Finanšu ministrija vēl par 0,1 procentpunktu samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šim gadam, sagaidot, ka ekonomikas izaugsme būs 1,1% apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Savukārt inflācijas prognozes šim gadam ir palielinātas par vienu procentpunktu.

Sākot 2026.gada valsts budžeta sagatavošanu, FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2025.-2029.gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 1,1% apmērā, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk, nekā FM bija paredzējusi februāra sākumā, sagatavojot Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumu.

Vienlaikus ekonomikas izaugsmes prognozes nākamajiem gadiem nav mainītas, saglabājot tās attiecīgi 2,1% apmērā 2026.gadam un 2,2% apmērā nākamajiem trim gadiem.

FM skaidro, ka prognozes samazināšana 2025.gadam pamatā saistīta ar pieaugušo nenoteiktību par ekonomikas izaugsmi ārējos tirgos pēc ASV tarifu paziņojumiem, kā arī Latvijas ekonomikas nedaudz vājāko sniegumu šā gada pirmajā ceturksnī. To noteica galvenokārt ar laika apstākļiem saistītais kritums enerģētikas nozarē, kā arī lejupslīde veselības aprūpes nozarē.

Vienlaikus atšķirībā no pagājušā gada, kad auga ar sabiedrisko sektoru vairāk saistītās nozares, šogad pirmajā ceturksnī kāpums fiksēts lielākajā daļā ražošanas un pakalpojumu nozaru. Tostarp spēcīgs pieaugums bijis būvniecībā un investīcijās, atjaunojas izaugsme apstrādes rūpniecībā un transportā un spēcīgi augušas arī izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares.

Pēc ministrijā paustā, tas dod pamatu sagaidīt spēcīgāku ekonomikas izaugsmi nākamajos ceturkšņos, pēc 0,3% krituma pirmajā ceturksnī gadā kopumā sasniedzot 1,1% pieaugumu. Līdz ar joprojām spēcīgo algu kāpumu ir visi priekšnosacījumi straujākam privātā patēriņa pieaugumam. Strauja attīstība šogad gaidāma arī investīciju projektu realizācijā, savukārt ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs dod pamatu arī mērenam eksporta pieaugumam.

FM arī norāda, ka, lai arī eirozonai un Eiropas Savienībai prognozētie izaugsmes tempi pēdējo mēnešu laikā ir samazināti, Latvijas lielākajām ārējās tirdzniecības partnervalstīm kopumā šogad izaugsme gaidāma straujāka nekā pērn. Desmit lielāko Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu prognozētā vidējā svērtā izaugsme šogad sasniedz 1,8%, salīdzinot ar pērn uzrādīto 1,1%.

Savukārt, ņemot vērā straujāku, nekā prognozēts, pārtikas cenu pieaugumu, kā arī kopumā augšupvērstas izmaiņas siltuma tarifos, inflācijas prognoze 2025.gadam ir paaugstināta līdz 3,5%, salīdzinot ar februārī paredzētajiem 2,5%. Nākamajā gadā gaidāma inflācijas pazemināšanās līdz 2,3%, pēc tam cenu pieaugumam stabilizējoties 2,2% līmenī, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.

Līdz ar ekonomikas kritumu šā gada pirmajos mēnešos bezdarba līmenis ir nedaudz paaugstinājies, un bezdarba prognoze ir nedaudz koriģēta uz augšu - līdz 6,9% šim un 6,3% nākamajam gadam. Neskatoties uz šo korekciju, kopējā bezdarba krituma tendence saglabājas, ko nosaka gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan straujākas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, skaidro ministrijā. Attiecīgi līdz 2029.gadam bezdarba līmenis var noslīdēt līdz 5,4%. Vienlaikus nedaudz samazināta arī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita prognoze, ko tāpat ietekmē demogrāfiskā situācija.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc iepriekšējo divu gadu straujā kāpuma šogad palielinās nedaudz lēnāk nekā iepriekšējos divos gados. Tomēr pieauguma temps gada pirmajos mēnešos joprojām bijis spēcīgs, un vidējās algas pieauguma prognoze šim gadam paaugstināta līdz 7,5% un 2026.gadam līdz 6%.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. FM uzsver, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos.

Starp būtiskākajiem negatīvajiem riskiem ir tirdzniecības tarifu kari, kas var straujāk samazināt ekonomikas izaugsmi Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, ģeopolitiskā situācija reģionā un konflikti pasaulē, kā arī augstas inflācijas saglabāšanās un kavēšanās investīciju projektu realizācijā. Vienlaikus ir arī pozitīvie riski, kas ietver negatīvo scenāriju nerealizēšanos, tirdzniecības konfliktu atrisināšanos un karadarbības pārtraukšanu Ukrainā.

Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas un komercbanku ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.