Aprit 40 gadi kopš Čornobiļas atomelektrostacijas katastrofas

Četrdesmit gadu pēc pasaules baisākās kodolkatastrofas Čornobiļas atomelektrostacija (AES) atkal nonākusi trauksmes krustugunīs, vēsta 360 Ziņas. Šoreiz apdraudējumu rada nevis tehnogēna kļūda, bet gan kara rētas – pirms gada piedzīvotie Krievijas dronu uzbrukumi ir nopietni sabojājuši pirms desmit gadiem uzstādīto jauno drošības vairogu. Situācija ir kritiska, jo Ukrainai pašai trūkst nepieciešamo 500 miljonu eiro konstrukcijas atjaunošanai, un jebkura kavēšanās draud ar radioaktīvo atkritumu noplūdi, ja rūsas skartais sarkofāgs sāks sabrukt.Dronu triecieni un alpīnistu cīņa ar saluPērnā gada sākumā notikušais uzbrukums izraisīja ugunsgrēku un izsita milzīgu caurumu hermētiskajā aizsargkupolā, kas sedz 1986. gadā uzbūvēto betona sarkofāgu. Čornobiļas AES tehniskās ekspluatācijas direktora vietnieks Deniss Homenko norāda, ka lielākais drona radītais bojājums šobrīd ir aizlāpīts, taču tas ir tikai pagaidu risinājums, kas pasargā konstrukcijas iekšieni no nokrišņiem. Vairāk nekā 330 mazāki caurumi joprojām palikuši atklāti, un to remontu ekstremālos apstākļos, mīnus 10 grādu salā, veica Ukrainas Ārkārtas situāciju dienesta alpīnisti. Zem kupola joprojām atrodas tonnām radioaktīvu materiālu, kuru izolācija šobrīd ir atkarīga no steidzamiem un dārgiem remontdarbiem.Finansiālais ultimāts: 500 miljoni vai 2 miljardiEiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidente Odile Reno-Baso uzsver, ka laiks nav Ukrainas sabiedrotais. Ekspertu aplēses liecina, ka remontdarbi jāsāk ne vēlāk kā 2028. gadā, lai tos pabeigtu līdz 2030. gadam. Ja šis termiņš tiks nokavēts, metāla konstrukcijas sāks neatgriezeniski rūsēt, un tad pašreizējo 500 miljonu eiro vietā būs nepieciešami jau divi miljardi, lai visu drošības sistēmu būvētu no jauna. Līdzekļu piesaiste starptautiskajā līmenī šobrīd ir prioritāte, lai novērstu jaunu globālu kodoldrošības apdraudējumu kara plosītajā reģionā.Pripjata – dabas uzvara četrdesmit gadu garumāKamēr inženieri cīnās par stacijas tehnisko drošību, pamestā Pripjatas pilsēta ir kļuvusi par unikālu dabas laboratoriju. Četru desmitgažu laikā daba ir pilnībā pārņēmusi kādreizējo padomju paraugpilsētu – asfaltu klāj bieza sūnu kārta un zāle, bet pamestajās ielās ganās savvaļas zirgi, brieži un aļņi. Interesanti, ka pilsētu ir pametuši tie dzīvnieki, kas vēsturiski saistīti ar cilvēka klātbūtni, piemēram, stārķi un baloži, savukārt lielie meža zvēri šeit jūtas kā valdnieki. Šī teritorija kalpo kā kluss atgādinājums par cilvēka darbības sekām un dabas apbrīnojamo spēju atjaunoties vietās, kuras cilvēks ir spiests pamest.

Ukraina

360 Ziņas

Čornobiļa

Četrdesmit gadu pēc pasaules baisākās kodolkatastrofas Čornobiļas atomelektrostacija (AES) atkal nonākusi trauksmes krustugunīs, vēsta 360 Ziņas. Šoreiz apdraudējumu rada nevis tehnogēna kļūda, bet gan kara rētas – pirms gada piedzīvotie...

Čornobiļas rēgs pēc 40 gadiem: jauns sarkofāga sabrukšanas risks

Madara Rudzīte

Похожие новости

Загружаем...