Kad pavasaris atver logu siltākam gaisam un ziedputekšņi dejo gaisā, tas daudziem liek vairāk smaidīt, taču mājdzīvnieku saimniekiem reizēm nākas saraukt pieri. Draiskulīgais suns pēkšņi berzē ķepas un kasās, mierīgais kaķis šķauda un raud ar acīm — vai tas ir kas nopietns, vai vienkārši pavasaris ir atnācis ar visu savu ziedputekšņu spēku?

Pirmās pazīmes, ka alerģija dzīvniekiem var būt klāt

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem pavasaris var nest alerģisku reakciju uz apkārtējo vidi — īpaši ziedputekšņiem, zālēm un koku putekšņiem. Mājdzīvnieks var sākt biežāk kasīties, laizīt ķepas, parādās apsārtums uz ādas vai pat izkrīt spalva noteiktos laukumos. Nieze ir visbiežāk novērotais simptoms — tas var būt nemitīgs niezes cikls, kas dzīvnieku nomoka gan dienā, gan naktī.

Šķaudīšana un asarojošas acis, īpaši suņiem, var izskatīties pēc saaukstēšanās, taču, ja šie simptomi turpinās vairākas dienas bez temperatūras vai citiem akūtas infekcijas simptomiem, ir pamats domāt par alerģiju. Arī ausu iekaisumi — bieža ausu kasīšana, galvas kratīšana, nepatīkama smaka vai izdalījumi — var būt daļa no alerģiskas reakcijas.

Kā atšķirt alerģiju no citām veselības problēmām

Uztrauktam saimniekam vislielākais izaicinājums ir saprast — vai tiešām vainojama alerģija? Ne vienmēr simptomi ir viennozīmīgi. Parazitāras infekcijas, piemēram, blusas vai ērces, var izraisīt līdzīgu niezi un ādas problēmas. Arī dažādas baktēriju vai sēnīšu infekcijas izpaužas līdzīgi. Tāpēc svarīgi novērot, vai simptomi atkārtojas noteiktā laikā gadā, piemēram, tieši pavasarī.

Pavasara alerģija dzīvniekiem bieži parādās sezonāli — tā sākas, kad sāk ziedēt koki un zāles, un mazinās rudenī. Ja šī ir ne pirmā reize, kad mīlulis šādi jūtas tieši siltajos mēnešos, tā jau var būt būtiska norāde uz alerģiju.

Tomēr skaidru atbildi bieži var sniegt tikai veterinārārsts. Viņš izvērtēs simptomus, iespējams, ieteiks veikt alerģijas testus vai izslēgšanas diētas, lai atrastu kairinātāju. Pašdiagnostika šajā gadījumā var radīt vairāk problēmu nekā labuma, īpaši, ja dzīvniekam tiek dotas cilvēkiem paredzētas zāles bez konsultācijas.

Kad laiks doties pie vetārsta

Saimnieka rūpes un instinkts palīdzēt ir saprotamas un ļoti svarīgas. Tomēr ir brīži, kad pašiem tikt galā vairs nav prātīgi. Ja dzīvnieks intensīvi kasās, skrāpē ādu līdz asiņošanai, ja ausis ir pietūkušas, sāpīgas vai ar izdalījumiem, vai ja acis pastāvīgi asaro un šķiet iekaisušas — tas viss ir signāls, ka nepieciešama profesionāla palīdzība.

Arī izmaiņas uzvedībā — nemiers, miega traucējumi, atteikšanās ēst — var būt saistītas ar diskomfortu, ko rada alerģija. Jo ātrāk tiek uzsākta ārstēšana, jo mazāk ciešanu dzīvniekam un mazāk raižu saimniekam.

Veterinārārsts ne tikai palīdzēs noteikt diagnozi, bet arī piedāvās piemērotu ārstēšanu — iespējams, medikamentus niezes mazināšanai, īpašu kopšanu vai uztura korekcijas. Dažkārt pietiek ar nelielām izmaiņām ikdienā, lai dzīvnieks atkal justos labi.

Mierīgāks pavasaris visiem

Pavasaris nav jāpavada raizēs un dzīvnieka skrāpēšanās skaņās. Zinot, kā izpaužas alerģija dzīvniekiem, un laicīgi reaģējot, var palīdzēt savam četrkājainajam draugam šo laiku izdzīvot daudz mierīgāk. Rūpes, novērošana un savlaicīga vēršanās pie speciālista — tie ir soļi, kas palīdzēs ne tikai mīlulim justies labāk, bet arī saimniekam būt mierīgākam.

Jo pavasaris taču ir domāts kopīgiem piedzīvojumiem, nevis niezes cīņām.

Lapsa ar astoņiem lapsēniem mitinās zem dārza mājiņas Jāņupē