Agresija un neiecietīgas attiecības ģimenē Latvijā joprojām ir aktuāla problēma, un arī dažādu institūciju sniegtie dati liek uzdot neērtu jautājumu – vai vardarbības kļūst vairāk, vai arī mēs beidzot sākam to atpazīt? Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas dati rāda, ka palielinājies to bērnu skaits, kuru dzīvība, veselība vai attīstība bijusi apdraudēta vardarbības dēļ: no 540 gadījumiem 2023. gadā līdz 653 gadījumiem 2024. gadā. Tomēr šis pieaugums var liecināt ne tikai par problēmas saasināšanos, bet arī par būtiskām pārmaiņām sabiedrībā. Proti, arvien vairāk gadījumu nonāk atbildīgo iestāžu redzeslokā, jo sabiedrība labāk atpazīst dažādas vardarbības formas un ziņo par vardarbības gadījumiem.2025. gada Labklājības ministrijas īstenotajā pētījumā1 par nevardarbīgas bērnu audzināšanas praksi ģimenēs secināts, ka, lai gan kopumā sabiedrībā fiziskas sodīšanas pieredze bērnībā samazinās un kliegšana vai mutiska pazemošana arvien retāk tiek uzskatīta par normālu audzināšanas metodi, tās vietā parādās citi emocionālās vardarbības veidi. Piemēram, arvien biežāk vecāki kā audzināšanas paņēmienu izmanto bērnu ilgstošu ignorēšanu un komunikācijas pārtraukšanu. Kāpēc mēs joprojām esam vardarbīgi pret jaunākajiem sabiedrības locekļiem, un vai to ir iespējams izskaust?Vardarbīga rīcība ir kulturāli ieaudzināta un reproducēta2021. gadā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju apgalvoja,2 ka bērnībā ir pieredzējuši fizisku vai emocionālu vardarbību no kāda no vecākiem vai arī novērojuši vardarbību vecāku starpā un to netieši izjutuši pret sevi. “Diemžēl tie vecāki, kas biežāk savās audzināšanas metodēs izraugās fiziskus vai emocionālus sodus, paši bērnībā ir bijuši upuri šādām sodīšanas metodēm. Tas apliecina, ka vardarbībai ir pārmantojamības tendence,” stāsta biedrības ģimenes atbalstam “Tēvi” valdes loceklis Gatis Smidrovskis. “Kad mēs nonākam stresa situācijās un nezinām, kā rīkoties, mēs bieži atgriežamies pie saviem “noklusējuma” uzvedības modeļiem. Šādos brīžos mēs pat neapzināti varam “dzirdēt” savu vecāku balsis – iekšēju kritiku vai vērtēšanu, piemēram: “tu esi muļķis”, “tu neko nesaproti” vai “tev nekas nesanāk”. Tā kā bērni attīstības procesā dabiski pārbauda pieaugušo noteiktās robežas un vienlaikus ir pilnībā atkarīgi no vecāku rīcības un atbildības, tieši ģimenes vidē visbiežāk izpaužas dažādu formu agresīva uzvedība.”

Vardarbība ģimenē

Дети

Agresija un neiecietīgas attiecības ģimenē Latvijā joprojām ir aktuāla problēma, un arī dažādu institūciju sniegtie dati liek uzdot neērtu jautājumu – vai vardarbības kļūst vairāk, vai arī mēs beidzot sākam...

Biedrība “Tēvi”: Tie vecāki, kas fiziski vai emocionāli soda bērnus, paši bērnībā ir bijuši upuri šādām metodēm

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...