Centieni Latvijā veiksmīgi integrēt Ukrainas bēgļus vietējā kopienā galvenokārt balstās pašvaldību līmenī, bet trūkst nacionālas, uz rezultātu vērstas ilgtermiņa politikas, pētījumā "Latvijas pašvaldību pieredze Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā: no krīzes līdz ilgtermiņa risinājumiem" secinājuši "Providus" pētnieki.

Ukrainas bēgļiem paredzēts plašs, tūlītēji pieejams atbalsts, piemēram, mājoklis, vienreizēji pabalsti, izglītība, un šim atbalstam ir skaidri finansējuma avoti. Pasākumu plāns, kuru uzrauga Iekšlietu ministrija, ietver konkrētus termiņus, budžetu un atbildīgās institūcijas.

Turpretim rīcības plānu bēgļiem un alternatīvā statusa saņēmējiem pētnieki vērtē kā novecojušu, ar vāji fiksētu finansējumu un uzraudzību pēdējo teju desmit gadu laikā. Rīcības plānam trūkst jaunu, visaptverošu izvērtējumu, rezultātu indikatoru un atbildīgo institūciju, kas līdz ar to sistēmu padara neskaidru.

Tikai apmēram trešdaļa pašvaldību 2023.- 2025.gada attīstības plānos iekļāvušas pasākumus darbam ar jauniebraucējiem, un darbs pašlaik pārsvarā balstīts uz krīzes reaģēšanu, nevis ilgtermiņa plānošanu, teikts ziņojumā. Pašvaldības norādījušas uz nepieciešamību pēc valsts stratēģijas, finansējuma un metodikas, lai sagatavotu skaidrus plānus arī vietējā līmenī.

Lai gan pašvaldībām krīzes sākumā bija skaidri noteikta loma, situācijai stabilizējoties, to funkcijas ir paplašinājušās un loma kļuvusi izplūdusi, īpaši Ukrainas bēgļu iekļaušanā vietējā sabiedrībā. Pētnieki norāda uz politikas ietvara trūkumu, kas definētu mērķus, institucionālo atbildību un koordināciju starp valsts un pašvaldību līmeņiem. Tādēļ integrācijas pasākumi notiek sadrumstaloti un bez kopējas stratēģijas.

Neskatoties uz iepriekšējās pieredzes trūkumu, pašvaldības kopumā sekmīgi spēja reaģēt uz krīzi, vērtē pētnieki. Tām nācās vienlaikus organizēt praktisko atbalstu ukraiņu bēgļiem, izstrādāt nepieciešamos krīzes pārvaldības mehānismus un pielāgoties vēl topoša normatīvā regulējuma ietvaros.

Vairākas pašvaldības norādījušas uz ierobežotiem finanšu un cilvēkresursiem, kas apgrūtinot kvalitatīvas un ilgtspējīgas integrācijas nodrošināšanu Ukrainas bēgļiem.

Vienlaikus pozitīvi novērtēti krīzes laikā izveidotie koordinācijas mehānismi, īpaši savstarpējais atbalsts starp pašvaldībām un sadarbība ar valsts institūcijām, tostarp Iekšlietu ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Stabilizējoties bēgļu plūsmai, daudzi ukraiņi paši meklē mājokli, tomēr daļa joprojām uzturas pašvaldību nodrošinātajās izmitināšanas vietās ilgāk nekā plānots, galvenokārt augsto īres cenu dēļ.

Pašvaldību iespējas sniegt ilgstošu izmitināšanas atbalstu būtiski atšķiras - trūkst dzīvojamā fonda, ģeogrāfiskie apstākļi apgrūtina piekļuvi skolām un darba vietām. Trešdaļa pašvaldību ir pielāgojušas telpas izmitināšanai ar valsts atbalstu, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Kopš kara sākuma līdz 2024.gada jūlijam valsts pašvaldībām kompensēja aptuveni 19,5 miljonus eiro izmitināšanas nodrošināšanai.

Mērķētu politikas plānošanu un integrācijas pasākumu organizēšanu apgrūtina nepilnīgā informācija par tiem Ukrainas bēgļiem, kuri dzīvo privātajos mājokļos vai ārpus sociālā atbalsta sistēmas. Pētnieki arī norāda, ka pašvaldību sniegtie izmitināšanas pakalpojumi tikai daļēji atbilst starptautiskajiem labās prakses standartiem.

Ukrainas bēgļi Latvijā saņem līdzvērtīgu sociālo atbalstu kā vietējie iedzīvotāji, secināts ziņojumā. Sociālie dienesti nodrošina likumā paredzēto atbalstu, kamēr valsts pilnībā kompensē gan pabalstu izdevumus, gan piemaksu par virsstundām. Ar lielāko slodzi sociālās palīdzības sniegšanā saskaras Rīgā un Daugavpilī.

Vairākas pašvaldības sniedz papildu atbalstu, piemēram, psihologa pakalpojumus un ēdināšanu skolās. Tomēr dzīvojamā fonda trūkums ierobežo spēju pielāgot mājokļus specifiskām vajadzībām, norādīts ziņojumā.

Kopumā nepieciešamība pēc dažādiem sociālajiem pakalpojumiem samazinās, piemēram, pēc garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņemšanas, liecina pētījumā iegūtie dati. Vienlaikus pašvaldībām ir salīdzinoši maz informācijas par tiem Ukrainas bēgļiem, kas nav tās sociālās palīdzības saņēmēji.

Bēgļi pozitīvi novērtē pieejamo atbalstu, taču norāda, ka ar pabalstu sistēmu nav pietiekami visu pamatvajadzību nosegšanai, jo ir augsts īres tirgus cenu līmenis un medicīnas izmaksas, savukārt valodas barjera liedz strādāt augstāk kvalificētus darbus.

Galvenais šķērslis Ukrainas bēgļus iekļaušanai darba tirgū ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, norādīts ziņojumā. Valodas kursus piedāvā gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), gan Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), taču pētnieki to pieejamību un efektivitāti vērtē kā zemu. Trūkst arī datu un izvērtējuma par iemesliem, kādēļ daudzi apmācītie neiegūst valodas prasmes nepieciešamajā līmenī.

Pašvaldības bieži brīvprātīgi iniciē papildu aktivitātes nodarbinātības veicināšanai, piemēram, organizē darba biržas vai nodrošina darba vietas savās iestādēs. Aptuveni 53% vietvaru regulāri sadarbojas ar NVA, pārsvarā novados ar lielāku ukraiņu skaitu vai darba devēju pieprasījumu.

Ukraiņiem pieejami tādi paši atbalsta rīki kā vietējiem: darba konsultācijas, valodu apmācības, profesionālā pārkvalifikācija, subsidētās darba vietas, algots sabiedriskais darbs un vienreizējie pabalsti. Taču to izmantošanu apgrūtina transports, kursu laiki darba dienās un latviešu valoda kā vienīgā mācību valoda. Tikai aptuveni puse bēgļu un pašvaldību uzskata, ka sniegtais atbalsts ir efektīvs.

Integrāciju bremzē arī nesakārota datu apmaiņa - UCASNIR sistēma tiek nepilnīgi izmantota, savukārt informācija par izglītību un profesionālo pieredzi bieži netiek analizēta. Tikai 19% pašvaldību zina, cik viņu teritorijā dzīvojošo ukraiņu reāli ir nodarbināti, teikts ziņojumā.

"Providus" ieskatā, ilgtermiņa integrācijas politika ļautu valstij un pašvaldībām nodrošināt efektīvākus atbalsta mehānismus, taču šobrīd trūkst rādītāju un datu par valodas un kultūrorientācijas kursu kvalitāti un ietekmi. SIF nav noteicis skaidrus rādītājus šiem pasākumiem, un netiek apkopota informācija par to, kurā pašvaldībā atrodas kursu dalībnieks, vai integrācijas pasākumu rezultātiem. Šādas prakses ieviešana būtu būtiska atbalsta efektivitātes izvērtēšanai.

Latvijas sabiedrība kopumā atbalsta Ukrainas iedzīvotāju palikšanu un pašvaldību sniegto atbalstu, teikts ziņojumā. Mazāks atbalsts šīs grupas integrācijai vietējā līmenī novērojams starp pašvaldību iedzīvotājiem Latgalē.

Vienlaikus ukraiņu kopiena kļūst arvien pilsoniski aktīvāka, veidojot nevalstiskās organizācijas (NVO) un piedaloties lēmumu pieņemšanā. Līdz šī gada pavasarim izveidotas 14 NVO vai cita veida iniciatīvas.