<p></p><p>Attīstoties dažādām medicīnas tehnoloģijām un pieaugot
dzīvildzei, pasaulē pieaug arī sieviešu skaits perimenopauzē un postmenopauzē.  Pēc lielāko industriālo valstu aprēķinu
datiem, tiek sagaidīts, ka līdz 2030. gadam vairāk kā 50% sieviešu sasniegs un
pārsniegs 80 gadu vecumu. Tas nozīmē, ka trešdaļu vai pat gandrīz pusi no
dzīves sieviete pavadīs peri vai postmenopauzē. Tādēļ medicīnas profesionāļiem
vēl jo vairāk izaicinoša kļūst veselīgas novecošanas veicināšana, lai
menopauzes iespējamie simptomi pēc iespējas mazāk ietekmētu sievietes fizisko,
emocionālo, mentālo un sociālo labsajūtu.</p>

<p>Pēc 2002. gadā publicētā Women’s Health Initiative pētījuma
gandrīz pilnībā tika pārtraukta sistēmiskas hormonaizstājterapijas lietošana
menopauzes simptomu ārstēšanai, atstājot apjukušus gan medicīnas speciālistus,
gan pacientus. Par to joprojām ir daudz diskusiju un pētījumi turpinās.  Interese par peri un postmenopauzi un
sievietes novecošanu ir joprojām aktuāla tēma dažādos medicīniska rakstura
literatūras avotos un ar šo sievietes dzīves posmu saistās arī daudz mītu,
tādēļ apskatīsim biežākos no tiem:</p><h2><b>Menopauze nekad nesākas pirms 50 gadu vecuma un
menopauzes simptomi nav ilgstoši, ar tiem jāsamierinās</b></h2><p>Pāreja menopauzē parasti ir pakāpenisks fizioloģisks
process, kuru nosaka olnīcu reproduktīvās funkcijas zudums un pēdējais
menstruālais periods.</p>

<p>Spontānas menopauzes diagnoze parasti tiek uzstādīta
retrospektīvi pēc 12 mēnešu amenorejas jeb menstruāciju iztrūkuma. Vidēji tas
ir 50 – 51 gada vecumā, tomēr menopauzes vecums atšķiras dažādās etniskajās
grupās un var būt no 45 – 55 gadu vecumam. </p>

<p><a target="_blank"  href="https://www.siaharmonija.lv/services?service=gynecology">Menopauze </a>var iestāties arī priekšlaicīgi dēļ olnīcu
funkcijas zuduma pēc ķirurģiskas iejaukšanās, ķīmijterapijas vai hormonālas
terapijas kādu saslimšanu gadījumā. Par agrīnu menopauzi runā, kad tā iestājas
40 – 45 gadu vecumā.</p>

<p>Mēdz būt arī priekšlaicīgs olnīcu izsīkuma sindroms. Šajā
gadījumā menstruācijas beidzas pirms 40 gadu vecuma.</p>

<p>Menopauzes pārejas periods jeb perimenopauze ir laika
periods, kad sākas menstruālā cikla traucējumi un neregularitāte līdz
menopauzes iestāšanās laikam, kad pagājuši 12 mēneši kopš pēdējām
menstruācijām. Tieši šajā laika periodā mainās olnīcu funkcija un sākas hormonu
svārstības, kas var izraisīt dažādus simptomus, skarot dažādas orgānu sistēmas.
Vidēji šie simptomi ilgst 7 gadus, bet aptuveni 20% sieviešu vazomotorie
simptomi saglabājas pat 15 gadus pēc menopauzes pārejas. </p>

<p>Aptuveni 80 – 90% sieviešu izjūt kādus no menopauzes
simptomiem. Simptomu smagums katrai sievietei var atšķirties. Ir sievietes, kuras
tos ikdienā neizjūt un viņu dzīves kvalitāti tas nekādi neietekmē, tomēr  aptuveni 1/3 sieviešu simptomi var būt vidēji
un ļoti smagi, kad ar tiem nevajadzētu samierināties un kopā ar speciālistiem
meklēt piemērotākos ārstēšanas veidus.</p><h2><b>Kad iestājas menopauze, pie ginekologa regulāri
vairs nav jāiet</b></h2><p>Tieši šajā vecuma posmā, mainoties sievietes hormonālajai
sistēmai, ir lielāki riski dažādu saslimšanu attīstībai, tai skaitā dažādu
ginekoloģisko saslimšanu attīstībai, tādēļ arī perimenopauzes un postmenopauzes
vecumā ginekologs jāapmeklē regulāri.</p><h2><b>Perimenopauzes vecumā grūtniecība nevar
iestāties</b></h2><p>Lai arī grūtniecības iestāšanās šajā vecuma posmā ir daudz
mazāk iespējama, tomēr tā ir iespējama, pat ja menstruālais cikls ir
neregulārs, tādēļ svarīgi lietot kontracepciju, lai izvairītos no neplānotas
grūtniecības.</p><h2><b>Menopauze ir tikai karstuma viļņi</b></h2><p>Nē, menopauze nav tikai karstuma viļņi. Tie ir daudzi
simptomi, kurus varētu iedalīt trīs lielākās kategorijās: psiholoģiskie un ar
kognitīvo funkciju saistītie, vazomotorie un uroģenitālie simptomi.</p>

<p>Psiholoģiskie un ar mentālo funkciju saistītie simptomi
visbiežāk tiek aprakstīti kā neskaidras domas, apjukums, grūtības izteikties un
koncentrēties, aizmāršība un atmiņas traucējumi, garastāvokļa traucējumi un
aizkaitināmība. Neapzināti un atstāti bez ievērības šie simptomi var novest pie
zema pašvērtējuma un depresijas.</p>

<p>Visatpazīstamākie un biežākie ir vazomotorie simptomi,
kurus apraksta kā karstuma viļņus un nakts svīšanu. Šie simptomi var atstāt arī
ievērojamu psiholoģisku ietekmi, īpaši darba vidē, ja karstuma viļņi jāizjūt
regulāri un bieži. Sieviete to var izjust kā apkaunojumu, milzīgu stresu un
pašvērtējuma zudumu. Savukārt nakts svīšanas var novest pie bezmiega un
hroniska noguruma, sirdsklauvēm un galvas sāpēm, pat migrēnām.</p>

<p>Uroģenitālos simptomus izraisa maksts un starpenes gļotādu
un ādas sausums, kas var attīstīties menopauzē hormonu (estrogēnu) trūkuma
rezultātā. Visbiežāk sievietes atzīmē maksts sausumu, sāpes dzimumakta laikā un
pazeminātu libido, niezi ārējo dzimumorgānu rajonā, biežas urīnceļu infekcijas,
biežu urinēšanu naktī un urīna nesaturēšanu.</p><h2><b>Hormonaizstājterapija ir bīstama un kaitīga
veselībai</b></h2><p>Hormonaizstājterapija ir visefektīvākā  vazomotoro simptomu ārstēšanas metode.
Vazomotorie simptomi kā karstuma viļņi, nakts svīšana un miega traucējumi, var
novest pie noguruma, bezmiega un aizkaitināmības un negatīvi ietekmēt sievietes
ikdienas aktivitātes. Sievietēm ar vidēji smagiem un smagiem simptomiem,
izvērtējot katras sievietes individuālos riska faktorus, hormonaizstājterapija
tiek rekomendēta kā pirmās izvēles ārstēšanas metode. Ja vien netiek konstatēti
ar katras sievietes individuālo veselības stāvokli saistīti riska faktori un
kontrindikācijas, kuru dēļ to lietot nedrīkst, no tās var būt savi ieguvumi:
novērsti karstuma viļņi un nakts svīšana, novērsts maksts sausums, kaulu
blīvuma zuduma un osteoporotisku lūzumu profilakse, uzlabots garastāvoklis un
labsajūta. Ja hormonaizstājterapija uzsākta agrīni (līdz 60 gadu vecumam vai ne
vēlāk kā 10 gadus pēc menopauzes pārejas), tā var samazināt arī kardiovaskulāro
saslimšanu risku un prāta un izziņas funkciju samazināšanos.</p>

<p>Uroģenitālo simptomu ārstēšanai pieejami arī lokāli
lietojami hormonu preparāti, kas palīdz risināt ar maksts sausumu saistītos
simptomus un iespējams vismaz daļēji atrisina arī ar seksualitāti un libido
saistītos jautājumus menopauzes vecumā.</p><h2><b>Jāārstē tikai smagi simptomi</b></h2><p>Katrai sievietei simptomi var būt atšķirīgi, tā pat
atšķirties to izpausmes un smagums. Risinājumu un izskaidrojumu jāmēģina atrast
jebkuriem simptomiem, ja tie ir traucējoši un sieviete ar tiem griezusies pie
ārsta. Arī pārrunājot savas sajūtas ar ārstu un rodot tiem izskaidrojumu, jau
ir solis tuvāk labsajūtai. Ne vienmēr katram simptomam pretī ir vajadzīga
tablete vai medicīniska iejaukšanās, dažkārt pietiek ar dzīvesveida un paradumu
maiņu, lai dzīves kvalitāte uzlabotos.</p><h2><b>Ja nedrīkst lietot HAT, tad citu opciju nav</b></h2><p>Ir sievietes, kuras kādu iemeslu dēļ nedrīkst lietot
hormonaizstājterapiju, bet arī šajos gadījumos, atkarībā no tā, kas tieši ir
šie traucējošie simptomi, var rast kādu risinājumu, tādēļ simptomus nevajag
ignorēt un ar tiem samierināties, bet griezties pie ārsta pēc palīdzības.</p><h2><b>Menopauze izraisa svara pieaugumu</b></h2><p>Menopazes pārejas periodā var sākties virkne vielmaiņas
traucējumu, tādi kā, piemēram, abdomināla (vēdera) aptaukošanās, lipīdu
vielmaiņas traucējumi, jeb dislipidēmija, glikozes regulācijas traucējumi un
insulīna rezistence, kas var novest pie aptaukošanās, arteriālas hipertensijas
un palielināta kardiovaskulāro saslimšanu riska. Tomēr visi šie traucējumi ir
novēršami vai vismaz daļēji koriģējami, savlaicīgi pārskatot dzīvesveida
paradumus: atmetot kaitīgos ieradumus (smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu),
pārskatot uztura paradumus un ieviešot regulāras fiziskās aktivitātes ikdienā.
Tādēļ nevar vainot menopauzi pie pārmērīga svara pieauguma, ja nekas nav
darīts, lai to novērsu.  Dažkārt
nepieciešama arī medikamentoza ārstēšana un, iespējams, jāapmeklē vairāki
speciālisti, lai atrastu piemērotāko risinājumu, kas ved pretī veselībai un
labsajūtai.</p>

<p>Nobeigumā gribētu teikt, ka menopauzes sākums ir ideāls
laiks ikkatrai sievietei izvērtēt savu veselības stāvokli, novērtējot ar kaulu,
sirds un asinsvadu sistēmu un ar onkoloģiskām saslimšanām saistītos riska
faktorus, kurus var ietekmēt pēcmenopauzes estrogēnu deficīts, tādējādi
pārskatot arī savus dzīvesveida paradumus. Dzīvesveida paradumu maiņa, kas
ietver uzturu, fiziskās aktivitātes un izvairīšanos no riska faktoriem (īpaši
smēķēšanas), būtu rekomendējami profilaktiskie pasākumi jebkurai sievietei šajā
dzīves posmā, lai veicinātu veselīgu novecošanu un pēc iespējas labāku dzīves
kvalitāti.</p>

<p>Un nebaidīties meklēt risinājumu arī ārsta kabinetā. Katrai
sievietei ārstēšana piemeklējama individuāli, ņemot vērā vajadzības, simptomus
un vispārējo veselības stāvokli.  <a target="_blank"  href="https://www.siaharmonija.lv/services?service=gynecology">Menopauzes
simptomu ārstēšana</a> ir iespējama un pieejama, sākot no hormonaizstājterapijas
līdz nehormonālām alternatīvām ārstēšanas metodēm un dzīvesveida paradumu
maiņai.</p>





<br><p></p>

"Harmonija Plus" SIA

Гинеколог

Женщина

Здоровье

Attīstoties dažādām medicīnas tehnoloģijām un pieaugot dzīvildzei, pasaulē pieaug arī sieviešu skaits perimenopauzē un postmenopauzē. Pēc lielāko industriālo valstu aprēķinu datiem, tiek sagaidīts, ka līdz 2030. gadam vairāk kā 50%...

Biežākie mīti par un ap menopauzi

Похожие новости

Загружаем...

Biežākie mīti par un ap menopauzi

Опубликовано в сотрудничестве с

Опубликовано в сотрудничестве с

Похожие новости

Загружаем...