
Foto: Edijs Pālens/LETA
Šis cilvēks pavadījis cietumā vairāk nekā ceturtdaļu gadsimta. Likuma ietvaros viņš var lūgt atbrīvošanu, taču to nedara.
Žurnālists no programmas "Keiss" apmeklēja Jelgavas cietumu un runāja ar cilvēku, kurš brīvību izvēlējies apmainīt pret dzīvi aiz restēm.
Kamerā šis cilvēks dzīvo viens jau vienpadsmit gadus. Kopā ieslodzījumā atrodas divdesmit piecus gadus un deviņus mēnešus. Viņam ir četrdesmit astoņi gadi. Viņš notiesāts uz mūža ieslodzījumu par divkāršu slepkavību.
"Es apmeklēju skolu, eju tehnikumā, mācos par apdares strādnieku. Laiks paiet ātrāk. Nav problēmu. Ar administrāciju mums ir laba komunikācija," saka viņš.
Saskaņā ar Latvijas likumiem mūža ieslodzījuma notiesātais var iesniegt lūgumu par priekšlaicīgu atbrīvošanu pēc divdesmit pieciem gadiem ieslodzījumā. Taču viņš to nedara, sakot: "Pārbaudes uzraudzība nozīmē pastāvīgu kontroli: atskaites, tikšanās ar inspektoru, pārvietošanās ierobežojumi. Formāli tas ir brīvība, bet tajā nav brīvības sajūtas. "Pēc pāris mēnešiem es atgriezīšos atpakaļ," viņš saka.
Ieslodzījuma vietu pārvaldē apstiprina: oficiāli mūža ieslodzījuma notiesātajiem ir tiesības uz atbrīvošanu, bet neviens līdz šim to nav izmantojis.
Cietums Latvijā sen vairs nav tikai izolācijas vieta. Šeit darbojas skolas, tehnikumi, notiek resocializācijas programmas, nodarbības ar psihologiem, vēsta portāls "Lsm+".

Foto: Edijs Pālens/LETA
