Būvniecības nozare un pasūtītāji ir pārvarējuši pēdējo gadu izaicinājumus, un pasūtītāju aktivitātes pieaugums pozitīvi ietekmē nozares rādītājus, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta ekonomists Jānis Ušpelis.Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms bija par 25,7% lielāks salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu. Ceturkšņu griezumā tie bija straujākie pieauguma tempi 2023.gadā.Šajā periodā inženierbūvniecības apjoms pieauga visstraujāk - par 32,5%, savukārt ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apjoms palielinājās attiecīgi par 26,7% un 19,5%. Kopumā 2023.gadā nozares izlaide bija par 18,9% lielāka nekā gadu iepriekš.Visās būvniecības pamatgrupās 2023.gadā ir vērojamas izaugsmes tendences. Aplūkojot pieauguma tempus nozares ietvaros, līderis ir ēku būvniecība, bet lēnāka izaugsme vērojama inženierbūvniecībā.Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka būvniecības nozares sniegums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas pie nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem pērn ļāva Latvijas ekonomikai noturēties salīdzinoši labā formā.Vienlaikus Valainis pauž pārliecību, ka pēc Ekonomikas ministrijas izstrādāto 42 grozījumu pakotnes pieņemšanas birokrātijas mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas un būvniecības procesā Latvijas "būvniecības nozare piedzīvos jaunu būtisku izrāvienu".Ēku būvniecības apjoms 2023.gadā palielinājās par 26,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nedzīvojamo ēku segments attīstījās straujāk kā dzīvojamo māju segments.Inženierbūvniecības apjomi bija par 10,8% lielāki kā 2022.gadā. Būvniecības pamatgrupas attīstības dzinuļi bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība un pārējā inženierbūvniecība, savukārt ceļu un dzelzceļu būvniecība ir vienīgais nozares segments, kurš 2022.gadā nedaudz samazinājās.Specializēto būvdarbu pieauguma temps 2023.gadā bija 17,8%. Pieaugums novērojams visos pamatgrupas segmentos, no kuriem visaktīvāk attīstījās elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības.Pērn izsniegtas 4239 būvatļaujas, kas ir par 9,2% mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Būvatļaujās paredzamās platība ir nedaudz lielāka kā 2022.gadā, pieaugums par 0,6%. To noteica nedzīvojamo ēku segments, lielākais pieaugums ir biroju ēkām, kā arī rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām.Ušpelis norāda, ka "nozares attīstība 2023.gadā un tās pozitīvie rādītāji ļauj domāt par šādas tendences turpināšanos arī šogad, tajā pašā laikā paturot redzeslokā izaicinājumus, ar kuriem ekonomika un būvniecības nozare saskaras".

строительство

Ekonomika

Ekonomikas ministrija

Бизнес

Būvniecības nozare un pasūtītāji ir pārvarējuši pēdējo gadu izaicinājumus, un pasūtītāju aktivitātes pieaugums pozitīvi ietekmē nozares rādītājus, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta ekonomists Jānis Ušpelis. Pagājušā gada...

EM: Būvniecības nozare ir pārvarējusi pēdējo gadu izaicinājumus

LETA

Похожие новости

Загружаем...