Plāno meklēt starptautisku investoru, lai LMT un TET darījumu pabeigtu gada laikā

Sakaru uzņēmumiem SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nebūtu jāpaliek 100% valsts kontrolē, tāpēc pareizāk būtu šos uzņēmumus atsevišķi vai apvienotus virzīt uz biržu, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti, komentējot valdības lēmumu "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC)."SEB bankas" ekonomistam Dainim Gašpuitim šķiet, ka šobrīd šis varētu būt iespējami optimālākais variants. Vienlaikus Gašpuitis norāda, ka tas ir lēmums par to, kuri risinās tālākās sarunas ar "Telia", no kurām tad izrietēs konkrēti risinājumi.Ekonomists uzsver, ka ir būtiski, lai turpmākās sarunas un darījums notiktu abpusēji korekti, respektējot investorus, lai darījums neietekmētu investīciju vidi. Tas, kā tiks strukturēts darījums, ekonomista ieskatā varētu būt otršķirīgs jautājums."Būtiskāks jautājums ir par to, kā šie uzņēmumi tiks pozicionēti tālāk, lai atraisītu to izaugsmes potenciālu. Respektīvi, ir svarīgi, lai uzņēmumi nepaliktu valsts kontrolē, tos virzot uz biržu," pauž Gašpuitis."Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atgādina, ka Latvijas un zviedru investoru domstarpības par tiem kopīgi piederošo sakaru uzņēmumu darbības stratēģiju ir turpinājušās jau kopš deviņdesmitajiem gadiem.Viens no publiski minētajiem iemesliem - Latvija vēlas, lai šie būtu tehnoloģiju uzņēmumi ar reģionālām un varbūt pat globālām ambīcijām, bet zviedri vēlas koncentrēties uz Latvijas tirgu, skaidro Strautiņš. Viņaprāt, tas noteikti traucē šo uzņēmumu pārvaldīšanu."Ja uzņēmumu līdzīpašnieki nespēj saprasties, tad vienas puses aiziešana no uzņēmuma ir saprātīgs risinājums. Ir ļoti svarīgi pārtraukt situāciju, kad abu akcionāru - valsts un "Telia" domstarpību dēļ uzņēmumos ir apgrūtināta stratēģisko lēmumu pieņemšana," uzsver Strautiņš.Ekonomists norāda, ka sakaru sistēmas ir viens no infrastruktūras svarīgākajiem elementiem, abi uzņēmumi ir arī svarīgi sadarbības partneri citiem Latvijas uzņēmumiem, pirmkārt, elektronikas nozarei, kas Latvijā ir izteikti specializēta sakaru sistēmu ražošanā.Ja valsts palielinās ietekmi abos uzņēmumos, tad pieaugs iespējas sakaru nozari attīstīt tā, lai tas veicinātu citu ekonomikas nozaru attīstību, uzskata Strautiņš. Viņaprāt, abu uzņēmumu apvienošana sniegtu ievērojamas iespējas paaugstināt efektivitāti."Nav gan vēl zināms, vai zviedru puse piekritīs savas daļas pārdot. Domāju, ka pat veiksmīga gala iznākuma gadījumā šis būs ilgstošs process, pirmais piedāvājums, visdrīzāk, tiks noraidīts, būs kaulēšanās," pauž Strautiņš.Viņaprāt, apvienotā sakaru uzņēmuma izveidošanas gadījumā šī būtu labākā iespēja ilgi cildinātajai valsts uzņēmumu kotēšanai biržā, jo mūsdienās valstij nav nepieciešams nodarboties ar sakaru biznesu.Savukārt bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka šobrīd Latvijas valsts budžeta iespējas uzņemties papildus jaunus izdevumus ir pilnīgi nereālistiskas, līdz ar to valdība ir meklējusi alternatīvas kā varētu finansēs šo potenciālo "Tet" un LMT kapitāldaļu izpirkšanu. Tomēr ekonomists vērš uzmanību, ka līdz galam neatbildēti jautājumi ir, vai šī potenciālā darījuma īstenošana tiešām ir nepieciešama, kāda būs tālākā attīstības stratēģija un vai tas ir jādara šobrīd, kad valsts finanšu situācija ir tik saspringta."Lai arī ir izskanējis, ka šobrīd uzņēmumu akcionāriem ir problēmas atrast kompromisus un vienoties par tālāko uzņēmumu darbību, pieredze rāda, ka privāta akcionāra klātbūtne valstij piederošos uzņēmumos nodrošina zināmu biznesa efektivitāti, uzlabo korporatīvo pārvaldību un mazina brīvā tirgus kropļošanu," norāda Purgailis.Līdz ar to Purgailis uzskata, ka "Tet" un LMT 100% kapitāldaļu nonākšana valsts īpašumā nav uzskatāma par iespējami labāko risinājumu. Purgailis norāda, ka šāds risinājums ir pieņemams tikai kā starpposms, vēlāk virzot reorganizēta un apvienota uzņēmuma daļēju kotēšanu biržā jeb piesaistot atsevišķus finanšu vai stratēģiskos investorus.Raugoties uz publiski pieejamo komunikāciju no "Telia" puses, Purgailis secina, ka zviedru uzņēmums, visticamāk, mēģinās izmantot situāciju, kur Latvijas valdība ir ļoti ieinteresēta atpirkšanas darījumā, un "Telia" centīsies sev piederošās kapitāldaļas pārdot ar papildus prēmiju virs tirgus vērtības. Cik lielu prēmiju un vai vispār Latvijai būtu jāmaksā, paliek atklāts jautājums, norāda Purgailis.

<div>Partijas "Jaunā vienotība" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pozitīvi vērtē valdības lēmumu ar valstij piederošo uzņēmumu AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) starpniecību izpirkt SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" daļas no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" un attiecīgi kļūt par šo uzņēmumu vienīgo īpašnieku.Jurēvics aģentūrai LETA faktiski citēja Ekonomikas ministrijas otrdienas paziņojumā ietvertos apgalvojumus, ka nevis valsts kā vienīgais akcionārs uzdeva "Latvenergo" un LVRTC izteikt piedāvājumu "Telia", bet abi uzņēmumi paši esot "informējuši valdību par savu vēlmi iesaistīties darījumā" un valdība to esot tikai "pieņēmusi zināšanai".Iepriekš valdība bija pilnvarojusi Ekonomikas ministriju (EM) izteikt "Telia" daļu atpirkšanas piedāvājumu, taču problēmu radīja nepieciešamo līdzekļu atrašana, lai šis darījums neietekmētu valsts budžetu. Aģentūra LETA jau martā ziņoja, ka valdības un ministriju pārstāvji izskatīja dažādus darījuma finansēšanas mehānismus, tostarp viens no variantiem paredzēja, ka "Telia" piederošās daļas valsts izpirktu ar tai piederošo lielo uzņēmumu, tajā skaitā "Latvenergo", palīdzību.Tikai LVRTC pirms tam bija publiski paudis gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā.Jurēvics uzsver, ka mērķim ir jābūt padarīt LMT un "Tet" eksportspējīgus uz valstij izdevīgiem nosacījumiem ar mērķi turpināt attīstīt augstās tehnoloģijas un fokusēties uz straujāku eksportu."Latvijai ir svarīgs eksportspējīgs uzņēmums, kuram ir augsts peļņas potenciāls. Nevaram pieļaut, ka šie uzņēmumi zaudē savu tirgus vērtību," uzskata deputāts.Viņš atzīmē, ka valdības jau iepriekš ir strādājušas pie risinājumiem, kā palielināt uzņēmumu vērtību un vairot to kapitālu."Tāpēc uzskatu šo soli par pozitīvu un būtisku, kas ļauj mums virzīties tālāk," norāda Jurēvics.

Valdības lēmums par turpmāko rīcību saistībā ar tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni veicinās gan uzņēmumu un nozares izaugsmi un attīstību, gan sniegs skaidru signālu sabiedrībai, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāvji.Uzņēmumā norāda, ka iesaistītās puses ir gatavas attīstībai un uzņēmumu konkurētspējas nostiprināšanai ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos."Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks akcentē, ka tās ir labas ziņas visai Latvijas sabiedrībai, ka pēc 20 diskusiju gadiem ir pieņemts konkrētāks lēmums."Saprotam, ka ir panākta sākotnējā vienošanās par "Tet" un LMT īpašnieku sastāva izmaiņu uzsākšanu. Ir skaidrs, ka mūs visus sagaida apjomīgs un aizraujošs darba process," atzīmē Tatarčuks, norādot, ka "Tet" turpinās īstenot uz izaugsmi vērsto stratēģiju, iesāktos projektus, nodrošinās klientu servisu, kā arī stiprinās sadarbību ar partneriem gan Latvijā, gan eksporta tirgos."Arī nākotnē raugāmies ar pārliecību un pozitīvi - to apstiprina "Tet" pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 7,3%, sasniedzot 95,9 miljonus eiro," norāda Tatarčuks."Tet" norāda, ka uzņēmums pērn piecas reizes palielinājis no Eiropas Savienības fondiem piesaistīto finansējumu inovācijām - ap desmit miljoniem eiro, kamēr 2023.gadā tie bija divi miljoni eiro.Galvenās inovāciju izpētes tēmas, kurām finansējums tika piesaistīts, bija kiberdrošība un kvantu drošās tehnoloģijas, kritiskās infrastruktūras attīstība un biznesa procesu automatizācija, izmantojot mākslīgo intelektu.Tatarčuks norāda, ka Latvijas uzņēmumu iespējamā sinerģija un vienots skatījums par attīstību dos grūdienu gan inovācijām, gan eksporta izaugsmei, tādā veidā sekmējot vairāku nozaru attīstību, kā arī var palīdzēt attīstīt kapitāla tirgu, jo pieaugoša nozaru izaugsme un efektivitāte veicina jaunu investīciju piesaisti un rada iespēju tehnoloģiju sektora uzņēmumiem iekļūt biržā.Jau ziņots, ka "Tet" un LMT daļu pilnīgā izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" tiks iesaistīti valstij piederošie uzņēmumi "Latvenergo" un LVRTC, otrdien nolēmusi valdība.Līdz šim sarunas ar "Telia" par LMT un "Tet" nākotni veda Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tagad piedāvājumu par daļu izpirkšanu pilnvaroti izteiks valstij pilnībā piederošie "Latvenergo" un LVRTC.Nav gan zināms, vai "Telia" piekritīs piedāvājumam.Par darījuma summu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) solīja informēt tuvākajā laikā, jo esot jāievēro zināms process, bet tā būšot tirgus cenai atbilstoša.Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.Valainis sacīja, ka tiks arī meklēts starptautisks finanšu investors, un šo procesu plānots sākt no rītdienas. Tāpat arī nākotnē tiks strādāts pie tā, lai uzņēmumi tiktu kotēti biržā."Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste cer, ka darījumu izdosies pabeigt gada laikā.Valainis skaidroja, ka valdība otrdien pieņēmusi konceptuālu lēmumu par to, kā virzīsies tālāk attiecībās ar "Telia" un kā notiks Latvijas lielāko telekomunikāciju uzņēmumu tālāka attīstība."Mūsu mērķis ir padarīt uzņēmumus eksportspējīgākus un uz valstij izdevīgākiem nosacījumiem," sacīja Valainis, uzsverot, ka "Tet" un LMT ir strādājuši ļoti labi, bet to vēsturiskais modelis ir kavējis uzņēmumu attīstību.Nākotnes redzējums valstij un "Telia" bijis atšķirīgs - ja Latvijas puse redz attīstību tehnoloģiju virzienā un eksportā, tad "Telia" vairāk fokusējās uz vietējo tirgu un telekomunikācijām, uzvēra Valainis.Pēc Valaiņa teiktā, arī citās pasaules valstīs enerģētikas un telekomunikāciju uzņēmumi veido kopīgas alianses, kopuzņēmumos apvienojot kompetences.Vienlaikus par uzņēmumu apvienošanu runāt esot pāragri.Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība."Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, kura rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT, kas pirms tam būtu iegādājies "Tet" telekomunikāciju biznesu. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri.Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā iepriekš pauda LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli. Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT daļas.Iepriekš neoficiāli izskanēja, ka "Latvenergo" varētu būt viens no uzņēmumiem, ar kura starpniecību notiktu šis darījums, jo valdība nebija gatava LMT un "Tet" izpirkšanā ieguldīt valsts budžeta līdzekļus.

 </div>

Bizness

Бизнес

Sakaru uzņēmumiem SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nebūtu jāpaliek 100% valsts kontrolē, tāpēc pareizāk būtu šos uzņēmumus atsevišķi vai apvienotus virzīt uz biržu, aģentūrai LETA pavēstīja banku...

Ekonomisti pārliecināti, ka TET un LMT jāpaliek valsts kontrolē, kamēr JV politiķis lēmumu vērtē pozitīvi

LETA

Похожие новости

Загружаем...