Trauksme, saspringums un paātrināta sirdsdarbība - šie
stresa simptomi ir dabiska organisma atbildes reakcija uz kairinātāju,
piemēram, nepatīkamu situāciju, problēmu vai citiem faktoriem, kas veicina
spriedzi. Piedzīvojot stresu, virsnieru dziedzeris izstrādā stresa hormonus,
kas īstermiņā ir noderīgi - tie palīdz sagatavoties apdraudējumam, tā ļaujot
organismam mobilizēties un sekmīgi pārvarēt stresa situāciju. Tomēr gadījumos,
kad stress kļuvis par ikdienu, tā ietekme var būtiski kaitēt cilvēka pašsajūtai
un veselībai. Kas īsti ir stress, kādu funkciju pilda stresa hormoni un kā
iespējams mazināt spriedzi, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā
farmaceite Amanda Ozoliņa.

"Saskaroties ar spēcīgu kairinātāju jeb stresoru,
proti, jebkuru stāvokli vai notikumu, kas izraisa trauksmi, organisms piedzīvo
stresu. Šajā brīdī aktivizējas virsnieru hormoni kateholamīni - adrenalīns un
noradrenalīns jeb norepinefrīns - un glikosteroīds kortizols. Cilvēkam
paātrinās sirdsdarbība un elpošana, saspringst muskuļi, paaugstinās
asinsspiediens, paplašinās acu zīlītes un saasinās maņas. Tādējādi organisms
mobilizē iekšējos resursus un aizsargspējas, ļaujot ķermenim pārvarēt
izaicinājumus un veiksmīgāk sasniegt mērķus. Nelielās devās stress var būt noderīgs.
Tas ne vien palīdz tikt galā ar sarežģītiem uzdevumiem, bet arī rada
izaicinājumus un sniedz gandarījuma prieku. Tomēr, ja spriedze ir ilgstoša,
organisma rezerves tiek izsmeltas un var rasties nevēlamas sekas, piemēram,
nervozitāte, pārmērīgs nogurums, miega traucējumi, ilgtermiņā iespējamas pat
nopietnas saslimšanas. Lai no tā izvairītos, nepieciešams rast veidu, kā stresu
mazināt," skaidro Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa.

Stresa hormoni mobilizē organismu un veicina koncentrēšanos

Piedzīvojot bailes, satraukumu, sāpes, aukstumu vai
intensīvu fizisko slodzi, organismā iestājas tā saucamā "cīņas vai
bēgšanas reakcija", kā rezultātā izdalās virsnieru hormoni kateholamīni.
To ietekmē mobilizējas visas ķermeņa funkcijas, saasinās koncentrēšanās spējas,
organisms ir gatavs stāties pretī briesmām un darboties, lai sasniegtu
iespējami labāko rezultātu. Kateholamīns noradrenalīns sašaurina asinsvadus un
paaugstina asinsspiedienu, veicina uzbudinājumu, trauksmi un modrību, tā
stiprinot kognitīvās funkcijas un palielinot enerģijas līmeni, savukārt
adrenalīns paaugstina glikozes līmeni asinīs un veicina glikozes pielietošanu
muskuļos, tādējādi palielinot to darbaspējas. Adrenalīns tāpat paātrina
sirdsdarbību, palielina šūnu skābekļa patēriņu, paaugstina ķermeņa temperatūru,
atslābina zarnu, bronhu un urīnpūšļa sieniņu gludo muskulatūru, kā arī
paplašina acu zīlītes. Adrenalīnu iespējams dēvēt arī par starta hormonu - bez
tā izdalīšanās nav iespējama neviena fiziska aktivitāte. Nelielās devās
organisms to izstrādā visu diennakti, taču vakaros un naktīs tā izdalītais
daudzums samazinās, nodrošinot papildu enerģiju no rītiem un pa dienu.

Spriedzes situācijās organismā tāpat pastiprināti izdalās
steroīdu hormons kortizols. Šo hormonu izdala virsnieru garoza, un ikdienā tas
darbojas teju katrā organisma šūnā, rūpējoties kā par mūsu pašsajūtu, tā
veselību. Kortizols piedalās vielmaiņas procesos, kontrolē ūdens un sāļu līmeni
organismā, regulē asinsspiedienu, nieru funkcijas un centrālo nervu sistēmu,
mazina iekaisuma procesus un rūpējas par organisma imūnsistēmu. Saskaroties ar
stresu, kortizola līmenis strauji pieaug, tā radot enerģijas pieplūdi.

Ilgstošs stress ietekmē pašsajūtu un veicina saslimšanas

"Ja stress ir ilgstošs, hormonu līmenis pastāvīgi ir
paaugstināts, kas var ne tikai pasliktināt pašsajūtu, bet arī veicināt
nopietnas veselības problēmas. Par pārmērīgu stresu var liecināt virkne
pazīmju, sākot no izmaiņām ēstgribā un miega ciklā, līdz pat galvassāpēm, kuņģa
darbības traucējumiem un svara pieaugumam. Ilgtermiņā var tikt traucēta
imūnsistēmas darbība, attīstīties sirds un asinsvadu saslimšanas vai diabēts.
Ja stresu neizdodas ierobežot paša spēkiem, turklāt regulāri tiek piedzīvots
kāds no hroniska stresa simptomiem, nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie speciālista,
kurš noteiks atbilstošu terapiju," norāda Apotheka sertificētā farmaceite
Amanda Ozoliņa.

Par hronisku stresu var liecināt:

• gremošanas sistēmas traucējumi. Stress ietekmē zarnu
motoriku, kā rezultātā iespējams novērot paātrinātu vēdera izeju vai tieši
pretēji - aizcietējumus. Tāpat iespējama arī slikta dūša, dedzināšana kuņģī vai
spazmas. Hroniska stresa gadījumā var attīstīties funkcionāli zarnu darbības
traucējumi, kam raksturīgas pastāvīgas vēdersāpes, vēdera uzpūšanās un krampji;

• galvassāpes. Stresa apstākļos kakls, seja un plecu
muskulatūra pastāvīgi ir sasprindzināta, kā rezultātā rodas galvassāpes.
Saspringuma radītās galvassāpes visbiežāk ir vājas, vidējas vai vidēji stipras,
tās koncentrējas visā galvā, radot spiedošu vai velkošu sajūtu, un var
turpināties, sākot no dažām stundām, līdz pat vairākām dienām;

• paaugstināts ķermeņa svars. Kortizols paaugstina glikozes
līmeni asinīs, kas, savukārt, palielina apetīti un ietekmē insulīna darbību.
Rezultātā var paaugstināties svars, kas visbiežāk novērojams vidukļa apvidū, uz
skausta un sejas. Dažiem cilvēkiem stresa ietekmē raksturīga emocionālā ēšana,
proti, vēlme gūt mierinājumu, "apēdot" savas emocijas, kas arī
veicina liekā svara veidošanos.

• slikts noskaņojums un trauksme. Pārmērīgs daudzums
kortizola kavē laimes hormona serotonīna izstrādi, tāpēc nereti ir slikts
garastāvoklis, nomāktības sajūta, garastāvokļa svārstības un pat depresija un
panikas lēkmes. Ilgstoša stresa gadījumā tāpat iespējama hroniska trauksme,
grūtības koncentrēties un miega traucējumi;

• pārmērīgs nogurums. Pastāvīga hormonu izdalīšanās veicina
virsnieru izsīkumu, kā rezultātā parādās pastāvīgs nogurums un pasliktinās
darbaspējas.

Labākās zāles pret stresu - veselīgs dzīvesveids

"Lai mazinātu stresu, jāievieš korekcijas ikdienas
ieradumos. Svarīgi regulāri sportot, jo fizisko aktivitāšu laikā samazinās
kortizola līmenis. Tāpat jāpievērš uzmanība uzturam. Ikdienas ēdienkartei jābūt
veselīgai un sabalansētai, jāierobežo uzņemtā cukura un kofeīna daudzums.
Jāatbrīvojas no kaitīgajiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas un pārmērīgas
alkohola lietošanas, kā arī jācenšas vairāk laika pavadīt svaigā gaisā.
Noteikti jāvelta laiks hobijiem, domu sakārtošanai sarunās ar tuviniekiem vai
sevi pašu. Lai mazinātu nogurumu, nespēku un nervozitāti, stabilizētu nervu
sistēmu, lieti noderēs magnijs un B grupas vitamīni. Trauksmi iespējams mazināt
ar augu valsts preparātiem, piemēram, uztura bagātinātājiem, kuru sastāvā ir
baldriāna, pasifloras vai melisas ekstrakts, kā arī dzerot zāļu tējas,
piemēram, piparmētras, māteres vai vilkābeles tēju. Ja vakaros neizdodas
iemigt, ir miega traucējumi, var lietot melatonīna preparātus. Ja stress kļuvis
par ikdienas pavadoni un to nekādi neizdodas ierobežot, jādodas pie
speciālista, kurš palīdzēs ne vien mazināt fiziskos simptomus, bet arī noteikt
prioritātes un rast mehānismus stresa kontrolei," uzsver Apotheka
farmaceite Amanda Ozoliņa.Lasi vēl:<ul><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/desmit-pienemumi-par-aboliem-veseliba-cik-patiesi-tie-ir/18939">Desmit pieņēmumi par āboliem veselībā - cik patiesi tie ir?</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/ikvienam-butu-jazina-savs-holesterina-limenis-kadel-tas-ir-svarigi-skaidro-specialisti/18778">Ikvienam būtu jāzina savs holesterīna līmenis – kādēļ tas ir svarīgi? Skaidro speciālisti</a>

 </li><li>

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/kas-ir-psihosomatiskie-traucejumi-un-kapec-tie-var-skart-jebkuru/17801">Kas ir psihosomatiskie traucējumi un kāpēc tie var skart jebkuru?</a>

 </li></ul>

психическое здоровье

 стресс

 Здравоохранение

Veselība

Здоровье

Trauksme, saspringums un paātrināta sirdsdarbība - šie stresa simptomi ir dabiska organisma atbildes reakcija uz kairinātāju, piemēram, nepatīkamu situāciju, problēmu vai citiem faktoriem, kas veicina spriedzi. Piedzīvojot stresu, virsnieru dziedzeris...

Kā stress ietekmē mūsu veselību un kā mazināt spriedzi?

1188.lv

Похожие новости

Загружаем...