Ierasti Jaunais gads ir atskaites punkts, no kuru vēlamies sākt jaunu un labāku dzīvi. Arī lielai daļai Eiropas valstu iedzīvotāju ir kāda Jaungada apņemšanās, Latvijā tāds ir katrs piektais (22%). Pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā "Eiropas pulsa aptauja" liecina, ka mūsu valstī aptaujātie galvenokārt vēlas vairāk rūpēties par savu fizisko un mentālo veselību, bet kādi ir citu Eiropas valstu iedzīvotāju Jaungada solījumi sev?"Daudziem stingru apņemšanos izdarīšana nākamajam gadam ir kļuvusi par tradīciju, un brīdi, kad vieglāk uzsākt kaut ko jaunu. Galvenokārt Eiropas iedzīvotāji to izmanto kā iespēju atvadīties no sliktiem ieradumiem un ieviest labākus. Dati liecina, ka lielākā daļa Jaungada apņemšanos ir saistītas ar uzvedības maiņu, iespēju parūpēties par garīgo veselību un paaugstināt dzīves kvalitāti. Cik dažādi esam, tik dažādas arī mūsu apņemšanās," saka "Norstat Latvija" vadītāja Linda Ezera.Vairāk fiziski kustētiesIedzīvotāju mazkustīgums kļuvis par globālu veselības problēmu un tiek dēvēts par 21. gadsimta slimību, kas būtiski ietekmē cilvēku fizisko un garīgo veselību. Tehnoloģiju attīstība, digitalizācija un attālinātais darbs ir veicinājis dzīvesveida maiņu, kurā cilvēki aizvien vairāk laika pavada sēžot. Tas veicina aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimību attīstību, muguras sāpes u.c. kaites. Šķiet, ka eiropieši to apzinās un 40% aptaujāto, kuriem ir kāda Jaungada apņemšanās, nākamgad plāno vairāk fiziski kustēties.Arī Latvijā šī ir visizplatītākā Jaunā gada apņemšanās (38%). Visvairāk šī vēlēšanās ir izplatīta starp gados jauniem cilvēkiem no 18 līdz 34 gadu vecumam (52%) un senioru vidū virs 65 gadu vecumam (50%).Visapņēmīgākie nākamgad fiziski kustēties ir aptaujātie Austrijā (53%), bet vismazāk aktuāla tā ir Francijā (29%).Zaudēt svaru un veselīgāk ēstArī aptaukošanās Eiropā ir nopietna un pieaugoša sabiedrības veselības problēma, kas skar ievērojamu daļu iedzīvotāju un rada būtiskus veselības riskus. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ eiropiešu vidū svara samazināšana (32%) un veselīgāku ēšanas paradumu ieviešana (29%) ir starp vispopulārākajām Jaungada vēlmēm. Latvijā tās attiecīgi ierindojas dalītā ceturtajā un piektajā vietā (20%).15% eiropiešu ir apņēmušies arī mazāk ēst saldumus un 12% - mazāk lietot alkoholiskus dzērienus. Retāk no saldumiem gatavi attiekties Itālijas iedzīvotāji (6%), bet apņēmības pilni cīnīties ar "zaļo pūķi" ir Lielbritānijas (16%), Polijas (16%) un Austrijas (16%) iedzīvotāji.Latvijā samazināt alkohola patēriņu ir apņēmies katrs desmitais aptaujātais (12%), bet mazāk ēst šokolādi un citus saldumus - 7% aptaujāto.Dzīvot šodienai un kļūt pozitīvākiemKā zināms pārmērīga domāšana par pagātni vai nākotni rada stresu un rada garīgu nogurumu. Savukārt dzīvošana "šeit un tagad" ļauj izbaudīt mirkli un koncentrēties tikai uz to, ko varam ietekmēt.Katrs ceturtais (27%) Eiropas valstu iedzīvotājs nākamgad apņēmies vairāk dzīvot šodienā. Visizplatītākā šī vēlēšanās ir Polijā (38%), un arī Latvijā apņēmības pilni to piepildīt ir 30% iedzīvotāju. Mūsu valstī šī apņemšanās raksturīgāka vecāka gadagājuma aptaujātajiem (46%) virs 65 gadu vecumam.Savukārt katrs ceturtais eiropietis (25%) vēlas kļūt pozitīvāks un šāda apņemšanās ir arī 22% aptaujāto Latvijā, īpaši vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem (26%).Mazāk lamāties un negrauzt nagusCik dažādi mēs esam tik atšķirīgas ir arī mūsu apņemšanās. Dānijā 17% iedzīvotāju solās mazāk lietot sociālos medijus, Francijā 18% vēlas atmest smēķēšanu, Dānijā 14% vēlas atrast otru pusīti, Lietuvā 10% apņēmušies mazāk lamāties, Lielbritānijā 8% grib atmest nagu graušanu, bet 7% - urbināt degunu.

Бросить курить

Veselīgs dzīvesveids

Мысли

Ierasti Jaunais gads ir atskaites punkts, no kuru vēlamies sākt jaunu un labāku dzīvi. Arī lielai daļai Eiropas valstu iedzīvotāju ir kāda Jaungada apņemšanās, Latvijā tāds ir katrs piektais (22%)....

Atrast otru pusīti, negrauzt nagus un vēl. Eiropiešu Jaungada apņemšanās

Похожие новости

Загружаем...