Kāpēc japāņi ir simtgadnieku tauta? Sports un smags darbs
palīdz japāņiem ne tikai nodzīvot ilgu mūžu, bet arī dzīvot veselīgi. Bet tie
nav visi noslēpumi. Lūk, ko paši japāņi saka par savu ilgmūžības recepti:
"Dzīvojiet pozitīvi, domājiet optimistiski un izvēlieties pareizos
ēdienus!"

Japāna jau daudzus gadus ieņem pirmo vai otro aiz Hongkongas
vietu pasaulē pēc dzīves ilguma. Arī cilvēku ar hroniskām slimībām īpatsvars
valstī ir ļoti zems. Saskaņā ar 2017.gada pasaules veselības reitingu Japāna
ieņem tikai 157. vietu mirstībā no insulta un 158. vietu Alcheimera slimības un
demences gadījumu skaita ziņā no 183 valstīm. Desmitiem ķiršu ziedu zemes
iemītnieku laimīgas un veselīgas dzīves noslēpumu ir minēti grāmatās, publicēti
žurnālos un izplatīti visā pasaulē. Taču kopumā visus šos padomus un ieteikumus
var sagrupēt trīs principos.

Dzīvo pozitīvi, domā pozitīvi!

Grāmatā "Japāņu ilgmūžības noslēpums" medicīnas
leģenda doktors Šigeaki Hinohara apkopojis nācijas ilggadējo pieredzi. Pēc 106
gadus vecā ārsta domām, svarīgākais ir dzīvot ar veselīgām domām. Pat runājot
par nāvi, Hinohara saglabāja mierīgu toni, ļaujot lasītājam saprast, ka
dzimšana, vecums, slimība un nāve ir neizbēgamas dzīves likumsakarības.
"Mēs skaitām laiku līdz nāvei ne tādēļ, lai dzīvotu bailēs, bet lai
pateiktos par katru jaunu dienu, kas mums jānodzīvo. Nākot vecumam, mūsu sejas
sāk klāt aizvien dziļākas grumbas. Ja mēs bieži smaidīsim, šie smaidi ar laiku
atstās nospiedumus mūsu sejās," raksta ārsts Šigeaki Hinohara.

Viņš arī paskaidro: "Ar katru nodzīvoto gadu, kļūstot
vecākam, iekšējais "es" būs arvien skaidrāk redzams sejā. Ļaujiet
smaida līnijām palikt jūsu sejā! Tieši šī "ci" enerģija padara
cilvēkus veselus." Japāņi stingri tic jēgpilnas dzīves ideālam, ko viņi
sauc par "ikigai". "Ikigai" pamatā ir rūpes par citiem,
piemēram, par augiem un mājdzīvniekiem, lai mazinātu dzīves stresu.

Izvēlieties ēdienu, ēdiet saskaņā ar zinātni!

Japāņi paaudžu paaudzēs ir padarījuši ikdienas maltītes par
kulinārijas kultūru. Viņi ēd jūras zivis un pārtiku, kas bagāta ar omega
taukskābēm. Japāņi patērē gandrīz 10% no pasaules zivju nozvejas, lai gan
valsts iedzīvotāju skaits ir tikai 2% no pasaules iedzīvotājiem. Cilvēki šajā
valstī daudz ēd dārzeņus, visbiežāk brokoļus, kāpostus, sojas pupiņas. Turklāt
ļoti lielos daudzumos - piecas reizes vairāk nekā ASV iedzīvotāji. Visiem šiem
produktiem piemīt pretiekaisuma un atjauninošas īpašības, ārkārtīgi labvēlīga
ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu.

Papildus zivīm un dārzeņiem japāņi patērē arī tofu (pupiņu
biezpienu), miso (pastu, kas iegūta sojas pupiņu, rīsu un kviešu fermentācijas
procesā), tempeh (produktu, kas izgatavots no raudzētām sojas pupiņām) un natto
(fermentētas sojas pupiņas). Jau 1200 gadus japāņi ir izveidojuši ieradumu
gatavot brokastis ar rīsiem un natto, sajauktiem ar jēlām olām un sojas mērci.
Katru gadu Japānas iedzīvotāji patērē apmēram 50 000 tonnu natto. Šis
tradicionālais našķis ir nedaudz lipīgs, trekns, bet pats galvenais - tas ir
bagāts ar enzīmu nattokināzi, kas šķīdina asinsvados trombus.

Slavens japāņu mikrobiologs,doktors Sumi Hirojuki (Čikāgas
Universitāte) reiz salīdzināja natto ar 173 citiem pārtikas produktiem.
Rezultāti parādīja, ka enzīmam nattokināze ir spēja sadalīt asins recekļus
četras reizes efektīvāk nekā plazmīnam (endogēnam enzīmam, kas arī šķīdina
trombus). Nattokināze iedarbojas tieši uz fibrīnu (fibrīna šķiedrām, kas veido
asins recekļus), izraisot to izšķīšanu, novēršot asins recekļu veidošanos,
samazinot asins viskozitāti un novēršot insultu. Gifu universitāte (Japāna) 16
gadus veica liela mēroga natto efektivitātes pētījumu, kurā piedalījās 29 000
cilvēku. Rezultāti parādīja, ka tiem, kuri patērēja visvairāk natto (apmēram 7
g dienā vai 35 g nedēļā), insulta risks bija par 32% mazāks, salīdzinot ar
grupu, kas natto gandrīz neēda. Pateicoties šim pētījumam, lielākā daļa insulta
profilakses produktu Japānā satur enzīmu nattokināzi, un tiem jābūt oficiāli
sertificētiem Japānas Nattokināzes asociācijā.

Nodarboties ar sportu, strādāt

Japānas veselīga dzīvesveida rokasgrāmatā, ko izdevusi
Tokijas Diētas asociācija, ir aprakstīti vairāki efektīvi vingrojumi, kurus
japāņi praktizē katru dienu mājās vai ārpus tās. Viņi arī cenšas mazāk izmantot
automašīnu un vairāk staigāt. Vēl viens padoms no šīs grāmatas ir ēst pie zema,
tatami stila galda, nevis pie augsta Rietumu stila galda. Saskaņā ar šo paražu
japāņiem katru dienu ir jāpieceļas un jāapsēžas vismaz 12 reizes, lai
līdzsvarotu ķermeni un izvairītos no kritieniem vecumdienās. Turklāt brīvdienās
japāņi bieži dodas pārgājienos, rīko ģimenes piknikus, apmeklē sociālos centrus
vai tiekas ar draugiem.

Japānas iedzīvotāji ir slaveni arī ar savu nopietno
attieksmi pret darbu. Japānā pensionēšanās vecums ir 65 gadi gan vīriešiem, gan
sievietēm. Tomēr saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) datiem 2016.gadā aptuveni 23% japāņu, kas vecāki par 65 gadiem, joprojām
strādāja.

Arī doktors Šigeaki Hinohara, grāmatas "Japāņu
ilgmūžības noslēpums" autors, aizgāja pensijā tikai dažus mēnešus pirms
savas nāves 106 gadu vecumā. Katru dienu viņš pacientu ārstēšanai veltīja līdz
18 stundām. Saskaņā ar Hinoharas teikto, smagi strādājot, nevis aizejot pensijā
pēc 65 gadu vecuma, vecāki cilvēki kļūs veselīgāki un možāki.

Var šos padomus ņemt vai neņemt vērā, taču japāņi ir
pierādījuši, ka spēj būt veseli un dzīvot ilgāk nekā daudzas citas tautas. Tas
nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri biežāk nekā citi Eiropas Savienībā cieš
no infarktiem un insultiem, būtu prātīgi pārņemt simtgadnieku zemes noslēpumus.

 Здравоохранение

Japāna

Здоровье

Kāpēc japāņi ir simtgadnieku tauta? Sports un smags darbs palīdz japāņiem ne tikai nodzīvot ilgu mūžu, bet arī dzīvot veselīgi. Bet tie nav visi noslēpumi. Lūk, ko paši japāņi saka...

Kā sagaidīt savu 100. dzimšanas dienu? Ielūkojies šajos trīs japāņu ilgmūžības noslēpumos

Похожие новости

Загружаем...