Būtiska daļa Ostu attīstības fonda līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos arī prettiesiski, un par to tiks informētas tiesībaizsardzības iestādes, aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē.Fonda lietderības revīzijā Valsts kontrole secinājusi, ka par šo situāciju galvenā atbildība gulstas uz Satiksmes ministriju (SM). Revidenti norāda, ka lielākā daļa fonda finansēto uzdevumu būtībā dublē SM funkcijas un uzdevumus, un fonda finansējums drīzāk kalpojis ministrijas darbinieku papildu atlīdzībai, plašākām komandējumu iespējām un reprezentācijas izdevumu segšanai.Fonds izveidots 1994.gadā, pamatojoties uz Ostu likumu. Aktuālais tā mērķis ir pārvaldīt finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu. Tam ir definēti četri uzdevumi, bet no tā līdzekļiem faktiski tiek finansēti divi no tiem. Fonds nefinansē ostu kopējo projektu realizāciju un neveic valsts īpašumu uzturēšanu mazajās ostās, secinājusi revidenti.Fonda finanšu resursus veido trīs lielāko ostu pārvalžu - Rīgas brīvostas pārvaldes, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes - iemaksas. Tā līdzekļu apmērs gadā ir vidēji 231 000 eiro. Lielākā fonda izdevumu daļa - 819 666 eiro jeb 68% 2019.-2023.gadā izlietota atlīdzībai Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (padome) sekretariātam, kas 2022. un 2023.gadā vidēji nodarbināja 16 SM darbiniekus. Revidenti uzsver, ka šī ir neraksturīga prakse, jo Latvijā līdzīgu augsta līmeņa padomju darbību nodrošina nozaru ministrijas no saviem līdzekļiem un būtiski mazākiem resursiem.Saskaņā ar fonda nolikumu tā izdevumus plāno un turpmāk organizē padomes sekretariāts. Lai arī padome apstiprina izdevumu tāmi gadam un gada beigās kopējo līdzekļu izlietojumu, tomēr tā neīsteno ikdienas uzraudzību pār fonda līdzekļu izlietojumu, norāda revidenti. Turklāt padomes sekretariātam ir plaša rīcības brīvība ar fonda līdzekļiem izdevumu kategorijām kopējo apstiprināto summu ietvaros. Attiecīgi ir radīta labvēlīga vide neekonomiskai un arī prettiesiskai rīcībai ar fonda līdzekļiem, norāda Valsts kontrole.Revīzijā konstatēts, ka no 2019. līdz 2023.gadam vismaz 97 644 eiro samaksāti padomes sekretariātā nodarbinātajiem par informācijas apkopošanu un analīzi informatīvo ziņojumu sagatavošanai padomei, kas, pretēji normatīvajam aktam, faktiski netika sagatavoti kā gala dokumenti.Vēl vismaz 40 057 eiro izlietoti par reklāmas pasākumiem, tai skaitā komandējuma un reprezentācijas izdevumiem, piemēram, dāvanām, dāvanu kartēm, pārtikas preču groziem, alkoholam, pusdienām un vakariņām restorānos, par kuriem padomes izveidotā Reklāmas komisija nav pieņēmusi lēmumus.Tāpat vismaz 23 562 eiro izlietoti izdevumiem, kuru segšanai nebija tiesiska pamata un kuriem nav saistības ar fonda mērķi un uzdevumiem. Tās ir individuālas angļu valodas mācības, autotransporta izmantošana un pamatlīdzekļu iegāde uzņēmumu līgumos noteikto pasūtījumu izpildei.Vienlaikus par 507 eiro izlietojumu nav iesniegti attaisnojuma dokumenti, un šī summa prettiesiski atzīta fonda izdevumos, norāda revidenti.Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins uzsver, ka tās ir sekas nepilnībām fonda darbības tiesiskajā ietvarā un uzraudzības trūkumam pār līdzekļu izlietojumu. Viņš norāda, ka par šo situāciju galvenā atbildība gulstas uz SM, kas atbild par nozares regulējumu un savu darbinieku iesaisti padomes sekretariātā.Revidenti ir secinājuši, ka SM nav rīkojusies, lai novērstu dubultās finansēšanas riskus, kā arī nelikumīgu rīcību ar pašas ministrijas finanšu līdzekļiem.Revidenti norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad SM saskaņojusi savu darbinieku komandējumus no fonda līdzekļiem, kad vienlaikus uz tiem pašiem pasākumiem dodas arī citi ministrijas pārstāvji, kuru komandējumi tiek apmaksāti no SM līdzekļiem. Tādējādi pieļauta neekonomiska rīcība ar fonda līdzekļiem.Tāpat, veicot pārbaudes SM, konstatēti gadījumi, kad ministrijas darbinieki faktiski atrodas prombūtnē - komandējumā padomes sekretariāta uzdevumā, kas ministrijas darba laika uzskaitē nav atbilstoši uzrādīts, - tomēr turpina saņemt algu ministrijā. Rezultātā SM laikā no 2022.gada līdz 2023.gadam ir pieļāvusi nelikumīgu rīcību ar ministrijas finanšu līdzekļiem un nepamatoti atlīdzībās izmaksājusi vismaz 7290 eiro. Turklāt konstatēti pieci gadījumi, kuros ministrijas darbinieks par vienu un to pašu komandējumu saņēmis dienas naudu gan no fonda, gan no SM budžeta, radot nepamatotus izdevumus 865 eiro apmērā.Valsts kontrole secinājusi, ka esošais normatīvais regulējums ir nepilnīgs, tāpēc nevar precīzi noteikt fonda juridisko statusu. Savukārt šī neskaidrība apgrūtina fonda darbības tiesiskuma un caurskatāmības nodrošināšanu, kā arī efektīvas uzraudzības īstenošanu. Fonds nav reģistrēts kādā no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, bet ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā VSIA "Latvijas Jūras administrācija" struktūrvienība, kaut tas neatbilst šādam statusam. Valsts kontroles ieskatā, fonds ir uzskatāms par publisku nodibinājumu, lai gan kopš 2010.gada tas vairs nav valsts budžeta sastāvdaļa.Valsts kontrole pēc revīzijas sniegusi ieteikumu - rast citu, izmaksu ziņā efektīvāku, veidu valsts interešu īstenošanai ostu attīstībā, kas īstenojams valsts budžeta ietvarā.Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka revīzijas laikā par konstatētajiem trūkumiem tika informēta Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kas vienlaikus ir arī padomes priekšsēdētāja. Ministru prezidente rakstiskā atbildē Valsts kontrolei paudusi viedokli, ka padomes sekretariāta funkcijas varētu nodrošināt SM savu resursu ietvaros, tādējādi atbrīvojot fonda līdzekļus ostu kopējo projektu realizācijai vai ostu popularizēšanas un reklāmas izdevumiem.Visbeidzot Valsts kontrole norāda, ka par neatbilstībām un tiesību normu pārkāpumiem vērsīsies tiesībaizsardzības iestādēs. "Esošajā statusā, ar pašreizējo kompetenci un darbības izpildi fondam nav racionāla un jēgpilna pastāvēšanas pamata. Ja fonds turpinās pastāvēt, tam jāveic būtiska reorganizācija - jānosaka skaidrs juridiskais statuss, jāuzlabo pārvaldība un jāievieš efektīva finanšu kontrole," uzskata Valsts kontroles padomes loceklis Litvins

Ostas

Актуально

Būtiska daļa Ostu attīstības fonda līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos arī prettiesiski, un par to tiks informētas tiesībaizsardzības iestādes, aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē. Fonda lietderības revīzijā Valsts kontrole...

Daļa Ostu attīstības fonda naudas izmantota prettiesiski

LETA

Похожие новости

Загружаем...