Eiropas Parlaments pieprasa, lai Eiropas Savienība labāk pasargātu bērnus no interneta radītajiem riskiem, aizliegtu visatkarību radošākās metodes un atļautu sociālo tīklu lietošanu tikai no 16 gadu vecuma.

Parlaments ir pieņēmis pašiniciatīvas ziņojumu, kurā pauž nopietnas bažas par tiešsaistes vides ietekmi uz nepilngadīgo veselību. Īpaši tiek uzsvērts, ka tiešsaistes platformas izmanto manipulējošas un atkarību veicinošas stratēģijas, lai noturētu lietotāju uzmanību. Tā kā šīs metodes samazina bērnu spēju koncentrēties un kaitē viņu fiziskajai un garīgajai veselībai, parlaments uzskata, ka steidzami jāmeklē risinājumi labākai bērnu aizsardzībai.

Lai atvieglotu vecāku iespējas uzraudzīt bērnu aktivitātes un ierobežotu saskari ar vecumam neatbilstošu saturu, Parlaments iesaka ieviest vienotu minimālo vecuma slieksni sociālo tīklu, video koplietošanas platformu un mākslīgā intelekta “čatbotu” lietošanai. Ierosināts noteikt 16 gadu vecumu kā kopējo robežu visā ES, bet ar vecāku piekrišanu atļaut platformu lietošanu no 13 gadu vecuma.

Parlaments arī atbalsta ES līmeņa vecuma pārbaudes rīku un digitālās identitātes verifikācijas risinājumu izstrādi. Tas gan neatbrīvo platformas no pienākuma nodrošināt, ka saturs ir drošs un atbilstošs nepilngadīgajiem. Lai garantētu noteikumu ievērošanu, Parlaments rosina paredzēt personīgu atbildību uzņēmumu vadītājiem gadījumos, kad notikuši nopietni vai atkārtoti pārkāpumi saistībā ar nepilngadīgo aizsardzību.

Tāpat parlaments iesaka aizliegt visas atkarību veicinošās funkcijas nepilngadīgajiem, piemēram, bezgalīgo ritināšanu, automātisku video atskaņošanu, pazūdošos stāstus, balvas un stimulus ilgstošai lietošanai, “sodu” par neaktivitāti, “pavelc lai atsvaidzinātu” mehānismus, dopamīna “slazdus”, kaitīgu gamifikāciju un citas līdzīgas funkcijas.

Parlaments pieprasa arī stingrākus noteikumus attiecībā uz mērķēto reklāmu, influenceru mārketingu, atkarību veicinošu dizainu un maldinošiem modeļiem (dark patterns). Tāpat tas vēlas aizliegt nepilngadīgajiem paredzētas rekomendāciju sistēmas, kas balstās uz profila datiem un lietotāja iepriekšējo aktivitāti.

Papildus tam Parlaments prasa nodrošināt, lai tiešsaistes videospēļu platformas ievērotu Digitālo pakalpojumu akta prasības, un ierosina aizliegt “loot boxes” un citas ar nejaušības principu saistītas, azartspēlēm līdzīgas funkcijas. Tāpat tiek uzsvērta nepieciešamība aizsargāt bērnus no komerciālas ekspluatācijas, tostarp aizliedzot platformām maksāt bērnu influenceriem.