Šodienas krievi ir pagājušā
gadsimta 30.gadu ebreji, pret kuriem tiek vērsta iznīcināšanas politika - tāds
bija viens no dominējošajiem vēstījumiem aizvadītās nedēļas Krievijas
propagandas raidījumos. Atkal un atkal tika izspēlēta kārts par agresorvalsts
cīņu pret nacismu, kura bacilis esot pārņēmis visu Eiropu. Acīmredzamā vēlmē
uzkurināt un mobilizēt Krievijas sabiedrību, Kremļa ideologi kā mantru atkārto
apgalvojumu, ka pašreizējais karš Ukrainā ir Lielā Tēvijas kara turpinājums.
Turklāt propagandisti ciniski apiet faktu, ka atšķirībā no Otrā pasaules kara
nevis Krievijā iebruka okupanti, bet šoreiz Krievija pati ir okupants un
agresors.

Otrs galvenais ideoloģiskais stāsts attiecās uz Rietumu ieroču
piegādēm Ukrainai, uzsverot, ka "pēc 80 gadiem Vācijas tanki atkal brauks
pa Krievijas zemi". Šajā kontekstā, protams, izskan kodolieroču
pielietošanas draudi. "Telegram" kanālā, kā ziņo ASV domnīca
"Kara pētījumu institūts" (ISW), "Krievijas Valsts domes
priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins izteica neticamus kodolieroču eskalācijas
draudus, kuru mērķis ir atturēt Rietumus no turpmākās militārās palīdzības
sniegšanas Ukrainai". Volodins Rietumiem draudēja ar "globālu
katastrofu", ja tie neatteiksies no Ukrainas apbruņošanas.

"Argumenti,
ka kodolvalstis iepriekš nav izmantojušas masu iznīcināšanas ieročus vietējos
konfliktos, ir nepārliecinoši. Tā ir bijis tāpēc, ka šīs valstis nav saskārušās
ar situāciju, kurā būtu apdraudēta to pilsoņu drošība un valstu teritoriālā
integritāte," sociālajā medijā rakstīja Krievijas amatpersona. Arī
propagandisti savos raidījumos ierasti kliedza: ja kas, mēs varam
"babahnuķ" (uzlaist gaisā). Tajā pašā laikā ISW analītiķi uzskata, ka
Krievija tomēr, visticamāk, neizmantos kodolieročus Ukrainā un ārkārtīgi maz
ticams, ka tā izmantos tos pret Rietumiem.

Krievija izliekas par upuri

Propagandistu
vēstījumi aizvadītajā nedēļā, kā jau ierasts, bija pilni pretrunu. No vienas
puses, tika stāstīts, cik varonīga ir Krievijas armija un kā šī valsts cīnās
par tradicionālām vērtībām, ir teju mesijas lomā, kam uzticēta pasaules
glābšanas no bojāejas funkcija. Nemitīgi tiek uzsvērts, ka Krieviju kā
kodollielvalsti uzvarēt nav iespējams un tā aizstāvēs sevi visiem iespējamiem
līdzekļiem.

No
otras puses, Krievija tiek iztēlota par upuri, tās pašreizējo situāciju
salīdzinot ar holokaustu, kas tika vērsts pret ebrejiem. Propagandisti apzināti
izliekas nemanām sava vēstījuma ciniskumu, salīdzinot ebreju, aiz kuriem
nestāvēja milzīga militārā mašinērija un kuri nebija iebrukuši citā valstī,
iznīcināšanu, ar vēršanos pret agresoru, kas turklāt ir kodollielvalsts.
Turklāt Krievijas gadījumā tiek runāts par to, ka tai ir jāzaudē pašas netaisni
uzsāktais karš Ukrainā, taču neviens Rietumu politiķis nekad nav apgalvojis, ka
būtu jāiznīcina Krievija kā valsts vai krievi kā nācija.

Tajā
pašā laikā propagandas raidījumos atkārtoti tika demonstrēti Krievijas ārlietu
ministra Sergeja Lavrova izteikumi, kuros viņš salīdzinājis Eiropas valstu
atbalstu Ukrainai ar Hitlera karu pret PSRS, norādot, ka NATO "caur
Ukrainu pastarpināti karo pret mūsu valsti ar to pašu uzdevumu -
"Krievijas jautājuma" galīgo atrisinājumu". Krievijas galma
politologi, visi kā viens, pauda, cik Lavrova teiktais ir patiess, uzsverot, ka
Rietumi atkal ir inficējušies ar nacisma bacili. Proti, agresors ir kļuvis par
upuri.

Tajā pašā laikā Eiropas Ebreju kongress jau ir paudis savu
sašutumu par šādu salīdzinājumu, norādot, ka tā ir holokausta būtības
sagrozīšana, un prasot Lavrova atvainošanos. Savukārt ASV prezidenta padomnieks
nacionālās drošības jautājumos Džons Kērbijs uzdeva acīmredzamo jautājumu:
"Kā viņš (Lavrovs) uzdrošinās salīdzināt holokaustu ar karu, kuru viņi
paši sāka!" Reaģējot uz to, viens no galvenajiem propagandistiem Vladimirs
Solovjovs jau paspēja paziņot, ka Eiropas ebreju kongress ir nodevējs, kas
nodevis visu ebreju nāciju. Savukārt ASV tika atgādināta gan vergu
tirdzniecība, gan rasu segregācija vēl pagājušā gadsimta vidū.

Karš patiesībā esot pret vāciešiem

Propagandistu
naratīvs, lai arī patētiskuma un patosa pilnos vārdos ietērpts, ir šūts ļoti
baltiem diegiem. Proti, tā kā Krievija Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret
nacismu un to uzvarēja, zaudējot miljoniem cilvēku, tad pašlaik tā drīkst darīt
jebko, ko tā vēlas, un jebkura vēršanās pret Krieviju ir pielīdzināma nacismam.
Kā pašsaprotams tiek pieņemts apgalvojums, ka Krievija pēc definīcijas nevar
būt agresors, tikai tādēļ, ka pirms 80 gadiem tā cīnījās pret fašistisko
Vāciju. Tā vien šķiet, ka, ja nebūtu Otrā pasaules kara, Krievijai to nāktos
izdomāt, jo pašlaik izskatās, ka 1945.gada uzvara ir vienīgais Krievijas
eksistences attaisnojums un pamats tās identitātei. Solovjovs nepārprotami
uzsver, ka pašreizējais karš ir Lielā Tēvijas kara turpinājums, ka krievi karo
pret vāciešiem un tā, kas cīnās, ir Sarkanā armija, bet pašreizējais Vācijas
kanclers Olafs Šolcs ir jaunais Reiha fīrers.

Jānorāda,
ka arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā pagājušās nedēļas uzrunā
pauda, ka esot pārpārēm pierādījumu tam, ka Krievija cīnās pret nacismu. Kā
piemērs atkal tika minēta Latvija un "bijušo esesiešu" marši
16.martā. Savukārt kāds pašpasludināts politologs pieminēja, ka Lietuvas lēmums
atteikties no krievu kultūras izrādīšanas uz teātru un operas skatuvēm arī esot
nacistisks.

Ukrainas pēc pāris nedēļām vairs nebūšot

Krievi
vēl joprojām turpina lepoties ar Soledaras ieņemšanu, apgalvojot, ka pēc pāris
nedēļām frontē būšot lūzuma punkts un Ukraina tikšot satriekta. Šādiem
apgalvojumiem gan Rietumu militāri analītiķi neredz nekādu pamatu un
pierādījumus. Raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva
apgalvoja, ka pēc Soledaras ieņemšanas Rietumos ir iestājusies "ticības
krīze" Ukrainas armijai. Tas gan neatbilst patiesībai un par to liecina
Rietumvalstu ciešā apņēmība turpināt piegādāt Ukrainai bruņojumu.

Protams,
ka krievu sabiedrībai tiek stāstīts, ka Ukrainas armija ir cietusi milzīgus
zaudējumus un tās rīcībā esošais militārais arsenāls esot nožēlojams. Tajā pašā
laikā ne ar pušplēstu vārdu netiek ziņots par to, ka saskaņā ar ASV
izlūkdienestu informāciju Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi ir 188 000
karavīru.

Pretēji
Solovjova sižetiem no frontes un kara korespondentu ziņojumiem, cik
kaujasspējīga ir Krievijas armija, ISW analītiķi ziņo, ka Krievijas
mikroblogeru rakstītais apstiprina jau zināmo: krievu armija turpina izmantot
nedrošas civilās sakaru tehnoloģijas, tostarp mobilos tālruņus, kas nopietni
apdraud operacionālo drošību. Tāpat ir drošticamas ziņas par Krievijas armijas
slikto ekipējumu un novecojušajiem un neprecīzajiem ieročiem. Tajā pašā laikā
Krievijas armiju slavē pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils, uzsverot, ka tā
varonīgi stājas pretī "krusta karam", kuru Rietumi uzsākuši pret
Krieviju.

Mudina uzbrukt "Rietumu nacistiem" "kaut
Filadelfijā"

Propagandas
raidījumu sižeti liecina, ka krievi ir visai pamatīgi nobažījušies par Rietumu
bruņojuma piegādēm Ukrainai. Par to tiek daudz runāts, lai arī gadās pa kādam
bravūrīgam "vojenkoram" (kara korespondentam), kas apgalvo, ka vācu
tanki "Leopard" tāds nieks vien esot un "mūsējie" labi
zinot, kā ar tiem tikt galā. Tajā pašā laikā kāds kara korespondents atklāti
atzina, ka jaunākā bruņojuma piegādes Ukrainai esot ļoti satraucošas ziņas, kas
nodarīs lielu kaitējumu Krievijas armijai.

Propagandisti
NATO valstu aizsardzības ministru tikšanos Vācijas pilsētā Ramšteinā dēvēja par
"shodku", kas krievu cietumnieku slengā nozīmē kriminālo autoritāšu
saietu un "šabašu" (no krievu val. raganu orģijas). Ramšteinas
tikšanās esot vēl viens apliecinājums tam, ka Rietumi "grib karot līdz
pēdējam ukrainim" un patiesībā pašlaik risinoties Trešais pasaules karš.
Neiztika arī bez kliedzieniem, ka Ramšteinā sapulcējušies Rietumu nacisti.

Skabejeva
pat aizrunājās tiktāl, ka, komentējot ASV atbalstu Ukrainai piešķirto ieroču
izmantošanā triecienu veikšanai pa Krimu, uzsvēra: ja jau viņi var sist pa
Krievijas teritoriju, kādēļ lai mēs nesistu, piemēram, pa Filadelfiju. Kopumā
jāteic, ka propagandas raidījumu dažādie dalībnieki savos izteikumos rautin
raujas dot raķešu triecienus kādai Rietumvalstij. Jāatgādina bēdīgi slavenie
ģenerāļa Andreja Guruļeva izteikumi, ka pienācis laiks dot triecienu Londonai.
Tāpat ne viens vien galma ideologs uzskata par vajadzīgu jautāt, kādēļ
karadarbība notiek tikai Krievijas vēsturiskajās zemēs, ar to saprotot Ukrainu,
ja reiz pretinieks ir Rietumi. Izskanēja jautājums - kurā gadā Krievija pirmo
reizi bombardēja Berlīni? Pareizi, 1941.gadā pašā kara sākumā. Par to arī esot
stāsts.






Jānorāda,
ka Krievija ir vienīgā valsts, kurai šķiet, ka pašlaik rit Trešais pasaules
karš un notiek kāda globāla civilizāciju sadursme. Pārējā pasaule notiekošo
raksturo ļoti pragmatiski: Krievija ir neattaisnoti iebrukusi savā
kaimiņvalstī. Kā savā redakcijas slejā norāda laikraksts "The New York
Times", tāpat kā pēdējais lielais Eiropas karš, arī šis ir tikai viena
vīra ārprāts. Laikraksts arī vēsta, ka, pretendējot būt Krievijas diženuma
aizstāvim, Putins daudzās pasaules daļās ir padarījis Krieviju par pāriju
valsti (pāriji ir pati zemākā kasta Indijā, kurus uzskatīja par netīriem,
tādiem, kuriem nedrīkst pat pieskarties).

Autors: LETA+

Война в Украине

Krievijas iebrukums Ukrainā

Ukraina

Krievija

Propaganda

За рубежом

Šodienas krievi ir pagājušā gadsimta 30.gadu ebreji, pret kuriem tiek vērsta iznīcināšanas politika - tāds bija viens no dominējošajiem vēstījumiem aizvadītās nedēļas Krievijas propagandas raidījumos. Atkal un atkal tika izspēlēta...

Aiz priekškara: Krievija esot cietēja mūsdienu holokaustā

Похожие новости

Загружаем...