstī.

"Strauji mainīgie apstākļi, kādus piedzīvojam nu jau piekto gadu pēc kārtas, nes aizvien jaunus izaicinājumus, kuru risināšanai nepieciešama proaktīva rīcība. Palielinātā IIN gadījums ir uzskatāms piemērs, ka šādas "akmenī iecirstas" robežas dažu gadu laikā var kļūt absolūti neatbilstošas realitātei, par ko liecina gandrīz trīs no katru četru aptaujāto viedoklis. Risinājums likumdevējiem varētu būt mērķtiecīgi izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības - datu analizēšanu reālā laikā, notikumu attīstības prognozēšanu. Ikviens mūsdienīgu grāmatvedības programmu lietotājs jau pirms gada skaidri redzēja algu izmaiņu tendences un diezgan precīzi varēja prognozēt vidējās algas izmaiņas. Ņemot vērā šos datus un savlaicīgi veicot grozījumus likumos, varētu izvairīties no sabiedrības neapmierinātības," uzskata Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Marta beigās veiktajā aptaujā piedalījās 420 Latvijas uzņēmumu pārstāvji.