70% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts iestādes nespēj savlaicīgi reaģēt tādās krīzes situācijās kā dabas katastrofas, ekonomiskās krīzes, kiberuzbrukumi, sociālās vai politiskās nestabilitātes krīzes, liecina sabiedrisko attiecību aģentūras "Repute" Reputācijas skolas un pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" kopīgi īstenotās aptaujas dati.

Pārliecinoši labi Latvijas valsts iestāžu spēju savlaicīgi reaģēt dažāda rakstura krīzēs vērtē vien 2% aptaujāto, kamēr drīzāk labi - 13%. Tikmēr 17% respondentu ir bijis grūti sniegt savu vērtējumu par šo jautājumu.

Lūdzot raksturot, kuram galvenokārt krīzes laikā ir jāskaidro notikušais sabiedrībai, īstenotajā aptaujā 37% Latvijas iedzīvotāju rīcību krīzē primāri sagaida no krīzes skartās iestādes vai uzņēmuma vadītāja. 19% aptaujāto uzskata, ka ar krīzi saistītais skaidrošanas darbs jāuztic atbildīgajam departamentam vai nozares speciālistam, kas pārzina konkrēto situāciju, savukārt vēl 17% tādā brīdī skaidrojumus sagaidītu no krīzes vadības komandas pārstāvja.

Jāuzsver, ka aptaujā arī atklāts, ka tikai 4% kā runas personu krīzes situācijā redzētu juridisko pārstāvi, kas notikušo skaidrotu saskaņā ar likumdošanas niansēm, vēl tikpat (4%) runas personas lomu uzticētu jebkuram no darbiniekiem, savukārt 9% respondentu nav skaidra vērtējuma.

Pētījumu kompānijas "Norstat Latvija un "Repute" Reputācijas skolas martā kopīgi īstenotajā sabiedrības aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāji no visas Latvijas.