Traģiskajā Latvijas alpīnistu ekspedīcijā Aļaskā, mēģinot sasniegt Ziemeļamerikas augstāko punktu Denali, dzīvību zaudēja trīs pieredzējuši kāpēji Inese Pučeka, Vija Olte un Renārs Kunigs-Salaks. Viens no komandas dalībniekiem un pieredzējušākais grupas pārstāvis Valdis Puriņš intervijā Latvijas Televīzijai atklāja, ka nelaime notika atpakaļceļā, kad komanda jau bija pārvarējusi maršruta sarežģītāko un bīstamāko posmu. Šobrīd glābšanas dienesti joprojām turpina darbu, lai nodrošinātu trīs bojāgājušo Latvijas valstspiederīgo nocelšanu no kalna nogāzes.Septiņu cilvēku lielā komanda, kuras kodolu veidoja augstkalnu ekspedīciju veterāni, kāpienam nopietni gatavojās pusgadu, detalizēti plānojot gan tehnisko nodrošinājumu, gan medicīnisko atbalstu un uzturu. "Pagājušajā gadā mēs ar Edgaru [Madžuli] izglābām dažus cilvēkus kalnos, es esmu redzējis nāvi kalnos, bet nekad savā komandā," sacīja viņš. "Ja mēs ejam tādā nopietnā ekspedīcijā, kas ir ārpus zonas, kur neviena var nebūt, kas palīdz, tad nopietnā augstkalnu ekspedīcijā seši cilvēki ir ļoti labs cipars. Astoņi cilvēki ir ideāls cipars.""Tāpēc, ja kādam kaut kas notiek kalnos, tad, lai tu vienu cilvēku aiznestu kaut kur prom, piemēram, kāds salauž kāju, vai kas tāds notiek, tad ir vajadzīgi seši cilvēki un tas arī ir tas, kas."<blockquote>Šajā gadījumā labi, mums komandā bija septiņi cilvēki uz kalna, bet četri cieta un reāli mēs trijatā izdarījām, cik varējām, lai viņiem palīdzētu.</blockquote>Izšķirošais gājiens uz virsotni sākās 27. maijā ideālos, saulainos un bezvēja laikapstākļos. Tomēr aptuveni 100 metrus pirms mērķa sasniegšanas grupa drošības apsvērumu dēļ pieņēma kopīgu lēmumu griezties atpakaļ, jo drošināšanas punktu izvietošana prasītu pārāk daudz laika, pastiprinot riskus sezonas sākuma skarbajā salā.Negadījums sekoja brīdī, kad abas kāpēju sasaites jau bija nonākušas uz salīdzinoši drošas takas. Pirmā sasaite, kuru vadīja Puriņš, apstājās, lai sagaidītu pārējos, kad pēkšņi otrās grupas dalībnieki viens pēc otra nenoturējās un piedzīvoja aptuveni 300 metru kritienu lejup pa stāvo nogāzi. Pēc divu stundu ilga nokāpšanas procesa Puriņš un Edgars Madžulis, spītējot uznākušajai sniega vētrai, devās meklēšanas misijā un atrada četrus cietušos biedrus, no kuriem trīs tobrīd vēl bija dzīvi un tika nekavējoties ievietoti guļammaisos."Uz Denali ejot, ir jāizpilda strikta procedūra. Katram kāpējam ir jāuzraksta sava kalnu pieredze un jāiziet cauri informācijai, kas ir parka mājas lapā," stāsta alpīnists. "Mūsu gadījumā cilvēki zināja, uz kurieni iet, un par to rēķināšanos ar pašu ļaunāko, kas var notikt – jā, cilvēki zina, ka tas var notikt, tāpat cilvēki zina, ka tad, kad brauc ar motociklu uz 200 km/h, ka tas var notikt."<blockquote>Bet katrs cilvēks iekšā tic ne jau ar mani. Un tad vienā brīdī tas notiek ar tevi.</blockquote>Palīdzības sniegšanā vēlāk iesaistījās arī tuvumā esošā norvēģu alpīnistu komanda, kas dežurēja pie teltīm līdz rītam. Smagā stāvoklī esošo Mārtiņu Bilzēnu ar helikopteru izdevās evakuēt uz slimnīcu, savukārt pārējie trīs cietušie no gūtajām traumām un skarbajiem apstākļiem gāja bojā. Nosaldēto pirkstu dēļ Puriņš, Madžulis un Guntis Svariņš paši vairs nespēja patstāvīgi turpināt nokāpšanu ar virvēm, tāpēc kalnu glābēji jeb reindžeri ar helikopteru no kalna nocēla arī viņus.

In Memoriam

Актуально

Traģiskajā Latvijas alpīnistu ekspedīcijā Aļaskā, mēģinot sasniegt Ziemeļamerikas augstāko punktu Denali, dzīvību zaudēja trīs pieredzējuši kāpēji Inese Pučeka, Vija Olte un Renārs Kunigs-Salaks. Viens no komandas dalībniekiem un pieredzējušākais grupas...

Alpīnists, kurš piedalījās traģiskajā ekspedīcijā: Cilvēki zināja, uz kurieni iet, un rēķinājās, ka var notikt ļaunākais

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...