Labklājības ministrija šonedēļ prezentēja informatīvo ziņojumu ar rīcības virzieniem demogrāfiskās situācijas uzlabošanai valstī. Daudz diskutēts par to, kā mudināt un atbalstīt iedzīvotājus veidot ģimenes un laist pasaulē pēcnācējus, un savs viedoklis ir arī Saeimas deputātei (JV), bijušajai veselības ministrei (2003 – 2004; 2011 – 2014) Ingrīdai Circenei.

Runājot TV24 raidījumā “Ziņu TOP”, Circene skaidri norāda: Es domāju, ka 100 lapu informatīvais ziņojums diez vai ir tas, kāpēc mana meita vēl vienu bērnu dzemdēs. Es nedomāju, ka tas informatīvais ziņojums ir tas, kas kaut ko maina.”

Viņa skaidro, ka demogrāfijas lejupslīde nav unikāla problēma tikai Latvijā – arī augsti attīstītās Rietumeiropas valstīs, kur iedzīvotāju ienākumi ir dubultā lielāki kā mums, ar dzimstību ir ļoti lielas problēmas. Demogrāfiskās problēmas nenosaka tikai nauda, to nosaka daudzi faktori.

“Pirmkārt, tā ir izglītība kopumā par vērtībām, jo, ja mēs paņemam Indiju, kur mums liekas, ka ir ārkārtīgi daudz bērnu, vai Āfriku, kur ducis bērnu ģimenē ir normāli, arī viņiem, ja salīdzina pēdējo 10, 15, 20 gadus, dzimstība samazinās. Jo sieviete ir izglītotāka, jo viņa prot labāk plānot ģimeni,” tā eksministre.

Vaicāta, vai viņa demogrāfijas uzlabošanu vērtē kā bezcerīgu, Circene atbild: “Īsti nē. Mums viena liela problēma bija 80 000 reproduktīvā vecuma sievietes, kuras emigrēja, un nav vienkārši sieviešu, kas dzemdē bērnus. Jo, ja mēs paņemam rādītājus uz vienu sievieti un dzimušo bērnu skaitu, mēs nepavisam neesam sliktākie.”

Viņa norāda, ka Latvijā ir ārkārtīgi laba atbalsta sistēma tiem, kuri dzemdē bērnus, galvenās problēmas ir divas – valstī nav pietiekoši daudz sieviešu, kas var laist pasaulē bērnus, un tās, kas lemj par labu bērnam, vēlas turpināt savu karjeru.

“Ko mēs varam palīdzēt – mēs varam no valsts puses viņai maksimāli aizvietot visu to, lai viņa var turpināt karjeru. Tie ir gan pabalsti – mēs jau palielinājām to, ka pabalsts saglabājas 75%, kad aiziet strādāt. Agrāk bija vai nu pabalsts, vai nu alga, divi nebūs. Pēc tam mums ir vislabākā, tā teikt, dzimumu līdztiesība, ka tēvs var palikt ar bērnu mājās, citās valstīs tā nav. Mums paliek mamma mājās līdz pusotram vai trīs gadiem, kas ir ekskluzīvi, salīdzinot ar citām valstīm,” par atbalstiem jaunajām ģimenēm stāsta Circene.

Neskatoties uz to, problēmas ir maznodrošinātajām ģimenēm: “Arī tajā informatīvajā ziņojumā un plānā ir par ģimeņu ikdienas atbalstu, un tā ir nauda. Piemēram, bērnu piedzimšanas pabalsts patreiz ir 421 eiro ar kapeikām. Būtu labi, ja viņš būtu, piemēram, 700 vai 1000 eiro, jo tas ir vienreizējs piedzimšanas pabalsts. Tas, kas ir bērnu kopšanas pabalsts – tas, goda vārds, 171 eiro mēnesī, tā nav tā nauda, kas varētu aizvietot algu, ja tev nav minimālā alga.”

Lai gan viņa piekrīt, ka pabalstu celšana ir viens no faktoriem, kam pastiprināti jāpievērš uzmanība, tas, savukārt, atduras pret valsts budžeta kapacitāti to realizēt: “Bet es domāju, tā kā demogrāfija ir viena no prioritātēm, ka tomēr ar šo pabalstu sistēmu, varbūt ne uzreiz visu kā grib, bet tas varētu būt tas, kas reāli arī varētu līdzēt. Bērnudārzi, ja agrāk teica, ka tā ir liela problēma, tagad vairs nav. Bet dzīvošana ir problēma, jo dzīvokļi nepietiek. Un tas varētu būt vēl viens pievilināšanas māneklis, ka varētu atvieglot, piemēram, kredītus vai segt daļu no kredīta.”