<p></p><p><b>Ievas (vārds mainīts) dēlam divu gadu vecumā tika
diagnosticēts autisms. "Pie ārstiem vērsties mani mudināja novērojums, ka
dēls attīstās lēnāk par vienaudžiem. Lasīju internetā, ka nevajag satraukties,
bet tagad saprotu, ka patiesībā vajag gan," atmiņās dalās sieviete. Ievu
satrauca, ka dēls divu gadu vecumā patstāvīgi nestaigāja un nerunāja. Sākotnēji
ārsti norādīja, ka bērna attīstība norit bez problēmām, taču sieviete bija
pārliecināta, ka kaut kas nav kārtībā. "Kad uzzināju diagnozi, sapratu, ka
tas nav nekas labs un nav arī nekas traģisks. Šo informāciju pieņēmu viegli, jo
vienkārši nesapratu, kas tas ir," skaidro Ieva, norādot, ka izmisums
iestājās brīdī, kad internetā izlasīja, ko nozīmē autisms un ka tas nav
ārstējams.</b></p>

<h3>Ir sāpīgi redzēt, ka mans dēls nespēj to, ko spēj pārējie</h3>

<p>Šobrīd dēlam ir 6 gadi, un zēns ikdienā dodas uz parastu
bērnudārzu, kur zināšanas un prasmes apgūst kopā ar vienaudžiem bez
traucējumiem. Tomēr Ievas dēls ir un būs citāds - dažkārt šī apziņa sāp.</p>

<p>"Man ir grūti redzēt, ka pasākumos bērnudārzā mans dēls
nevar izdarīt to, ko spēj citi. Es saprotu, ka varbūt viņš nekad nespēs
nodziedāt man dziesmu vai norunāt dzejolīti, bet es tomēr turpinu cerēt, ka tas
viss būs," atzīst mamma.</p>

<p>Viens no galvenajiem izaicinājumiem, audzinot bērniņu, ir
grūtības saprast dēlu: "Es viņu vēroju un mācos saprast. Pēc ķermeņa
valodas, mīmikas - diemžēl viņš ļoti maz komunicē runājot. Lai palīdzētu gan
viņam, gan sev, mēs aktīvi apmeklējam dažādas nodarbības un speciālistus. Ir
redzams progress." Ieva ir pārliecināta, ka ieguldītais darbs atmaksājas,
jo, savlaicīgi vēršoties pie profesionāļiem, cilvēki arī ar vēl smagākām
diagnozēm spēj kļūt patstāvīgi.</p>

<h3>Jābeidz baidīties no vārda "invaliditāte"</h3>

<p>Kad dēlam tika noteikta invaliditāte, viens no speciālistiem
sievietei pastāstīja par deinstitucionalizācijas projektu, mudinot pieteikt
dēlu, lai ar valsts atbalstu viņam būtu iespēja saņemt speciālistu
pakalpojumus, kā arī izmantot iespēju apmeklēt dienas centru, kur, atstājot
bērnu speciālistu aprūpē, vecākiem ir iespēja saņemt nelielu atelpas brīdi.</p>

<p>Vien pēc pieteikšanās projektam Ieva uzzināja, cik daudz
bērnu ar īpašām vajadzībām patiesībā ir: "Man nebija ne jausmas, cik mums
apkārt ir šādu bērnu. Apmeklējot nodarbības, ir iespēja iepazīties ar citiem
vecākiem, un tas ir ļoti lietderīgi. Tomēr pats lielākais ieguvums ir bērna
attīstība, kas notiek, sadarbojoties ar speciālistiem, jo vecākiem pašiem ne
vienmēr pietiek spēka, enerģijas un naudas."</p>

<p>Lai vērtu durvis jaunām iespējām un palīdzētu bērnam, Ieva
mudina vecākus beigt baidīties no vārda "invaliditāte". Arī Ieva
sākumā baidījās atzīt, ka dēlam ir invaliditāte: "Diemžēl šis vārds
sabiedrībā ļoti bieži rada nosodījumu, tādēļ vecāki nesteidzas bērniem oficiāli
noteikt šo diagnozi.</p>

<p>Arī es sākumā izteikumu "Viņas bērns ir invalīds"
uztvēru kā pārmetumu un metos aizstāvēties, tomēr vārds
"invaliditāte" atver daudzas durvis un palīdz saņemt nepieciešamos
pakalpojumus un palīdzību."</p>

<h3>Vēlos, lai mans bērns kļūst par pilnvērtīgu sabiedrības
locekli</h3>

<p>Līdz ar īpašā bērna ienākšanu mainījās Ievas dzīves mērķi un
prioritātes. Iepriekš sieviete sevi uzskatīja par karjeristi, tomēr rūpes par
dēlu atsauca atmiņā bērnības sapni par nodarbošanos ar labdarību. "Šobrīd
viens no maniem dzīves uzdevumiem ir palīdzēt vienam mazajam cilvēkam dzīvot.
Es saprotu, ka neviens nav mūžīgs un arī manam dēlam kādreiz būs jāpaliek
vienam, tādēļ mans galvenais mērķis ir, lai dēls vienkārši kļūst patstāvīgs un
spēj iekļauties sabiedrībā," stāsta Ieva, piebilstot, ka arī valsts ir
ieinteresēta, lai šādi bērni nākotnē spētu dzīvot patstāvīgi, kļūstot par
pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem un nodokļu maksātājiem. Bieži vien cilvēki
ar diagnozi, savlaicīgi saņemot nepieciešamo atbalstu un palīdzību, var
iekļauties sabiedrībā.</p>

<p>Lai sniegtu atbalstu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem
un viņu vecākiem, ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu
deinstitucionalizācijas projekta ietvaros patlaban ir pieejami 17 dienas
aprūpes centri un 28 sociālās rehabilitācijas centri.</p>

<p>Pieredzes stāsts tapis Labklājības ministrijas sociālās
kampaņas "Iekāp otra kurpēs" ietvaros.</p><p></p>

 здоровье детей

 Здравоохранение

Veselība

Vecāki

Bērni

Дети

Ievas (vārds mainīts) dēlam divu gadu vecumā tika diagnosticēts autisms. "Pie ārstiem vērsties mani mudināja novērojums, ka dēls attīstās lēnāk par vienaudžiem. Lasīju internetā, ka nevajag satraukties, bet tagad saprotu,...

"Autisms nav ārstējams, un šī apziņa ir baisa." Mammas pārdomas, audzinot īpašo bērnu

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...

Загружаем...