Suitu sievu padomi Jāņu vainagu pīšanā

Humoriste un šarmantā pasākumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare Līgo svētkus svin ar plašu vērienu un sirdi pilnu līksmes. Kā ik gadu – kopā sanāk tuvākie draugi un ģimene, galds lūst no gardumiem, vainagi smaržo pēc pļavas, un pat īpašs svētku dresskods tiek ievērots! Sarunā ar 1188.lv Baiba atklāj, kā viņas Līgo svinībās savijas tradīcijas, kopā būšana un sirsnība – un tas viss, lai gada īsākā nakts kļūtu par vienu no neaizmirstamākajām.

<h2>Lustīgie svētki</h2>"Jā, mēs gadu no gada draugu lokā svinam Jāņus. Mums ir tradīcijas, un viena no skaistajām ir, ka mēs ieturam dresskodu: mēs tērpjamies vai nu tautastērpos vai balts kreklos, tas ir, mēs noformējam arī sevi. Tad, protams, arī vietu, kurā mēs svinam, izpušķojam. Meitenes iet puķēs, puiši meijās. Tiek gatavots ugunskurs. Gatavošanās arī ir daļa no svētkiem. Man ļoti patīk tradīcija, ka paši cepam pīrāgus un iejaucam mīklu – tur, manuprāt, ir skaistas divas lietas: māja sāk smaržot pēc pīrāgiem un jaunajām jaunajām mēs arī nododam to tradīciju, ka maizīti var cept arī mājās.Bērni un jaunieši arī piedalās visos šajos procesos no sākuma līdz beigām – viņi arī mīca to mīklu, taisa pīrāgus un arī sagaida tos pirmos, tiekot pie pirmajām pīrāga tiesībām. Mēs noteikti arī dziedam un dejojam, īsāk sakot, – mēs mēģinām pieturēties pie Jāņu tradīcijām – viss, kas paredzēts Jāņos, mēs arī darām: meitas pin vainagus, arī puišiem tiek vainagi. <blockquote>Mēs ik gadu ļoti mēģinām to Jāņu nakti pavadīt lustīgi: ar dziesmām un dejām.</blockquote>Baiba ar lepnumu teic, ka arī viņai pašai ir savs tautastērps – Bārtas tautas tērps. Tautas tērps netiek izņemts gadā reizi vien: "Ir jau dažādas situācijas, kurās man nepieciešams to tērpt. Es, piemēram, dziedu korī, kādu reizi man arī ir jāvada kāds pasākums, kurā nepieciešams tērpt tautas tērpu. Man ne tikai priekš Jāņiem tas ir, tas tiek plašāk izmantots."<h2>Svētki ar apņemšanos</h2>Ņemot vērā, ka Baiba ir pieprasīta pasākumu vadītāja, vaicājām – vai sanācis šajos svētkos arī strādāt? "Man jau zināmu laiku ir apņemšanās nestrādāt Ziemassvētkos, Vecgada vakarā un Jāņos. Man šīs dienas neviens neatdos atpakaļ, maniem bērniem un ģimenei arī vajag svinēt šos svētkus, <blockquote>tāpēc arī pieņēmu savulaik šādu lēmumu – ja vien varēšu to atļauties, es nestrādāšu šajos svētkos.</blockquote><h2>Ķēķa mantojums</h2>

Tā kā svētku galdam Līgo laikā pievērš īpašu uzmanību, jautājām Baibai, vai tajā ienāk arī kādas senču receptes – tās, kuras glabājas sirdī un vecmāmiņu pierakstu burtnīcās.

"Par pīrāgu mīklas iejaukšanu atbild viens konkrēts cilvēks, kuram tas sanāk vislabāk, bet es parasti Jāņos vāru jēra zupu uz ugunskura. Mana mamma audzē jērus, manai ģimenei līdz ar to nav problēmas ar jēra gaļu. Tas tas ir tas Jāņu pamatēdiens. Patiesībā jau tur katrs uzstājas ar savu meistarstiķi. Viens kūpina zivi, cits atved savu mīļāko sieru."<h2>Baibas zelta padoms tautiešiem</h2>"Bieži vien cilvēki gaida, lai viņiem kāds uzorganizē svētkus. Saka, ka mēs nesvinam, jo nemākam, bet patiesībā uzvilkt baltu kreklu, izcept pīrāgus – tur nevajag nekādu svētku aģentūru. Tai ir jābūt cilvēka pamatprasībai, ka tu svētkos svini, neatkarīgi no tā, vai tev apkārt ir liels pūlis, tu esi mazā ģimenes lokā vai esi viens pats.Es daudz esmu dzirdējusi, ka – "kas tad mums nekaiš, mums tik forši, ka esam savākušies ik gadu", bet es gribu atgādināt, ka tas ir pašu rokām gatavots – mēs to gribām, mēs to darām. <blockquote>Tur nevajag lielus ieguldījumus, dziesmas dziedāt arī neviens nav atcēlis. Tam visam, protams, ir jābūt labai gribai apakšā.</blockquote><h2></h2><h2>"Man tā nebūs"</h2>Esmu stāstījusi to un esmu gatava izstāstīt vēlreiz, ka es biju maza meitene. Man bija priekšstats par Jāņiem, ka tiem ir jābūt tik skaistiem kā Skroderdienās, jo man bija plate, es to klausījos un televīzijā skatījos uzvedumu. Bet tad, kad es aizgāju uz Jāņu svinībām, es runāju par Padomju laiku, un tur bija viena vienīga drausmīga dzeršana. Cilvēki vienkārši ņēma un piedzērās, tur nebija nekādas ne dziesmas, ne līksmības. <blockquote>Es atceros pilnīgi skaidri, ka es sev apsolīju – man tā nebūs, es svinēšu Jāņus tā, kā es tos esmu iedomājusies, kādiem, manuprāt, tiem ir jābūt. </blockquote>Es iesaku visiem, kam ir tāda vēlme un nepieciešamība skaisti svinēt svētkus, pirmkārt, sapucēties, jo apģērbs ļoti iedod to noskaņu, otrkārt, nevajag aizmirst, ka vajag ugunskuru, ka ap to vajag iet, dziesmas dziedāt un pāri tam lēkt. <blockquote>Vajag pašiem tos svētkus radīt! Mēs esam paši atbildīgi par to, lai mūsu tradīcijas turpinās un lai nododam nākamajām paaudzēm.</blockquote><iframe id="pdkXTwA44HGI" src="https://www.1188.lv/v4/ru/entertainment/advice/embed?code=pdkXTwA44HGI" style="width:100%;display:block;border:0" frameborder="0" allowfullscreen></iframe> Lasi arī!

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/video-pavisam-vienkarsi-veidi-ka-uzpit-janu-vainagu/49780">VIDEO: Pavisam vienkārši veidi, kā uzpīt Jāņu vainagu</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/saulgriezu-pasakumu-celvedis-kur-sagaidit-gada-isako-nakti/49345">Saulgriežu pasākumu ceļvedis – kur sagaidīt gada īsāko nakti</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/ka-gimene-ieviest-ligo-svinesanas-tradicijas/32699">Kā ģimenē ieviest Līgo svinēšanas tradīcijas?</a>

Baiba Sipeniece - Gavare

Лиго

Tradīcijas

Развлечение

Humoriste un šarmantā pasākumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare Līgo svētkus svin ar plašu vērienu un sirdi pilnu līksmes. Kā ik gadu – kopā sanāk tuvākie draugi un ģimene, galds lūst no...

Ar tautas tērpu mugurā un tradīcijām sirdī – Baibas Sipenieces-Gavares īpašais Līgo svētku stāsts

Gunta Kūla

Загружаем...