Žurnāliste Inga Spriņģe brīdina savus sekotājus neuzķerties uz internetā izplatītajiem krāpniecības mēģinājumiem, kuros tiek izmantota viņas seja.

Viņa norāda, ka jau teju 2 nedēļas internets, un it sevišķi “Facebook”, ir pilns ar viltus ziņām, kurās viņa it kā atmaskojot milzīgu krāpniecisku finanšu shēmu. Šīs ziņas ir nepatiesas un tiek izmantotas, lai no cilvēkiem izkrāptu naudu.

Spriņģe skaidro, ka atpazīt nepatiesas un krāpnieciskas ziņas iespējams pēc trim pazīmēm:

• Kāda ir mājaslapas adrese? Piemēram, ja raksts it kā ir ziņu portāla “LSM” veidots, taču links uz šo rakstu nav “LSM.lv”, bet gan citādāks, tā ir krāpniecība.
• Kas izplata šo ierakstu? Parasti tās ir dīvainas un nezināmas lapas vai cilvēki ar ārzemnieciskiem vārdiem un uzvārdiem, nevis latvieši. Tāpat pie šiem ierakstiem parasti būs norādīts, ka tie ir apmaksāti (sponsored).
• Lapas pazūd pēc dienas. Ja uz šo pašu adresi spiedīsiet vēlreiz nākamajā dienā, tā, visticamāk, jau būs pazudusi un nedarbosies.

Spriņģe norāda, ka šajā gadījumā viņa nevar nevienam par to sūdzēties, jo šīs nepatieso ziņu izplatītājorganizācijas parasti ir starptautiskas, un šādas shēmas tiek izmantotas visu laiku. Viņa lūdz cilvēkus sekot līdzi tam, kādām ziņām mēs izvēlamies ticēt un gadījumā, ja nav pārliecības, var ar žurnālisti sazināties un noskaidrot, vai konkrētā ziņa ir patiesa.