Aptaukošanās nav gribas trūkums, bet gan hroniska,
daudzfaktoru slimība, kuras saknes meklējamas pat vēl pirms bērna dzimšanas -
mātes uzturā un dzīvesveidā grūtniecības laikā. Aptaukošanās ietekmē cilvēka
fizisko un psihisko veselību, dzīves kvalitāti, darba spējas un pat ekonomiku
valstiskā līmenī. Aptaukošanās ārstēšana nav iespējama bez profesionālas
medicīniskas pieejas - tā prasa ārstu, uztura speciālistu, psihologu un
sabiedrības kopēju iesaisti, norāda vairāki veselības nozares speciālisti.

Latvijā vairāk nekā puse pieaugušo iedzīvotāju saskaras ar
lieko svaru vai aptaukošanos - liekais svars ir aptuveni 34% iedzīvotāju, bet
aptaukošanās - jau 20%. Tas nozīmē, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs cieš
no slimības, kas būtiski palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu
slimībām, cukura diabētu, aknu un locītavu problēmām, kā arī onkoloģiskām un
psihiskām saslimšanām.

Ārste endokrinoloģe Kristīne Ducena uzsver:
"Aptaukošanās nav kosmētisks defekts, tas ir hronisks, zemas aktivitātes
iekaisums, ko cilvēks nejūt, bet kas izraisa virkni slimību - no neauglības
līdz onkoloģijai. Šī ir ilgtermiņa slimība, kurai nepieciešama regulāra
terapija un ārsta uzraudzība."

Zinātnieki jau pierādījuši, ka bērna aptaukošanās risks sāk
veidoties mātes grūtniecības laikā. Ja topošā māte uzturā lieto neveselīgus
produktus vai ēd pārāk daudz, bērnam jau piedzimstot ir izmainīti sāta un
apetītes regulācijas mehānismi smadzenēs - tas nozīmē, ka viņam ir lielāka
iespēja nākotnē ciest no liekā svara. Šī problēma ir globāla - kā liecina
jaunākie dati žurnālā “The Lancet”, pirmo reizi vēsturē bērnu aptaukošanās līdz
5 gadu vecumam pārsniegusi nepietiekamu barošanu.

Latvijā, pēc ekspertu domām, trūkst efektīvas primārās
profilakses - valsts neapmaksā uztura speciālistu un fizioterapeitu
konsultācijas, skolās bērni joprojām tiek atbrīvoti no fizkultūras, un
zināšanas par veselīgu dzīvesveidu netiek konsekventi īstenotas praksē. Būtiska
problēma ir arī miega trūkums bērniem, ko pastiprina pārmērīga ekrānu lietošana
vakarā, samazinot melatonīna līmeni un palielinot apetīti.

Ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas
viceprezidents Ainis Dzalbs norāda, ka nosodoša attieksme pret cilvēkiem ar
lieko svaru neko neatrisina: "Aptaukošanās ir slimība, nevis izvēle. Tā ir
saistīta ar vairāk nekā 200 dažādām saslimšanām - ne tikai diabētu un sirds
slimībām, bet arī depresiju, onkoloģiju un kognitīviem traucējumiem." Viņš
arī aicina ģimenes ārstus un pacientus nebaidīties runāt par svara jautājumiem:
"Tas ir emocionāls temats, bet tieši saruna ar ārstu ir pirmais solis ceļā
uz risinājumu. Pacientiem jābūt drosmīgiem, un ārstiem - aktīviem uzrunāt šo
jautājumu."

Kardioloģe, LU Medicīnas fakultātes asoc. prof. Iveta
Mintāle akcentē, ka veselīga ēšana sākas ar cieņu pret sevi: "Ēšanas
kultūra nozīmē - trīs reizes dienā, pie galda, bez ekrāniem, izjūtot, ko un kā
ēd. Tas ir stāsts arī par cieņu pret savu laiku un ķermeni." Viņa
atgādina, ka daudzi pacienti nesaprot, ka elpas trūkums, svīšana vai nogurums
bieži ir pirmie simptomi, kas norāda uz lieko svaru.

Endokrinoloģe Kristīne Ducena uzsver, ka informācijas
trūkums vairs nav lielākā problēma - cilvēkiem pietrūkst motivācijas un
atbalsta. "Pacientiem vajadzīga vide, kas palīdz mainīties - mazo soļu
princips, kognitīvi biheiviorālā terapija, empātisks ārsts. Aptaukošanās ir
slimība, kuras vadīšanai nepieciešams gan medikamentozs, gan psiholoģisks
atbalsts."

Ārstēšanas pieejas ir individuālas: sākot ar uztura un
kustību ieradumu maiņu, līdz medikamentozai terapijai, kad tā ir nepieciešama.
Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs uzsver, ka pacientiem svarīgi nebaidīties par to
runāt: "Ja redzam, ka problēma ir izteikta un dzīvesveida korekcija nav
pietiekama, tad jāapsver arī medikamentoza ārstēšana, sadarbojoties ar
speciālistiem - endokrinologiem vai kardiologiem." Viņš atgādina, ka arī
medikamentozā terapija ir daļa no ilgtermiņa ārstēšanas procesa, nevis īslaicīgs
risinājums.

Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, LU prof.
kardiologs Andrejs Ērglis atgādina, ka veselība nav tikai slimības neesamība,
bet arī tuvāko cilvēku emocionālais līdzsvars: "Ja par savu veselību
nerūpējamies, mēs kļūstam par slogu citiem - ģimenei, sabiedrībai, valstij. Tas
ir ne tikai cilvēcīgi, bet arī ekonomiski svarīgi."

Par šiem jautājumiem diskutēja ārsti biedrības "Par
Sirdi.lv" rīkotajā izglītojošā sarunā "Vai viegli būt vieglam un
veselam?". Diskusijas mērķis - aktualizēt sabiedrībā izpratni par
aptaukošanos kā nopietnu, ārstējamu slimību, kas prasa kompleksu pieeju un
empātisku attieksmi.

 Здравоохранение

Svars

Здоровье

Aptaukošanās nav gribas trūkums, bet gan hroniska, daudzfaktoru slimība, kuras saknes meklējamas pat vēl pirms bērna dzimšanas - mātes uzturā un dzīvesveidā grūtniecības laikā. Aptaukošanās ietekmē cilvēka fizisko un psihisko...

Ārsti norāda: Cilvēka aptaukošanās sākas vēl pirms piedzimšanas mātes vēderā

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...