Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2025. gadā atklāj ievērojamas atšķirības gan iedzīvotāju maciņu biezumā, gan ikdienas ēdienkartē visos Latvijas reģionos.Kamēr valstī vidēji viens iedzīvotājs mēnesī patēriņam tērēja 619 eiro, pārliecinošs līderis ir Rīgas reģions ar 750 eiro uz personu.Reģionos tēriņu apjoms uz vienu iedzīvotāju ir mierīgāks: Kurzemē tie ir 546 eiro, Vidzemē – 519 eiro, Zemgalē – 511 eiro, bet viszemākie izdevumi uz vienu personu fiksēti Latgalē – 446 eiro mēnesī. Pētot visas mājsaimniecības kopējos izdevumus, aina nedaudz mainās – Rīgas reģionam ar 1584 eiro mēnesī seko Zemgale ar 1116 eiro, Kurzeme ar 1077 eiro un Latgale ar 1018 eiro, jo šajos reģionos ģimenes ir kuplākas. Savukārt Vidzemē kopējie mājsaimniecību tēriņi ir viszemākie valstī – vidēji 997 eiro mēnesī.Izdevumu struktūrā lauvas tiesu visur paņem pārtika, kas Latgalē sasniedz pat 29,8 %, Kurzemē – 28,4 %, Vidzemē – 28,2 % un Zemgalē – 26,9 % no kopējiem tēriņiem, amizanti apsteidzot pat Rīgas reģionu, kur pārtikai tērē vien 21,4 %. Mājokļa un komunālo maksājumu īpatsvars visos reģionos ir līdzīgs – no 16 % Latgalē līdz 17,1 % Vidzemē. Transports paņem ap 11,5 % līdz 12,7 % no budžeta, bet izklaidē un atpūtā dāsnākie ir rīdzinieki ar 9,5 % un zemgalieši ar 7 %, kamēr kurzemnieki kultūrai un sportam atvēl vismazāk – vien 5,8 %.Restorāniem un viesnīcām visvairāk tērē Rīgas reģionā (8,3 %) un Zemgalē (5,7 %), bet vispiezemētākie ārpusmājas maltītēs ir Latgales (3,4 %) un Kurzemes (3,9 %) iedzīvotāji.Pārtikas grozos iezīmējas spilgtas reģionālās īpatnības.Kurzemnieki izceļas ar pamatīgu uzturu – viņi ir pārliecinoši līderi kartupeļu (50,5 kg gadā pret 37,4 kg vidēji valstī) un maizes patēriņā (32,6 kg gadā), kamēr rīdzinieki gadā apēd vien 22,8 kg maizes. <blockquote>Tāpat Kurzemē ir milzīgs olu patēriņa rekords – 220 olas uz cilvēku gadā,</blockquote>un kurzemnieki aktīvi patērē cūkgaļu (16,9 kg), saldinātos dzērienus (30,1 litrs), pudelēs pildītu ūdeni, jogurtu, zemenes (7,1 kg) un kūpinātu lasi, vienlaikus uzturā mazāk izvēloties svaigas zivis, ābolus un bumbierus. Cūkgaļas patēriņā Kurzemei uz pēdēm min vienīgi Latgale ar 17 kg gadāVidzeme savukārt izceļas ar mājražošanas garu un piena produktiem. <blockquote>Vidzemnieki ir pārliecinoši čempioni mājās gatavotu un pirkto dārzeņu konservu patēriņā (13,3 kg gadā),</blockquote>kā arī patērē visvairāk skābā krējuma (3 kg gadā), piena, olīveļļas un mājputnu gaļas. Vidzemes iedzīvotāji spiesti atvēlēt arī vislielāko daļu budžeta veselības aprūpei (7,2 %), taču vismazāk no visiem tērē skaistumkopšanai un personiskajai aprūpei.Zemgale ir izteikts svaigo dārzeņu un kārumu reģions.Zemgalieši gada laikā apēd visvairāk gurķu (13 kg), tomātu (14,3 kg), ķirbju un kabaču, kā arī ir pirmie saldējuma un sorbetu mīļotāji (8 litri gadā uz personu). Zemgalē iecienīti arī cūkgaļas izstrādājumi un bekons, kā arī reģiona iedzīvotāji visvairāk ārpus galvaspilsētas tērē apģērbam un apaviem.

Pārtika

Centrālā statistikas pārvalde

Oбщество

Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2025. gadā atklāj ievērojamas atšķirības gan iedzīvotāju maciņu biezumā, gan ikdienas ēdienkartē visos Latvijas reģionos. Kamēr valstī vidēji viens iedzīvotājs mēnesī...

Kā tērē un ko ēd Latvijas reģionos: no Rīgas turības līdz Kurzemes olām un Vidzemes krējumam

LETA

Похожие новости

Загружаем...