“airBaltic” vadība kā nemainīgu nākotnes prioritāti uzsver startēšanu biržā

<div>

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro."airBaltic" pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka aviokompānija 2025.gada pirmajā ceturksnī pārvadāja kopumā 1,3 miljonus pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 995 000 pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 334 000 pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā ceturksnī veidoja 13 600, kas ir pieaugums par 10,4%."airBaltic" vidējais vietu piepildījums šogad pirmajā ceturksnī saglabājies 75,9% apmērā.Aviokompānijā skaidro, ka, neraugoties uz ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt zaudējumus ietekmēja lielāki finanšu izdevumi, augstākas oglekļa emisiju izmaksas un pamatdarbības izdevumu pieaugums."airBaltic" pārstāvji norāda, ka sarežģītajā ziemas sezonā, kurā tradicionāli novērojams sezonāli zems pieprasījums, rezultāti atspoguļo aviācijas nozarē plaši izplatītas pirmā ceturkšņa tendences. Vienlaikus uzņēmums ir sasniedzis vairākus vēsturiski augstākos darbības rādītājus pirmajā ceturksnī, tostarp attiecībā uz pārvadātajiem pasažieriem, veiktajiem lidojumiem un maršrutu skaitu."airBaltic" izpilddirektora pienākumu izpildītājs un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis atzīmē, ka pirmais ceturksnis ierasti ir vājākais periods lidsabiedrībām sezonalitātes dēļ. "Lai gan mēs joprojām uzrādījām zaudējumus, tas tomēr ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Rezultātos redzams ieņēmumu pieaugums un stabila operacionālā darbība gan pārvadāto pasažieru skaita, gan maršrutu tīkla ziņā," viņš pauž.Cālītis norāda, ka "airBaltic" stratēģiskā virzība joprojām ir stiprināt uzņēmuma darbību un gatavoties nākotnes iespējām, tostarp potenciālajam akciju sākotnējam publiskam piedāvājumam (IPO). "Turpināsim pilnveidot procesus, balstoties uz komerciāliem un ilgtspējas principiem, lai nostiprinātu konkurētspēju un uzlabotu pelnītspēju. Vienlaikus "airBaltic" konsekventi veicinās savienojamību, attīstot Rīgu kā gaisa satiksmes centru," viņš piebilst.Cālītis ceturtdien mediju zvanā sacīja, ka dzinēju trūkuma dēļ 13 "airBaltic" lidmašīnas pirmajā ceturksnī stāvēja uz zemes. "Šis cipars ir liels, bet dzinēju trūkums atbilst prognozētajam apmēram. 13 lidmašīnas bija tas, ko "airBaltic" plānoja, tādēļ šogad aviokompānija "turas" paredzamajā līmenī, spējot izpildīt plānoto lidojumu sarakstu," piebilda Cālītis.Viņš informēja, ka šogad "airBaltic" nav bijis lidmašīnu iztrūkums, bet šogad vasarā īstermiņā tiek izmantotas trīs "Carpatair" lidmašīnas, kas jau bija ieplānots. "Šogad prognozējam, ka būs mazāk problēmas ar dzinējiem, un, skatoties uz priekšu, 2026.gadā situācija turpinās uzlaboties, un ātrākais, kad šī situācija varētu noslēgties, ir 2027.gads," piebilda Cālītis.2024.gada pirmajā ceturksnī dzinēju trūkuma dēļ uz zemes stāvēja trīs lidmašīnas, otrajā ceturksnī - sešas, trešajā - deviņas, bet ceturtajā - 13, liecina "airBaltic" apkoptie dati. Viņš arī informēja, ka šogad februārī "airBaltic" flotei pievienojās 50."Airbus A220-300" lidmašīna, savukārt nākamā lidmašīna plānota šī gada beigās.Tāpat Cālītis informēja, ka "Lufthansa Group" gada sākumā parakstījusi līgumu par 14 miljonu eiro investīciju, iegūstot mazākuma līdzdalību "airBaltic". Patlaban notiek darījuma konkurences uzraudzības izvērtējums. Viņš apliecināja, ka darījuma noslēgšana paredzēta otrajā ceturksnī.Savukārt "airBaltic" valdes loceklis Vitolds Jakovļevs skaidroja, ka galvenie izmaksu pieauguma iemesli šogad pirmajā ceturksnī bija "Eurocontrol" noteiktās pārlidojumu maksas, kas pieauga vidēji par 11% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tomēr "airBaltic" tas ietekmēja būtiskāk, jo izmaksas pirmajā ceturksnī palielinājās par 28%, salīdzinot ar 2024.gada pirmo ceturksni. Tāpat pirmajā ceturksnī par 32% pieaugušas terminālu navigācijas izmaksas salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni.Vienlaikus viņš informēja, ka ir palielinājušās personāla izmaksas, jo pirmajā ceturksnī pieaudzis darbinieku skaits par 12%, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, kā arī pieaugušas lidmašīnu uzturēšanas izmaksas, oglekļa dioksīda (CO2) un ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) izmaksas."airBaltic" pārstāvji prognozē, ka šogad tiks pārvadāti 5,2 līdz 5,4 miljoni pasažieru, par 20% palielināsies ACMI nomas kapacitāte, savukārt finanšu rezultāti netika prognozēti, ņemot vērā augsto nenoteiktību. Vienlaikus, pamatojoties uz pašreizējām rezervāciju tendencēm, sagaidāms pieprasījuma pieaugums 2025.gada otrajā un trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2024.gadu.Atbilstoši izaugsmes stratēģijai "airBaltic" paplašinājuši maršrutu tīklu par 10,5%, 2025.gada pirmajos trijos mēnešos lidojumus veicot 95 maršrutos, salīdzinot ar 86 maršrutiem gadu iepriekš."airBaltic" koriģētā peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) šogad pirmajā ceturksnī bija 3,1 miljons eiro, salīdzinot ar 12,6 miljoniem eiro 2024.gada pirmajā ceturksnī. Savukārt "airBaltic" koriģētie zaudējumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma, amortizācijas un nomas atskaitījumiem, kā arī pirms uzkrājumiem tiesvedībām (EBITDAR) veidoja 4,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 17,1 miljona eiro peļņu pirms gada.2024.gada pirmajā ceturksnī "airBaltic" strādāja ar 132,315 miljonu eiro apgrozījumu un 40,602 miljonu eiro zaudējumiem.Jau vēstīts, ka 2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.Tāpat ziņots, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc "airBaltic" potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija."airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.Ziņa papildināta plkst. 16.42.</div>

деньги

airBaltic

Ekonomika

Bizness

Бизнес

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija. Savukārt "airBaltic" koncerna...

"airBaltic" koncerna zaudējumi pirmajā ceturksnī samazinājušies par 27,8%

LETA

Похожие новости

Загружаем...