10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena.
Tās tēma ir “Sadzirdēt cilvēku pieredzi: patiesi stāsti, reālas pārmaiņas”. Tā
uzsver ieklausīšanās nozīmi un aicina ne tikai sadzirdēt dažādas pieredzes, bet
arī rīkoties, lai veicinātu pārmaiņas.

Pētījumu kompānija “Fifty5Blue”, sekojot līdzi Latvijas
iedzīvotāju, tostarp darba ņēmēju, labbūtības jautājumiem, šā gada septembrī
veica aptauju, lai noskaidrotu, kā iedzīvotāji vērtē garīgās veselības nozīmi
sabiedrībā un cik droši viņi jūtas darba vidē runāt par savu garīgo veselību un
nepieciešamību pēc atbalsta.

Vairāk nekā puse (58%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par
garīgo veselību sabiedrībā runā nepietiekami

Pētījuma rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse (58%)
Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par garīgās veselības jautājumiem sabiedrībā
tiek runāts nepietiekami, tostarp 19% iedzīvotāju norāda, ka noteikti
nepietiekami, bet 39% – ka drīzāk nepietiekami.

Savukārt ceturtdaļa (26%) iedzīvotāju uzskata, ka par
garīgās veselības jautājumiem sabiedrībā tiek runāts pietiekami, tostarp 7%
norāda, ka pilnībā pietiekami, bet 19% – ka drīzāk pietiekami.

Katram sestajam (16%) ir bijis grūti sniegt konkrētu atbildi
šajā jautājumā.

Aptaujas dati liecina, ka garīgās veselības jautājumu
vērtējums atšķiras dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās: tādiem parametriem
kā dzimums un vecums ir tieša saistība ar to, kā šo grupu pārstāvji vērtē
informācijas pietiekamību par šiem jautājumiem.

Sievietes salīdzinoši biežāk nekā vīrieši pauž viedokli, ka
par garīgās veselības jautājumiem sabiedrībā tiek runāts nepietiekami.

Atšķirības vērojamas arī vecuma grupu dalījumā – gados
jaunāki iedzīvotāji (18-34 g.v.) būtiski biežāk nekā gados vecāki uzsver, ka
par garīgās veselības jautājumiem sabiedrībā tiek runāts nepietiekami. Jaunieši
(18-24 g.v.) arī retāk nekā kopumā snieguši atbildi “grūti pateikt”, kas norāda
uz noteiktāku viedokli šajā jautājumā.

Rezultāti atklāj, ka jaunieši garīgo veselību uztver kā
būtisku un sabiedrībā joprojām nepietiekami apspriestu tēmu. Viņus šie
jautājumi interesē, un viņiem ir arī skaidrāks viedoklis par informācijas
pietiekamību un pieejamību. Vienlaikus tas aktualizē jautājumu par digitālajā
vidē un sociālajos medijos pieejamās informācijas kvalitāti. Tāpēc ar sarunas
veicināšanu vien nepietiek – jauniešiem jānodrošina kvalitatīva un uzticama
informācija, droša vide pieredzes paušanai, kā arī praksē pieejams atbalsts.

<h2>39% darba ņēmēju par savu garīgo veselību darbavietā
nejustos droši runāt</h2>

Darba ņēmējiem tika lūgts sniegt arī vērtējumu, cik droši
viņi jūtas savā darbavietā atklāti runāt par savu garīgo veselību vai
nepieciešamību pēc kāda atbalsta šai sakarā.

Dati atklāj, ka teju puse (48%) darba ņēmēju par savu garīgo
veselību darbavietā justos droši runāt, tostarp 13% – ļoti droši, bet 35% –
drīzāk droši.

Savukārt divas piektdaļas (39%) darba ņēmēju par šo
jautājumu darbavietā nejustos droši runāt, tostarp 13% – nemaz nejustos droši,
bet 26% – justos drīzāk nedroši.

“Salīdzinot strādājošo gatavību atklāti runāt par savu
fizisko un garīgo veselību, secināms, ka, lai gan par savu fizisko veselību
darbavietā nejustos droši runāt gandrīz trešdaļa (30%) strādājošo, par savu
garīgo veselību atklāti runāt bažītos vēl lielāka daļa – divas piektdaļas (39%)
darbinieku,” norāda Lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva.

Par savu garīgo veselību vai nepieciešamību pēc atbalsta
darbavietā drošāk justos runāt uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji, strādājošie
ar augstiem (1501 EUR un vairāk) personīgajiem ienākumiem mēnesī, darbinieki ar
atbilstošas darba slodzes vērtējumu, kā arī “hibrīddarba” režīmā strādājošie.

Darba vidē vīrieši biežāk nekā sievietes justos droši runāt
par savu garīgo veselību vai nepieciešamību pēc kāda atbalsta.

Savukārt mazāk droši par šiem jautājumiem runāt būtu tieši
veselības un sociālās aprūpes jomā nodarbinātie, kā arī darbinieki, kuri savu
darba slodzi vērtē kā pārāk augstu.

<h2>Ar ieklausīšanos vien nepietiek</h2>

Aptaujas dati rāda, ka nepieciešamība pēc atklātākas sarunas
par garīgo veselību Latvijā joprojām ir būtiska – gan sabiedrībā kopumā, gan
darba vidē. Taču ar iespēju par garīgo veselību runāt vien nepietiek – būtiski
ir arī tas, vai cilvēks jūtas sadzirdēts un drošs, runājot par savu pieredzi.

<h2>Par pētījumu</h2>

Pētījumu par garīgās veselības jautājumiem pētījumu un
konsultāciju kompānija Fifty5Blue veica laikā no 2026. gada 22. līdz 28.
septembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1130 Latvijas
iedzīvotājus, tostarp 810 darba ņēmējus.

“Fifty5Blue” pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs
Latvijas iedzīvotāju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma
izlasi, un tās organizēšanā “Fifty5Blue” strikti ievēro “ESOMAR” rekomendācijas
aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

психическое здоровье

 Здравоохранение

Здоровье

10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena. Tās tēma ir “Sadzirdēt cilvēku pieredzi: patiesi stāsti, reālas pārmaiņas”. Tā uzsver ieklausīšanās nozīmi un aicina ne tikai sadzirdēt dažādas pieredzes, bet...

Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par garīgo veselību sabiedrībā runā nepietiekami

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...