Raidījumu "Ceļot bez robežām" un "Atrasts Baltijā" vadītājs Ivars Cīrulis turpina dalīties ar saviem iespaidiem no ceļojuma Albānijā. Kā atklāj pats ceļotājs, jau pirmajās dienās piedzīvoti vairāki izaicinājumi – izbraukts cauri meža ugunsgrēkam, gandrīz pazaudēta somiņa ar dokumentiem, nestrādājošs kondicionieris, putekļaini kalnu ceļi un prāmju ostas bardaks. Taču tas viss tikai piešķir ceļojumam īpašu garšu.

"Pirmā bilde ir no prāmja, ar kuru pašreiz peldam pa Komana ezeru, otrā – no meža ugunsgrēka, kuram vakar sanāca izbraukt cauri, bet trešā – no bardaka ostā, lai tiktu uz prāmja," raksta Cīrulis savā "Facebook" lapā.

Nakts pavadīta pie kalnu upītes, un rīts sācies ar atsvaidzinošu mazgāšanos ledainajā ūdenī. "Kāju pēdas gandrīz vai rauj krampī no aukstuma, bet tas ir tik atspirdzinoši," atklāj ceļotājs. Brokastīs – desiņas, maizes, tomāti un gurķi.

Kas var būt gardāks par brokastīm starp kalniem, tālu prom no pilsētas? spriež Ivars.

Ceļš tālāk veda pa grants ceļiem karstā saulē, kad temperatūra pārsniedza +30 grādus, bet kondicionieris, kā jau ierasts, vairs nedarbojās. Ar atvērtiem logiem un putekļiem mutē ceļotāji pacēlušies virs 1200 metriem, kur nobaudīta kafija nelielā kalnu kafejnīcā. Un tieši tur noticis kāds būtisks notikums – aizmirsta somiņa ar dokumentiem un naudu.

Es pat nebiju pamanījis, ka manas somas nav automašīnā, bet kafejnīcas saimniece, par spīti grūtajam ceļam, mūs panāca, lai to atdotu. Par viņas laipnību un apņēmību viņai atstāju 70 eiro," atceras Ivars.

Tālāk ceļotāji devušies uz kempingu pie ezera, kur par nakšņošanu četriem cilvēkiem samaksāti 30 eiro, bet par veļas mazgāšanu – 3 eiro par reizi.

"Kempingā bija viss nepieciešamais – tualetes, dušas, restorāns. Vakarā nogaršojām vietējos albāņu ēdienus, cena vidēji 20 eiro par cilvēku," piebilst Cīrulis.

Īpašs piedzīvojums bijis trīs stundu brauciens ar prāmi pa Komana ezeru, pēc kura sākās īstais bezceļu pārbaudījums kalnos. "Pirmās divas dienas bija tikai iesildīšanās. Tad sākās īstais brauciens – ātrums 5–15 kilometri stundā, ceļi pilni akmeņu un lietus izskalotu gravu.

Bija brīži, kad nācās apstāties un domāt, kā vispār to var izbraukt," raksta ceļotājs.

Taču visi grūtumi atmaksājušies ar kalnu ainavām, kas mainījušās ik uz soļa – te klintis, te zaļas pļavas, te ozolu meži. "To, ko redzējām mēs, iespējams, nav iespējams piedzīvot citādi kā vien ar 4x4 auto vai ejot kājām," uzsver Cīrulis.

Vakaros ceļotāji iekārtojuši nometnes pie upēm un pļavās, gatavojuši vakariņas un klausījušies gida Fredija stāstos par Albānijas vēsturi.

"Internets tur nebija, bet izrādās – var iztikt arī bez tā. Un pat ļoti labi," raksta ceļotājs.

Dienas beigās kalnos sagaidītas ainavas, kas pārsteigušas pat pieredzējušos ceļotājus. "Viegls šis brauciens nav, bet skaists gan," rezumē Ivars, solot, ka viss piedzīvotais būs redzams arī "Ceļot bez robežām".

Lasi arī!

Noslēpumainā Branas pils – vai tiešām Drakulas mājas?

"Ceļošana ir tā, kas dod brīvību." Ivara Cīruļa ceļojumu stāsti tagad arī 1188play

Ne tikai Parīzē – arī Baltijā slejas Eifeļa radīts šedevrs

Hījumā salas Vēja tornis – sešstāvu brīnums ar kāpšanas sienu un izklaidēm