Eiropas fondu uzraugi – Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra
pēdējo divu gadu laikā ir apturējusi fondu naudas maksājumus Rēzeknes
valstspilsētai piecos īstenošanā esošos projektos par kopējo summu trīs miljoni
eiro. Iemesls ir aizdomas par iespējamu interešu konfliktu, jo Rēzeknes valsts
pilsēta slēgusi līgumus ar uzņēmumu “Latgalija”, kas pieder mēra Aleksandra
Bartaševiča ģimenes locekļiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. 

Kopējā faktiskā summa gan varētu būt pat lielāka par trim
miljoniem, jo pašvaldība par pēdējiem darbiem maksājuma pieprasījumus nav
iesniegusi, iespējams, zinot, ka par tiem tāpat netiks dots fondu finansējums.
Šīs, jau iztērētās summas, netiek pierēķinātas.

Rēzeknes šā gada budžets ir 44 miljoni, bet summa, ko
pilsēta aizņēmusies – ir teju 88 miljoni eiro. Dome nav tikusi galā ar šā gada
budžetu, bet jaunus aizņēmumus tai nedod, jo sasniegts aizņemšanās iespēju
griesti. Šobrīd ir arī aizdomas, ka pašvaldība varētu būt pieļāvusi kļūdas, sastādot
budžetu. Ja tas apstiprināsies, tas var dot pamatu domes priekšsēdētāja vai pat
visas Rēzeknes pilsētas domes atlaišanai. Bet jau tagad domei jālemj, no kādiem
izdevumiem un projektiem atteikties, lai varētu savilkt kopā galus – tam
pietrūkst 5,7 miljoni.

Rēzeknes valstspilsētas vadītājs Aleksandrs Bartaševičs par
trūkumu nevar sūdzēties, atšķirībā no paša vadītās pilsētas, kurai šobrīd
jādomā, kā savilkt jostas, lai izdzīvotu. Rēzeknē kā pirmais solis bija
izziņota pabalstu un atvieglojumu griešana. 

Uz jautājumu, vai mazinās algas arī domniekiem, mērs atbild,
ka viņš līdz gada beigām ziedošot savu algu sociālo pabalstu izmaksai. Vai viņu
turpmāk uzturēs sieva? Mērs atbild: “Nu nav obligāti, ka sieva. Man uzkrājumi
ir, lai sevi uzturētu.”

<h2>“Ģimenes bizness” slikti nedzīvo</h2>

Bartaševiča deklarācijā par pagājušo gadu norādīti uzkrājumi
22 tūkstoši eiro. Bet viņa sievai Olgai un brālim Mihailam pieder būvuzņēmums
“Latgalija”, kas līdz šim pavasarim bija arī biedrs pilnsabiedrībā “Latgales
Būve”. Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze liecina, ka pēdējo piecu gadu
laikā abas kompānijas ieguvušas domes pasūtījumus par vismaz 19 miljoniem eiro.


Taču te arī sarežģījumi saistībā ar objektiem, ko finansē no
Eiropas fondiem. To uzraugiem radušās aizdomas par iespējamu interešu
konfliktu.

“No īstenošanā esošajiem projektiem piecos projektos ir
apturēti maksājumi - mēs neveicam šos maksājumus, pamatojoties uz to, ka pastāv
būtisks, iespējams interešu konflikta risks un attiecīgi, ņemot vērā to, ka
aģentūrā ir tā saucamā nulles tolerance pret dažādiem interešu konfliktiem,
pret krāpšanas riskiem, tad balstoties uz to, mēs maksājumus neveicam. Uz doto
brīdi apturēto maksājumu summa ir apmēram trīs miljoni,” saka Centrālās Finanšu
un līgumu aģentūras (CFLA) Latgales reģiona nodaļas vadītāja Liene Amantova-Salmane.

Piemēram, gandrīz miljons eiro no fondiem nav atgriezies
pilsētas budžetā par Kovšu ezera apkaimes uzlabošanu, ko veica “Latgalija”.
Maksājumu ieturēšana sākusies pirms diviem gadiem, pakāpeniski noslēdzoties
vienam projektam pēc otra, un attiecīgi arī augot pieprasītajai, bet
neizmaksātajai summai.

Pērn kārtējā konkursā, šajā reizē – par bērnudārza “Rotaļa”
atjaunošanu ar ERAF atbalstu, uzvarēja “Latgalija” ar miljonu eiro vērtu
piedāvājumu. To redzot, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pašvaldību jau
laikus brīdinājusi par riskiem nesaņemt atbalstu.

“Jā, tajā brīdī, kad mēs Iepirkumu uzraudzības birojā redzam
šodien publiski pieejamo informāciju, ka pašvaldība piešķīra līguma slēgšanas
tiesības SIA “Latgalija”, tad attiecīgi mēs informējām pašvaldību. Jāsaka,
atkārtoti informējām, un norādījām, ka mēs nevarēsim veikt maksājumus šī
projekta ietvaros, ņemot vērā, ka pastāv faktiski tās pašas aizdomas par
potenciālo interešu konfliktu. Un attiecīgi visas nākamās darbības bija
pašvaldības lēmums. Un šim projektam mēs neesam izmaksājuši ne no fonda daļas,
ne no valsts budžeta, respektīvi, nekādu publisko naudu vispār, jo mēs redzam,
ka viņi ir noslēguši šādu līgumu, kurā mums nav pārliecības, ka nav kādas
attiecības, šis te interešu konflikts,” saka CFLA pārstāve.

Tomēr šajā pavasarī bērnudārzā “Rotaļa” darbi tik un tā tika
uzsākti. Tagad būvnieki bērnudārzu pametuši pusratā, jo pašvaldībai nav naudas,
lai norēķinātos par darbiem, un nav zināms, kad tie varēs turpināties. Bet
izglītības iestādes vadītājai žēl par to, ka nu jau gadu bērni izmitināti mazās
telpās citās iestādēs, un nav zināms, cik vēl tas ilgs. 

Šobrīd nav arī zināms, kad un kā varētu noslēgties pārbaude
par iespējamo ar interešu konfliktu. Tāpat kā, vai tā ir saistīta ar pērn
rudenī notikušajām Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai jeb OLAF izmeklēšanas
darbībām trīs dienu garumā Rēzeknes domē.

<h2>Bartaševičs cenšas skaidrot radušos situāciju</h2>

Pilsētas mērs neuzskata, ka viņa ģimenes biznesa dēļ zem
sitiena palikta visa pašvaldība. Uz jautājumu, vai intensīvā būvniecība pilsētā
nav arī tādēļ, lai viņa ģimenei būtu darbs un ienākumi, Bartaševičs atbild:
“Jūs gribat, lai es kaut kā to versiju neapstiprinātu? Nu es arī neapstiprinu. Tā
ir citu versija, nu tad jebkurš cits cilvēks var tulkot to situāciju, kā viņš
grib. Manuprāt, svarīgi, lai būtu ievērots tas likuma ietvars šajā procesā.”

Taču Rēzeknes budžetā naudas trūkst. Ne tikai apturētie
maksājumi no fondiem radījuši robu pilsētas budžetā. Arī pārlieku lielā
atvēzēšanās uz investīciju projektiem to ir ietekmējusi. Pašvaldība, lai
turpinātu visu iesākto, kā arī lai izmaksātu atlīdzības, lūdza izsniegt vēl
jaunus, vairākus aizdevumus. Tomēr likums tai 
liedz izsniegt jaunus aizdevumus. Rēzekne sasniegusi aizņemšanās
griestus, kas ir 20 procenti pret ieņēmumiem. Tās kredītportfelis ir gandrīz 88
miljoni eiro.

Jau kopš maija pilsēta kavējusi maksājumus aptuveni miljona
vērtībā. Mērs norāda, ka pie naudas trūkuma vainojama gan minimālās algas
celšana, gan kredītprocentu pieaugums, gan siltumenerģijas izmaksas. Šie
apstākļi gan lielākoties bija paredzami un līdzīgi visās pašvaldībās. Taču
maksātspējas problēmas ir tikai Rēzeknei.“Vienkārši mums tas pilsētas uzlabošanas process bija
diezgan saspringts un varbūt vairāk saspringts nekā citās pašvaldībās, tāpēc
arī mēs nonācām ātrāk nekā citas pašvaldības pie šīs situācijas,” situāciju
skaidro Bartašēvičs.

Nedēļas sākumā pašvaldībā tika spriests, ka tai būtu
nepieciešami papildus jau 5,7 miljoni eiro, tai skaitā 1,3 miljoni uzturēšanas
izdevumiem, bet lielākā daļa 4,4 miljoni – investīciju projektu pabeigšanai.
Piektdienas pēcpusdienā dome lēma par stabilizācijas pieteikumu, kā trūkstošo
summu norādot jau vairāk nekā sešus miljonus eiro.

Viens no projektiem, kura pabeigšanai nepieciešams
aizņemties, ir rekreācijas jeb SPA centrs pie Kovšu ezera. Ēkas izbūves un tās
apkaimes sakārtošanas izmaksas pieaugušas no sākotnēji plānotiem astoņiem līdz
12,5 miljoniem eiro (12 476 073). Tiesa gan, nu jau trešo gadu
pašvaldība nesekmīgi mēģina atrast nomnieku SPA kompleksam un uzņēmēju, kas tam
blakus varētu uzcelt viesnīcu. Šonedēļ kārtējā izsole beigusies bez rezultāta.
Ja piecu gadu laikā tas neizdosies, būs jāatmaksā arī par šo projektu saņemtais
Eiropas fondu atbalsts.

<h2>Rēzeknes mēra dienas amatā ir skaitītas</h2>

Opozīcijas deputāti rosinājuši neuzticības balsojumu
Rēzeknes mēram, taču mēra nomešanai trūka vairākuma. 

“Man liekas, ka domes priekšsēdētājs, kurš ir tieši
atbildīgs par budžetu, bija domājis tā, ka naudas ienāks, pārdosim īpašumus,
ienāks, pārdalīs finansējumu no Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un tad lēnām ar
visām šīm saistībām varēs kaut kādā veidā norēķināties, šo trauksmi neceļot,
bet tomēr tas tā šobrīd nav izdevies,” saka opozīcijā esošā Ināra Groce.

Finanšu ministrija nav atbalstījusi aizdevumu prasīšanu,
tāpat tā aicina pilsētu pārskatīt savas ieņēmumu un izdevumu pozīcijas, un
atteikties no jauniem investīciju projektiem, kas aizvien ir plānā, piemēram,
Kultūras nama atjaunošana. Bartašēvičs intervijas laikā apvaino ministriju, ka
tai esot speciāla attieksme pret Rēzekni. Tikmēr Finanšu ministrijā bažījas par
to, ka pašvaldība jau veidojot šā gada budžetu, tajā nav ielikusi visus paredzamos izdevumus.“Ja pašvaldība janvārī ir lēmusi par to, ka tiek palielināta
atlīdzība, tad mēs šobrīd redzam, ka gluži pilnā apmērā šie izdevumi nav
ieplānoti budžetā, kas pēc būtības ir diezgan rupjš likuma pārkāpums. Mums
šobrīd ir bažas par to, protams, mēs esam lūguši Valsts kontroli arī veikt
ārkārtas revīziju, lai jau pārliecināties par tiem faktiem, kādi tad ir šobrīd
uz vietas,” saka FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas
departamenta direktore Inta Komisare.Pārkāpumi saistībā ar budžeta izveidi var maksāt amatu
pilsētas mēram vai pat visai domei kopumā. Vai tā būs, atbildīgais vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) vēl
nesaka, uzsverot, ka strādās īpaša komisija, kas pieprasīs Rēzeknei visu
nepieciešamo informāciju un to juridiski korekti izvērtēs, lēmuma pieņemšanai. 

“Bet jau iepriekš es varu pateikt tā, kā bija, tā nevar
turpināties, un tā vienkārši valdība dot naudu caurā laivā, nevarēs. Tātad
kādam būs jāatbild un rīcība būs un, teiksim tā, nebūs ilgi jāgaida,” saka
Sprindžuks. 

Bartaševičs pats no amata neplāno atkāpties.

Rēzekne

Politika

Ekonomika

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)

Māris Sprindžuks

Bizness

Бизнес

Eiropas fondu uzraugi – Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra pēdējo divu gadu laikā ir apturējusi fondu naudas maksājumus Rēzeknes valstspilsētai piecos īstenošanā esošos projektos par kopējo summu trīs miljoni eiro....

Ģimenes bizness un pazudušie miljoni: Kurš ir atbildīgs par "caurumu" Rēzeknes budžetā?

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...

Загружаем...