Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ir sākuši darba tiesiskās
attiecības Latvijā, no 2024. gada 1. janvāra būs pienākums apmeklēt latviešu
valodas mācības, trešdien, 7. decembrī, vienojās Saeimas Aizsardzības,
iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Komisija turpināja otrajā lasījumā skatīt grozījumus Ukrainas
civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz primārā atbalsta sniegšanu
Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz nākamā gada vasarai.

Sēdes laikā būtiskas diskusijas bija par Kultūras ministrijas priekšlikumu
noteikt, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir sākuši darba tiesiskās
attiecības Latvijā, no 2024. gada 1. janvāra ir pienākums apmeklēt latviešu
valodas mācības. Šobrīd Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums neparedz
šādas prasības attiecībā uz latviešu valodas apguvi.

Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvji norādīja, ka šāds
pienākums netiek noteikts nevienai citai sabiedrības grupai Latvijā, un ne visi
to varēs izpildīt. Biedrībā arī uzsvēra, ka daudz būtiskāk ir nodrošināt kursu
pieejamību, jo pieprasījums pēc tādiem ir, bet šobrīd kursi nav pieejami.

Deputāts Uģis Rotbergs (JV) teica, ka "nevajag valsts valodu pataisīt
par bubuli". Rotbergs norādīja, ka "Ukraiņiem, kuri ir uz palikšanu,
noteikti būtu jāiemācās latviešu valoda, bet tie, kuri te ir uz pus gadu,
iespējams, tas nav vajadzīgs".

Rotbergs arī pauda, ka kādreiz karš beigsies un juridiski šie cilvēki vairs
nebūs bēgļi, tāpēc ilgtermiņā, ārpus bēgļa statusa, ukraiņiem noteikti šādu
prasību vajadzētu noteikt. Viņš uzsvēra, ka šādā veidā latviešu valoda tiek
izmantota kā pātaga, un rosināja par šo jautājumu lemt pavasarī.

Arī Jana Simanovska (PRO) norādīja, ka grozījumi šajā likumā noteikti tiks
skatīti vēlreiz pavasarī, tāpēc rosināja šo jautājumu atlikt līdz pavasarim.

Savukārt Edmunds Zivtiņš (LPV) norādīja, ka ar šiem grozījumiem nekas
netiek uzspiests, bet gan "nākts pretī" bēgļiem, lai viņiem būtu
vieglāk strādāt. Viņš arī teica, ka to vajadzētu ieviest jau no 2023. gada 1. janvāra.

Kā uzsvēra deputāts Jānis Dombrava (NA), šis priekšlikums neparedz, ka
kādam "metīsies virsū ar latviešu valodu". Viņš skaidroja, ka ar šādu
punktu tiek dots signāls, ka tiem ukraiņiem, kuri Latvijā vēlēsies palikt, pēc
gada būs pienākums šādus kursus apmeklēt.

Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei") uzsvēra, ka ir pienākums
veicināt valsts budžeta atbildīgu izmantošanu, tāpēc, ja tiek piešķirti
līdzekļi latviešu valodas kursu organizēšanai, tad arī jānosaka ukraiņiem
pienākums tos apmeklēt. Viņš skaidroja, ka nevar vienai sabiedrības grupai ļaut
nezināt latviešu valodu.

Priekšlikumu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir sākuši darba tiesiskās
attiecības Latvijā, no 2024. gada 1. janvāra uzlikt pienākumu apmeklēt latviešu
valodas mācības, atbalstīja seši no komisijas deputātiem.

Komisija šodien otrajam jeb galīgajam lasījumam atbalstīja likuma
grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

Kā ziņots, patlaban spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka Ukrainas
bēgļiem Latvijā atbalsts tiek sniegts līdz šī gada 31. decembrim, bet komisijas
otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka primāri sniedzamais atbalsts
tiek īstenots ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam. Tāpat grozījumi paredz,
ka valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam
tiem ukraiņiem, kuriem tā nepieciešama arī pēc likumā minētā 60 vai 120 dienu
perioda.

Paredzēts arī, ka Ministru kabinets pēc pamatota nozares ministrijas
pieprasījuma pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu vienota valsts un
pašvaldību klientu apkalpošanas centra un vienota valsts un pašvaldību sniegtā
atbalsta koordinācijas punkta darbības nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma
un telpu nomas, apsaimniekošanas un komunālo izdevumu segšanai.

Cits atbalstīts grozījums paredz, ka Ukrainas iedzīvotājam, kuram ir
tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu vai kuram šāds statuss ir
piešķirts, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz termiņuzturēšanās
atļauju - trešās valsts pilsoņa personas apliecību - uz diviem gadiem.

Atbalstītā redakcija paredz, ka Ukrainas iedzīvotājam, kuram ir Ukrainā
izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības uzsākt darba tiesiskās attiecības
bez uzturēšanās atļaujas saņemšanas. Darba līgums šādā gadījumā slēdzams ne
ilgāk kā uz 30 dienām. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā no darba tiesisko attiecību
uzsākšanas dienas Ukrainas civiliedzīvotājam ir pienākums iesniegt pieteikumu
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Autors: LETA

Darba birža

Ukraiņi

Latviešu valoda

Oбщество

Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ir sākuši darba tiesiskās attiecības Latvijā, no 2024. gada 1. janvāra būs pienākums apmeklēt latviešu valodas mācības, trešdien, 7. decembrī, vienojās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas...

Darba tiesiskās attiecības sākušiem Ukrainas iedzīvotājiem plāno likt obligāti mācīties latviešu valodu

Загружаем...