Latvijas darba tirgus turpmākajos gados turpinās attīstīties, tomēr ekonomikas izaugsmes iespējas arvien vairāk ierobežos darbaspēka pieejamība un demogrāfiskās tendences, aģentūrai LETA norādīja banku ekonomisti, komentējot jaunākos darba tirgus datus.Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka Latvijas darba tirgus pašlaik atrodas starp diviem spēkiem - ekonomikas attīstību un strukturāliem ierobežojumiem. Ekonomikas izaugsme rada iespējas jaunām darba vietām, taču darbaspēka pieejamība nosaka, cik ātri un kādā apjomā šīs iespējas iespējams īstenot.Opmane uzsver, ka, turpinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita sarukumam, arvien lielāka nozīme būs darbinieku prasmju attīstībai un tehnoloģiju izmantošanai. Lai gan ar valsts politikas pasākumiem iespējams veicināt iedzīvotāju aktīvāku iesaisti darba tirgū, tie nevar pilnībā kompensēt pieejamā darbaspēka samazināšanos.Ekonomiste prognozē, ka, attīstoties automatizācijai, robotizācijai un mākslīgajam intelektam, ekonomikas izaugsme ar laiku kļūs mazāk atkarīga no nodarbināto skaita pārmaiņām. Vienlaikus tehnoloģiju attīstība ne vienmēr nozīmēs bezdarba pieaugumu, jo radīsies arī jaunas darba vietas un pienākumi, kas būs saistīti ar šo risinājumu ieviešanu.Tomēr lielāki izaicinājumi gaidāmi darbiniekiem, kuriem būs grūtāk pielāgoties jaunajām darba tirgus prasībām, norāda Opmane.Vērtējot pašreizējo situāciju, ekonomiste atzīmē, ka Latvijas darba tirgus saglabājas noturīgs, neraugoties uz atsevišķos uzņēmumos īstenotajām vai plānotajām kolektīvajām atlaišanām. Šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis samazinājies līdz 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un pirms gada.Arī reģistrētais bezdarbs turpina pakāpeniski sarukt. Oktobra beigās reģistrēto bezdarbnieku skaits bija par vairāk nekā 700 mazāks nekā pirms gada. Turklāt reģistrētais bezdarbs gada laikā samazinājies arī Latgalē, kur vasarā tika ziņots par vairāku uzņēmumu reorganizāciju un darba vietu samazināšanu.Opmane skaidro, ka šīs tendences apliecina joprojām nozīmīgo pieprasījumu pēc darbiniekiem. Lai gan atsevišķos uzņēmumos darba vietas tiek likvidētas, citos joprojām trūkst piemērotu darbinieku. Turklāt tiek īstenoti jauni investīciju projekti un uzņēmumi plāno paplašināšanos, radot papildu nodarbinātības iespējas.Ekonomiste piebilst, ka kopējais nodarbināto skaits pēdējā gada laikā pat nedaudz palielinājies, neraugoties uz darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos.Savukārt "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka strādājošo pirktspēja nākamgad turpinās uzlaboties, reālajām neto algām pieaugot par 2-3%, kas ir līdzīgs kāpums šogad gaidāmajam.Viņš norāda, ka Latvijas darba tirgus turpinās kļūt pievilcīgāks, jo valsts ekonomika atkal sākusi straujāk tuvoties Eiropas Savienības (ES) vidējam attīstības līmenim. Pēc ekonomista aplēsēm, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) reālais pieaugums šogad varētu vismaz par diviem procentpunktiem pārsniegt ES vidējo rādītāju, Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedzot aptuveni 73-74% no ES vidējā līmeņa.Strautiņš skaidro, ka Latvijas ekonomikas tuvināšanās ES vidējam līmenim bija strauja līdz 2021. gadam, pēc tam apstājās, bet pērn atsākās. Viņa ieskatā tas nozīmē, ka iespējas apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos arvien lielākā mērā būs atkarīgas no politiskiem lēmumiem darba tirgus jomā.Vērtējot jaunākos datus, Strautiņš norāda, ka Latvijas darba tirgus rādītāji liecina par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Šogad trešajā ceturksnī nodarbinātības līmenis iedzīvotāju grupā vecumā no 15 līdz 74 gadiem sasniedza 66,1%, pārsniedzot iepriekšējo rekordu - 65,6%, kas tika sasniegts 2019. gada trešajā ceturksnī.Vienlaikus ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits pirmo reizi darbaspēka apsekojuma vēsturē samazinājies zem 400 000, gada laikā sarūkot par 3,5%.Strautiņš atzīmē, ka nodarbinātības līmenis jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem sasniedzis 36,9%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada sākuma. Tāpat augsta ekonomiskā aktivitāte saglabājas iedzīvotājiem vecumā no 65 līdz 74 gadiem, no kuriem trešajā ceturksnī strādāja 27,5%.Ekonomists prognozē, ka vidējais nodarbināto skaits šogad būs nedaudz mazāks par 890 000, kas ir gandrīz tikpat, cik 2012. gadā. Vienlaikus viņš uzsver, ka šajā laikā būtiski uzlabojusies strādājošo pirktspēja. Kopš 2012. gada reālais IKP uz vienu iedzīvotāju audzis par 41,2%, savukārt pēcnodokļu algu pirktspēja palielinājusies par vairāk nekā 80%.Strautiņš arī atzīmē, ka, lai gan nodarbinātības rādītāji Latvijā uzlabojas, tie joprojām atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm un vairākām citām Eiropas valstīm, tostarp Zviedrijas un Nīderlandes.Jau ziņots, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija nodarbināti 897 000 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 66,1%, kas ir par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2026. gada otro ceturksni - nodarbinātības līmenis Latvijā palielinājies par vienu procentpunktu.

Rabota

Oбщество

Latvijas darba tirgus turpmākajos gados turpinās attīstīties, tomēr ekonomikas izaugsmes iespējas arvien vairāk ierobežos darbaspēka pieejamība un demogrāfiskās tendences, aģentūrai LETA norādīja banku ekonomisti, komentējot jaunākos darba tirgus datus. Latvijas...

Ekonomisti: Latvijas darba tirgus attīstību arvien vairāk ierobežos darbaspēka trūkums

LETA

Похожие новости

Загружаем...