Ekonomisko lietu
tiesa ir sākusi skatīt lietu, kurā SIA "Ostas parks" ir
vērsusies pret izdevniecībām "Dienas mediji" un "Dienas
Bizness" ar vēlmi solidāri piedzīt no tām pusotru miljonu eiro. Summu
veido vairāki kopš 2016. gada "Dienas medijiem" regulāri
piešķirtie, bet neatmaksātie aizdevumi, informē raidījums "de facto".

Latvijas Televīzijas
raidījums "de facto" vēsta, ka "Dienas
mediju" valdes loceklis un īpašnieks Edgars Kots paskaidrojumos
tiesai norādījis - patiesībā tie neesot bijuši aizdevumi, bet gan
dāvinājumi.

Šādā
veidā slēpti tika finansēti vairāki preses izdevumi, galvenokārt laikraksts
"Diena".

Kots
tiesai nosauca arī personas, kuru interesēs un labā "Ostas parks"
naudu izdevniecībai piešķīris. Tā esot par oligarhiem dēvētā trijotne - Ainārs
Šlesers (LPV), Andris Šķēle un Aivars Lembergs (LunV).

﻿Par
Andra Šķēles, Aināra Šlesera un Aivara Lemberga saikni ar preses izdevumiem
"Diena" un "Dienas bizness" ir runāts un rakstīts jau
vairāk nekā desmitgadi.

Par
to ir runāts gan bēdīgi slavenajās "Rīdzenes" sarunās, gan
parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs. Tomēr savu ietekmi šajos medijos
visi trīs par oligarhiem vai dažkārt par brāļiem Roulendiem dēvētie allaž ir
nolieguši, un to līdz šim nekad nav apstiprinājuši arī oficiālie izdevniecību
īpašnieki – gan fiziskas personas, gan uzņēmumu amatpersonas.

Taču
nu tiesvedība, kurā tagad ir iesaistītas izdevniecības "Dienas mediji" un
"Dienas Bizness" plašāk paver priekškaru uz to, kā tikusi
finansēta "Diena".

Ekonomisko lietu tiesa marta beigās sāka skatīt SIA
"Ostas parks" prasību pret abām izdevniecībām. "Dienas
Bizness" lietā iesaistīts, jo, saskaņā ar prasību, gadumijā
"Dienas mediji" nodeva tam savu pamata komercdarbības virzienu
un ar to saistīto mantu. "Ekonomisko lietu tiesa atklātā tiesas sēdē skata
civillietu SIA "Ostas parks" prasībā solidāri piedzīt no
"Izdevniecības Dienas mediji" un "Dienas
Biznesa" 1,5 miljonus aptuveni, mazliet vairāk, kas sastāv no aizdevuma
un procentiem," šādi tiesas sēdi uzsāka tiesnesis Kaspars Vecozols.

"Ostas parka" valdes loceklis Jānis
Lācis, kurš ir labs politiķa Aivara Lemberga dēla Anrija paziņa, laikā no 2016.
gada oktobra līdz 2020. gada septembrim ir parakstījis 20 aizdevuma līgumus
"Dienas medijiem". Pirmajā tiesas sēdē gan atklājās, ka vismaz sešiem
2017. gadā noslēgtajiem līgumiem 410 tūkstošu eiro vērtībā naudas atmaksas
termiņš vēl nav iestājies, jo ar kādu Lāča parakstītu vienošanos tas vēlāk
ticis pagarināts līdz 2024. gada oktobrim.

Lietu pēc būtības tiesa vēl nesāka skatīt, jo
"Dienas biznesa" advokāte paziņoja, ka šobrīd starp pusēm
notiekot sarunas par iespējamu izlīgumu. Tomēr "Dienas
mediju" galvenie argumenti raidījumam ir zināmi - tie ir
atspoguļoti valdes locekļa un kopš 2015. gada oficiālā īpašnieka Edgara Kota
parakstītajos paskaidrojumos tiesai.

"Atbildētājs [SIA "Izdevniecība Dienas
mediji"] paskaidro, ka pušu starpā noslēgtie un Prasītāja [SIA "Ostas
parks"] prasības pieteikumam pievienotie līgumi, kas dēvēti par aizdevuma
līgumiem, nav bijuši aizdevuma līgumi, bet gan dāvinājumi, aiz kuriem šādā
veidā tika apslēpta finansējuma piešķiršana Atbildētāja izdotajiem preses
izdevumiem (sevišķi laikrakstam "Diena") ar finansējuma piešķīrēju
saistīto personu (patieso īpašnieku un labuma guvēju) interesēm atbilstoša
laikraksta "Diena" politiskā un ekonomiskā satura un dienaskārtības
veidošanai (..),” pausts “Dienas mediju" paskaidrojumos.

Tālāk "Dienas mediji" tiesai norāda:

"Atbildētājs uzskata, ka konkrētās personas, kuru
interesēs un labā Atbildētājam ir ticis piešķirts finansējums caur Prasītāja
uzņēmumu, apslēpjot šos darījumus aiz aizdevuma līgumiem, kurus parakstījis
Prasītāja valdes loceklis Jānis Lācis, ir Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs un
Andris Šķēle."

Jāpiebilst, ka agrāk Kots par šīm personām runāt
vairījās. Piemēram, 2017. gada vasarā intervijā LTV, kas bija domāta raidījuma
"Tieša runa" speciālizlaidumam par
"Rīdzenes" sarunām, uz jautājumu, kā Kots raksturotu savas
attiecības ar Lembergu un Šleseru, Kots atbildēja:

"Nu ko nozīmē raksturot? Man nav šai brīdī
jātaisnojas un jāsaka, kā es varu noraksturot, tāpēc, ka es esmu ļoti
attālināti no šiem cilvēkiem."

"Dienas mediju" jaunākajā pieejamā gada
pārskatā - par 2021. gadu - minēts, ka

"Ostas parks" ir uzņēmuma lielākais
kreditors ar aizdotiem vairāk nekā 2,5 miljoniem eiro.

"Sabiedrības lielākais kreditors ir rakstiski
apliecinājis Sabiedrībai, ka nepieprasīs parādu atmaksu veidā, kas varētu
apdraudēt Sabiedrības darbības turpināšanu," teikts "Dienas
mediju" gada pārskatā.

Ja tic Kota paskaidrojumiem, tas nozīmē, ka
vairākus simtus tūkstošu eiro izdevniecībai faktiski piešķīra par oligarhiem
dēvētā trijotne. Paskaidrojumos arī pausts, ka

"Ostas parka" darbība tika nodrošināta un
finansēta no uzņēmuma "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO)
komercdarbībā iegūtajiem līdzekļiem.

Interviju "de facto" Kots atteica,
norādot, ka tiesvedības laikā komentārus nesniegs. Savukārt "Ostas
parka" valdes loceklis Lācis uz "de facto" zvaniem un
īsziņām nereaģēja vispār.

Šleseru pirms pieciem ar pusi gadiem uz Saeimu bija
izsaukusi parlamentārās izmeklēšanas komisija par
"Rīdzenes" sarunām. Uz komisijā uzdoto jautājumu par viņa dalību
sapulcē par akciju sabiedrības "Diena" finanšu stāvokli Šlesers
toreiz izvairījās atbildēt, tā vietā sniedzot garu tirādi par to, ka viņš
neesot aktīvajā politikā un nevēloties runāt par lietām, kuru dēļ tika atlaista
10. Saeima.

Tagad, kad Šlesers atkal ir Saeimas deputāts un runāt
ar medijiem ir viņa pienākums, politiķis apgalvo, ka par šo prāvu neko nezinot:

"Lai nāk tie cilvēki, kuri tiek aicināti, bet man
ar šo tiesvedību nav nekāda sakara. Paldies! (..) Nu kā, tie datumi tad, kad
mēs iegādājāmies, investējām līdzekļus šajā uzņēmumā, ir zināmi, bet ar Kota
kungu man nav nekāda sakara. Tā kā tur diemžēl viņam būs tiesā jāskaidrojas
pašam. Visu labu!"

Savukārt Andris Šķēle parlamentārās izmeklēšanas
komisijai 2017. gada nogalē stāstīja, ka ar "Dienu" bijis
saistīts vien kā RTO pieaicināts konsultants, jo RTO bijušas prasījuma tiesības
pret "Dienu", kuras tā gribējusi pārvērst labos aktīvos. Tagad par
Kota teikto Šķēle sarunā ar "de facto" pauž neizpratni:

"Es ne par kādiem aizdevumiem nezinu! Bet, ja
Kots nav patiesais īpašnieks, tad viņš ir pārkāpis likumu. (..) Jā! Nu tad jau
ir tiesa! Tad viņš ir pārkāpis likumu, viņš nav deklarējies kā patiesais labuma
guvējs."

Šķēle vairākkārt uzsver, ka par tiesvedību un tajā
iespējami aicināmajiem lieciniekiem neko nezinot:

"Nu taču lai sauc, nu ko jūs mani mokāt? Nu es
taču nezinu to neko! Es nezinu, kas ir "Ostas parki", kas ir Lācis,
ja! Kotu zinu, nu." Aizdevis Kotam vai "Dienas
medijiem" vai kā citādi tos finansējis Šķēle neesot: "Es neesmu
nekādus aizdevumus devis nevienam. (..) Nu ziniet, jūs mokāt kaut ko par to,
par ko man nav zināšanu, ja. Es nezinu ne par ko."

Savukārt Aivars Lembergs savulaik parlamentārās
izmeklēšanas komisijā stāstīja, ka, "tikai esot smagos murgos",
mēģinātu iegādāties laikrakstu "Diena". Tagad, kad raidījums
viņam rakstiski palūdza komentārus par "Dienas mediju" valdes
locekļa Kota tiesai pausto, Ventspils pusē mītošais politiķis vispirms paziņoja,
ka nesaprot, uz ko viņam atbildēt, un lūdza "uzstādīt konkrētus
jautājumus". Saņēmis precizējošus jautājumus, piemēram, vai "Ostas
parka" valdes loceklis Lācis rīkojas arī viņa interesēs, tai skaitā
kā uzticības persona "Ostas parkā" un "Rīgas tirdzniecības
ostā", Lembergs atbildes nesniedza.

"Dienas mediju" paskaidrojumos tiesai
arī apgalvots, ka līdzīga shēma kā "Dienas" gadījumā tikusi
izmantota arī citu mediju finansēšanai. Proti, identiska satura darījumi no
"Ostas parka" puses ir slēgti arī ar SIA "Mediju
nams", kuri arī tikuši noformēti kā aizdevumu darījumi, bet kuru patiesais
mērķis bijusi "Mediju nama" un tā izdotā laikraksta
"Neatkarīgā Rīta Avīze" darbības finansēšana, turklāt
"Ostas parkam" līdzīgā veidā arī apliecinot "Mediju
namam", ka piešķirtie līdzekļi netiks atprasīti.

"Dienas mediji" lūdza tiesai izprasīt
no "Ostas parka" aizdevuma līgumus "Mediju namam" un
ar tiem saistītos dokumentus, norādot, ka tie varētu būt gan "Ostas
parka" lietvedībā, gan pie Anrija Lemberga. Pret to tiesas sēdē gan
iebilda "Ostas parka" advokāts Mārtiņš Kvēps:

"Attiecībā uz "Mediju
nama" līgumiem - atkal jau, tur, protams, nav uzrakstīts, kāpēc
līgumi tiek izprasīti, bet tas ir ļoti viegli nojaušams. Ja pozīcija ir par to,
ka ir notikusi simulatīva darījumu slēgšana, tad acīmredzot teiks
- redziet, ar "Mediju namu" bija tāpat, viņi neatdeva
naudu, tātad arī mēs varam neatdot, jo vienošanās ir tāda pati.

Pret šādu iespējamu pozīciju mēs esam kritiski, jo
civillietā ir jāpierāda fakti. Savukārt tas, ko ar "Mediju
nama" līgumiem - es nezinu, tur ir atmaksāti vai nav - ja
tas tā būtu, ka viņi nav atmaksāti, tas, protams, var būt pamats saprātīgam
pieņēmumam, ka te var būt līdzības. Tas ir nenoliedzami. Bet - tas nav
fakts! Nu, tas ir tikai tāds "varbūt, ka tā varētu būt," ja."

Kopš 2016. gada līdz pagājušajai vasarai "Mediju
nama" valdes loceklis un īpašnieks bija Anrija Lemberga sievasbrālis
Nauris Kāpostiņš. Viņš "de facto" komentārus sniegt negribēja,
atsaucoties uz konfidencialitāti. Tomēr uz jautājumu, vai nerunās arī tiesā, ja
tā apmierinās "Dienas mediju" lūgumu un uzaicinās viņu kā
liecinieku, Kāpostiņš atbild:

"Es neesmu
jurists, bet, cik man zināms, tad par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu
tiesā ir paredzēta kriminālatbildība, un tas man absolūti nav vajadzīgs...
Jaunie apstākļi varētu mainīt manu attieksmi pret konfidencialitāti (ja tādi
iestātos, kā šeit esat aprakstījis)."

Starp
"Dienas mediju" pieteiktajiem lieciniekiem ir gan Anrijs
Lembergs, gan kādreizējās "Rīgas tirdzniecības
ostas" amatpersonas Jānis Maršāns, Jānis Svārpstons un Ralfs Kļaviņš,
gan Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš un Šķēles znots Juris Pētersons.
"Dienas mediji" uzskata, ka viņi visi varot sniegt būtisku
informāciju par lietā nozīmīgiem apstākļiem, kas pierādīšot "Ostas
parka" celtās prasības pilnīgu nepamatotību. Jautājumus par
liecinieku aicināšanu tiesa atstāja atklātu līdz maijā paredzētajai nākamajai
sēdei.

Tikmēr
"Dienas" galvenais redaktors Gatis Madžiņš, kurš kopš gadumijas
ir arī izdevniecības "Dienas bizness" valdes loceklis un
akcionārs, piektdien publicēja viedokli, kurā dod mājienus, ka patiesībā aiz
tiesvedības stāvot uzņēmējas, "Mediju nama" jaunās īpašnieces
Anastasijas Udalovas un viņas partnera, Latvijā par kukuļošanu apsūdzētā igauņu
miljonāra Oļega Osinovska intereses.

Mediji

Бизнес

Ekonomisko lietu tiesa ir sākusi skatīt lietu, kurā SIA "Ostas parks" ir vērsusies pret izdevniecībām "Dienas mediji" un "Dienas Bizness" ar vēlmi solidāri piedzīt no tām pusotru miljonu eiro. Summu...

Edgars Kots: Ilggadēji avīzes finansētāji bijuši Šlesers, Lembergs un Šķēle

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...