"Slavenības. Bez filtra" dalībniece latgaļu dāma Margarita Kolosova ierodas Rīgā pie sava drauga Mārtiņa, un pēc kopīgas pastaigas pa vietām, kas saistās ar viņas bērnības atmiņām, abi dodas uz frizētavu, kur Margarita plāno atsvaidzināt matus. Salonā sākotnēji valda silta, nepiespiesta atmosfēra – frizieris Gunārs strādā ap Margaritas matiem, bet trijotne īsina laiku sarunās par dzīvi, ikdienu un dažādām personīgām tēmām.

Frizieris, uzsākot darbu, vaicā Margaritai, vai procedūra sagādā kādu sāpīgumu, taču viņa, ne mirkli nevilcinoties, atbild, ka nesāp un piebilst: "Zini, kas ir sāpes… sāpes ir dzemdēt bērnus." Šis teikums nosaka sarunas turpmāko gaisotni – tā kļūst dziļāka, godīgāka, un Margarita, sēžot krēslā, runā par sirds sāpēm, attiecību pieredzi un to, kas viņu savā dzīvē patiesi ir ievainojis, piebilstot.

Saruna dabīgi nonāk līdz viņas privātajai dzīvei. Mārtiņš piesardzīgi jautā, vai runa ir par viņas aizgājušo vīru. Margarita skatās spogulī un īsi, bet trāpīgi atbild: "Attiecībās… jā. Viņš vēl ir dzīvs. Bet attiecībās – mazliet kā zaudējums."Martiņš jokojot jautā vai visi pieci ir no viena tēva, un Margarita apstiprina: "Jā, visi pieci." Tas frizieri pārsteidz, viņš uz brīdi pat pārtrauc kustības un pārjautā: "Pieci bērni? Visu cieņu."

Margarita smej un paskatās Gunāram spogulī pretī: "Tev viss vēl ir priekšā.

Saruna turpinās ar vieglāku toni. Margarita stāsta par bērnu līdzībām un piemin vecāko meitu: “Vecākajai meitai ir dabiski blondi mati.” Mārtiņš pajoko, ka līdzība dažreiz mēdz būt nosacīta, uz ko Margarita atbild ar sev raksturīgu atklātību: “Visi ir bijušā vīra. Vecākā... tur tāds raksturs, ka DNS tests nav vajadzīgs."

Pēc šīm ģimenes tēmām Margarita pēkšņi, kā tas viņai raksturīgi, pārslēdzas uz pavisam citu sarunu virzienu un emocionāli stāsta par svešām valstīm un upēm, sakot: "Zini, kādas **** upes ir Turcijā? Tur ir Eifrata un Tigra – par tām mēs skolā noteikti mācījāmies." Tieši šajā brīdī, kad saruna ir brīvā ritmā un Margarita runā atklāti, iekļaujot arī kādu asāku vārdu, notiek negaidīts pavērsiens.

Frizieris Gunārs, kurš līdz tam bijis ļoti draudzīgs un brīvi iesaistījies dialogā, pēkšņi kļūst nopietns. Viņš uzlūko Margaritu un mierīgā, bet pamanāmi stingrā tonī pasaka: "Es varu palūgt… nelamāties salonā? Ir iespējams?

Šie vārdi izsit ritmu un saruna uz īsu brīdi apraujas un Margarita apmulst.

Aizkadrā viņa pauž ka domājusi ka frizieris joko."Kamēr mēs bijām tur vieni paši, kamēr neviens darbinieks nebija, viņam nebija nekādu pretenziju. Viņš jau sāka pareizi pavilkties… sāka iebraukt tēmā, stāstīja, ka celtniecībā strādājam. Un te pēkšņi – "lūdzu, nelamājies"," domīgi saka Margarita.

Lasi arī!

"Viņš mani redzēja, bet gāja garām." Margarita Kolosova atklāti par attiecībām ar bioloģisko tēvu

"Tā bija tā brīža dzīve – ko es varu izdarīt?" Margarita Kolosova par laiku, kad nebija citas

"Es mammai to nepiedevu."Margarita Kolosova atklāti par attiecībām ar māti